LETA
Jaunākā informācija:
17:27 ASV nosūtīs uz Ukrainu vēl četras mobilās reaktīvo zalvju iekārtas (HIMARS), trešdien pavēstījis ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins.
“Mēs turpināsim rast inovatīvus veidus, lai uzturētu mūsu ilgtermiņa atbalstu Ukrainas bruņoto spēku drosmīgajiem vīriem un sievām, un pielāgosim mūsu palīdzību, lai garantētu, ka Ukrainai ir tehnoloģijas, munīcija un pilnvērtīgas ugunsjaudas, lai sevi aizsargātu,” Ukrainas sabiedroto virtuālās sanāksmes sākumā paziņoja ASV ministrs.
Jaunajā paketē tiks iekļautas arī daudzlādiņu raķešu palaišanas sistēmas un artilērijas munīcija, viņš piebilda.
Līdz ar pēdējo paketi kopējais HIMARS skaits, ko ASV piešķīrušas Ukrainai, sasniegs 16.
Kopš kara sākuma ASV drošības atbalstam piešķīrušas astoņus miljardus dolāru, ieskaitot 2,2 miljardus pagājušajā mēnesī.
16:16 Trešdienas rītā Ukrainas armija Krievijas okupētajās teritorijās apšaudījusi stratēģiski svarīgo Antoņivkas tiltu pār Dņepru netālu no Hersonas, tiltam nodarot postījumus, ziņo krievu okupantu administrācija. Tilts slēgts kravas transportam.
Uz tiltu izšautas 12 raķetes HIMARS, un 11 no tām trāpījušas mērķī, atzinis okupantu administrācijas pārstāvis Kilrils Stremousovs. Upuru nav, bet tilts “ļoti stipri cietis”.
Lielbritānijas izlūkdienests savā ikdienas informācijas apkopojumā par situāciju Ukrainas frontēs norāda, ka kontrole pār Dņepras šķērsošanas vietām, visticamāk, kļūs par galveno faktoru kaujās Hersonas apgabalā.
Antoņivkas tilts ir Krievijas spēku vājā vieta, teikts ziņojumā.
Krievija pa šo tiltu var nodrošināt piegādes vai izvest savu karaspēku no okupētajām teritorijām Dņepras rietumu krastā.
Ukrainas varas pārstāvji vairākkārt solījuši “pie pirmās izdevības” veikt triecienu arī Krimas tiltam, kas Krieviju savieno ar Ukrainai piederošo pussalu, ko šobrīd okupējusi Krievija.
15:55 Krievijas militārie mērķi Ukrainā vairs nav vērsti “vienīgi” uz kaimiņvalsts austrumu teritorijām, jo rietumvalstu ieroču piegādes mainījušas Maskavas aprēķinus, paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
“Ģeogrāfija tagad ir citāda,” trešdien krievu medijos publicētajā intervijā norādījis Lavrovs, piebilstot, ka agresorvalsts tagad tīkojot ne tikai pēc Doneckas un Luhanskas apgabaliem, bet iekārojusi arī Hersonas un Zaporižjas apgabalus, kā arī citas teritorijas.
“Šis process turpinās konsekventi un pastāvīgi,” raksturojot Krievijas totalitārā režīma apetīti, izteicies Lavrovs.
Ministrs arī uzsvēris, ka Kremļa mērķi joprojām ir “Ukrainas denacifikācija un demilitarizācija”, taču kopš Krievijas un Ukrainas sarunām martā Stambulā “ģeogrāfija” ir mainījusies.
Viņš apgalvojis, ka rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainas armijai likušas Maskavai mainīt savus plānus.
Ja Rietumi turpinās Ukrainu apgādāt ar ieročiem Krievijas “ģeogrāfiskie mērķi virzīsies pat vēl tālāk nekā pašreizējā līnija”, piedraudējis Lavrovs.
“Mēs nevaram pieļaut, ka Ukrainas daļai, kuru kontrolē [prezidents Volodimirs] Zelenskis vai jebkurš, kas stāsies viņa vietā, ir ieroči, kas rada tiešus draudus mūsu teritorijai un to republiku teritorijai, kas pasludinājušas savu neatkarību,” piebildis diktatora Vladimira Putina līdzgaitnieks, norādot uz Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām, kuras formāli it kā pārvalda Maskavas uzturētās kaujinieku bandas.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma pirmās fāzes – mēģinājuma ieņemt Ukrainas ziemeļaustrumu daļu un Kijivu – izgāšanās Maskava marta beigās paziņoja, ka tās galvenais mērķis esot “atbrīvot” Doneckas un Luhanskas apgabalus.
15:40 Kaujās Ukrainā likvidēta Krievijas algotņu formējuma “Vagner” kaujinieku grupa, sociālajā tīklā “Facebook” pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku pārstāvji.
“Kārtējo reizi stingri un vīrišķīgi noturot pozīcijas vienā no frontes līnijas robežām, pateicoties saskaņotībai un apmācībām, mūsu brigādes personālsastāvs pilnībā likvidēja privātās militārās kompānijas “Vagner” grupu,” sociālajā tīklā “Facebook” pavēstījusi Hetmaņa Ivana Vihovska 58.atsevišķā motorizēto kājnieku brigāde.
No brigādes ziņojuma nav skaidrs, kur tieši Ukrainas armijas un “vagneriešu” sadursme notikusi, tomēr ir zināms, ka pēdējā laikā Krievijas algotņi piedalījās kaujās Popasnes un Lisičanskas rajonā.
Krievijas puse pagaidām nekādus komentārus nav sniegusi.
Krievija neslēpj, ka kaujās pret Ukrainu izmanto algotņus.
Rietumu eksperti to saista ar karavīru trūkumu Krievijas armijā.
09:43 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 38 750 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1700 tankus, 3905 bruņutransportierus, 856 lielgabalus, 250 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 113 zenītartilērijas iekārtas, 221 lidmašīnu, 188 helikopterus, 703 bezpilota lidaparātus, 167 spārnotās raķetes, 2775 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 70 specializētās tehnikas vienības.
Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Bahmutas virzienā.
08:58 Ja Krievija oficiāli anektēs okupētās Ukrainas teritorijas, tad tā var ķerties pie kodoldraudiem, lai atturētu Ukrainas armiju no pretuzbrukuma, uzskata ASV Kara pētījumu institūta (ISW) eksperti.
“Putins var izmantot kodoldraudus, lai atturētu Ukrainas pretuzbrukumu anektētajos Hersonas, Zaporižjes, Doneckas un Luhanskas apgabalos. Pēc aneksijas Putins var tieši paziņot vai dot mājienus, ka Krievijas doktrīna, kas atļauj izmantot kodolieročus Krievijas teritorijas aizsardzībai, attiecas arī uz tikko anektētajām teritorijām,” norāda ISW.
Domnīca atzīmē, ka tas draudēs Ukrainai un tās partneriem ar kodoluzbrukumu, ja turpināsies Ukrainas pretuzbrukums okupēto teritoriju atbrīvošanai.
“Ukrainai un tās Rietumu partneriem ir arvien šaurāks iespēju logs, lai atbalstītu Ukrainas pretuzbrukumu okupētajās teritorijās, kamēr Kremlis tās nav anektējis,” norāda analītiķi.
Maskava, visticamāk, mēģinās anektēt okupētās Hersonas, Zaporižjes, Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas līdz šā gada 11.septembrim, kad Krievijas Federācijā notiks vēlēšanas un, iespējams, tiks arī sarīkoti pseidoreferendumi okupēto teritoriju aneksijai.
07:24 Krievija gatavojas anektēt okupētās Ukrainas teritorijas pēc 2014.gada scenārija, paziņojis ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs.
“Krievija liek pamatus Ukrainas teritorijas anektēšanai, ko tā kontrolē, tieši pārkāpjot Ukrainas suverenitāti,” žurnālistiem sacīja Kērbijs.
“Krievija sāk īstenot versiju tam, ko varētu saukt par aneksijas rokasgrāmatu, kas ir ļoti līdzīga tai, ko mēs redzējām 2014.gadā”, kad tā iebruka un galu galā anektēja Krimu, paziņoja Kērbijs. “Krievija jau tagad ieceļ nelikumīgas amatpersonas tās pakļautībā esošajos Ukrainas rajonos.”
Viņš sacīja, ka Krievija plāno organizēt “fiktīvus referendumus” teritorijās, kuras tā ir sagrābusi, iespējams, jau septembrī.
“Aneksija ar spēku būs rupjš ANO Statūtu pārkāpums, un mēs neļausim tam palikt neapstrīdētam vai nesodītam,” sacīja Kērbijs.
Viņš norādīja, ka atmasko Krievijas plānus, “lai pasaule zinātu, ka jebkura iespējamā aneksija ir tīša, nelikumīga un neleģitīma”.
“Mēs reaģēsim ātri un bargi, kā arī vienoti ar saviem sabiedrotajiem un partneriem,” viņš sacīja. “Mēs sodām Krievijas marionetes un ielikteņus.”
Kērbijs sacīja, ka anektēt paredzēts teritorijas Hersonas, Zaporižjas apgabalos un pilnībā Doneckas un Luhanskas apgabalus.
06:56 Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba paziņojis, ka Krievija un Ukraina ar starptautisko starpnieku palīdzību ir gandrīz panākušas vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu labības eksportam.
“Tiešām, šobrīd mēs esam ļoti tālā stadijā. Un ceram, ka Krievijas Federācija rīkosies atbildīgi un parakstīsies zem saistībām, kas ir paredzētas šīs vienošanās projektā,” telekanālam “Rada” pavēstīja Kuleba.
Viņš uzsvēra, ka sarunās piedalās ne tikai valstu valdību pārstāvji, bet arī starpnieki no starptautiskajām organizācijām, un viss process ir ļoti sarežģīts.
“Diplomātijā ir tāds noteikums – “nekas nav saskaņots, kamēr viss nav saskaņots”. Jebkurā brīdī viss var izjukt,” norādīja ministrs.
Krievija februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu un ir ieņēmusi dažas Melnās jūras ostas, bet bombardē citas, arī galveno Ukrainas labības eksporta ostu Odesā.
Ukraina arī izvietojusi mīnas ap dažām ostām, lai aizsargātos pret Krievijas uzbrukumu.
Ukrainas lauksaimniecības sektors ir svarīgs labības avots pasaules tirgos, īpaši Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kur situācija ap pārtikas nodrošinājumu ir sevišķi saspringta.