LETA
Jaunākā informācija:
22:13 Krievijas karaspēks savedis Čornobajivkā aptuveni 130 kara tehnikas vienības, kas, iespējams, domātas iepriekš sakauto vienību papildināšanai, piektdien paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
“Zaudējumus cietušo vienību komplektēšanas ietvaros ienaidnieks Čornobajivkas rajonā pārvietojis aptuveni 130 kara tehnikas vienības,” teikts ģenerālštāba paziņojumā.
Militāro lidlauku Čornobajivkā pie Hersonas Krievijas karaspēks izmanto kā komandpunktu un lidmašīnu un helikopteru bāzes vietu.
Hersona bija pirmā pilsēta, kuru izdevās ieņemt Krievijas karaspēkam, kas 24.februārī sāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā.
27.februārī Krievijas karaspēks sagrāba savā kontrolē Čornobajivkas lidostu, un tajā pašā dienā Ukrainas armija deva triecienu krievu spēkiem, bombardējot lidlauku ar Turcijā ražotajiem bezpilota lidaparātiem “Bayraktar TB2”. Taču pēc tam Krievijas karaspēks saveda lidlaukā jaunus helikopterus.
Vismaz divas reizes Čornobajivkā tika likvidētas augsta ranga krievu militārpersonas, tai skaitā Krievijas 8.armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičovs.
Bruņoto spēku ģenerālštābs arī norādījis, ka Krievijas karavīri nevēlas doties uz Čornobajivku, tādēļ tiem tiekot melots, stāstot, ka tur viņi tikai aizstāvēsies nevis dosies uzbrukumā.
20:55 Krievu okupanti Mariupolē pabeiguši sabombardētā Dramatiskā teātra drupu novākšanu un aizveduši bojāgājušo līķus, piektdien “Telegram” kanālā pavēstījis Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko, piebilstot, ka nekad vairs nebūs iespējams uzzināt, cik cilvēku tika nogalināti.
Krievijas kara aviācija 16.martā sabombardēja Mariupoles Dramatisko teātri. Kā stāsta aculiecinieki, bombardēšanā dzīvību zaudēja aptuveni 300 mierīgo iedzīvotāju, kas teātrī centās patverties no Krievijas uzbrukuma.
“Šodien iebrucēji pabeidza Dramatiskā teātra drupu aizvešanu un līķu izvešanu. Tehnika tika aizvākta, zona atvērta,” pavēstīja Andrjuščenko.
“Tagad mēs nekad neuzzināsim, cik daudz Mariupoles civiliedzīvotāju patiesībā gāja bojā Krievijas bumbas sprādzienā Dramatiskajā teātrī,” viņš piebilda.
Bojāgājušo līķi aizvesti uz Manhušas ciemu, kur sagāzti masu kapā.
17:45 Situācija karadarbības zonā joprojām ir saspringta un liecina par turpmāku eskalāciju, piektdien paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Oleksandrs Motuzjaniks.
“Situācija karadarbības rajonā joprojām ir saspīlēta un ir pazīmes par turpmāku saasināšanos. Krievijas okupācijas karaspēks veic intensīvu apšaudi visā saskares līnijā un mēģina ar artilēriju trāpīt dziļi Ukrainas karaspēka aizsardzībā,” paziņoja Motuzjaniks.
Sevišķi tas attiecas uz Doneckas apgabalu un Slovjanskas virzienu.
Iebrucēji koncentrē spēkus ieņemto pozīciju noturēšanai, izlūkošanai, pozīciju inženiertehniskajai nostiprināšanai, kā arī mēģina papildināt ieroču, kara tehnikas, munīcijas, un degvielas krājumus. Turklāt viņi cenšas uzlabot savu taktisko stāvokli noteiktos virzienos, ziņoja Motuzjaniks.
Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju Krievijas karaspēks vēlas aplenkt Ukrainas armiju Lisičanskas un Severodoneckas rajonā.
17:20 No Krievijas karaspēka ielenktās Mariupoles rūpnīcas “Azovstaļ” smagi ievainotie ukraiņu karavīri evakuēti, lai tos vēlāk apmainītu pret krievu gūstekņiem, piektdien norādījis Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības “Azov” komandieris majors Deniss Prokopenko.
Augstākā militārā vadība deva pavēli glābt garnizona karavīru dzīvības un apturēt pilsētas aizsardzību. Par spīti smagajām kaujām, riņķa aizsardzībai un krājumu trūkumam, mēs pastāvīgi norādījām uz trim mums svarīgiem nosacījumiem – civiliedzīvotājiem, ievainotajiem un mirušajiem, raksta Prokopenko.
“Mums izdevās evakuēt civiliedzīvotājus, smagi ievainotie saņēma nepieciešamo palīdzību – viņi tika evakuēti ar sekojošu apmaiņu un nogādāšanu Ukrainas kontrolētajā teritorijā. Runājot par bojāgājušajiem varoņiem, process turpinās. Un ceru, ka tuvākajā laikā tuvinieki un visa Ukraina varēs ar godu apbedīt savus varoņus,” piebildis Prokopenko, runājot par karavīru evakuācijas gaitu.
17.maijā Ukraina uzsāka operāciju karavīru glābšanai no “Azovstaļ”. Taču pagaidām Ukrainas Aizsardzības ministrija neatklāj sīkāku informāciju par ievainoto Ukrainas militārpersonu evakuāciju no rūpnīcas teritorijas Mariupolē.
Krievijas mediji ziņo, ka kaujinieki nosūtīti ārstēšanai uz Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām.
Tikmēr Krievijas Valsts dome draud iekļaut “Azov” Krievijā aizliegto “teroristisko” organizāciju sarakstā, lai Mariupoles aizstāvjus varētu tiesāt.
“Azov” komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars video vēstījumā norādījis, ka Ukrainas aizstāvji joprojām atrodas “Azovstaļ” un operācija turpinās, bet sīkāku informāciju viņš nevarot atklāt.
14:06 Krievijas karaspēka intensīvi apšaudītajā Luhanskas apgabala Severodoneckā bumbu patvertnēs slēpjas 15 000 iedzīvotāju, pavēstīja pilsētas administrācijas vadītājs Oleksandrs Strjuks.
“Krievi Severodonecku apšauda ļoti jaudīgi. Bumbu patvertnēs paliek līdz 15 000 iedzīvotāju,” sacīja amatpersona.
Visiem mobilo sakaru torņiem pilsētā pārtraukta elektroapgāde.
“70% daudzstāvu ēku sagrautas vai tām nodarīti postījumi, daudzas no tām ir jānojauc un jāuzceļ jaunas,” norādīja administrācijas vadītājs.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs vēsta, ka ienaidnieks izvērsis uzbrukuma operāciju Lisičanskas un Severodoneckas rajonos.
14:06 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 28 700 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš iebrukuma sākuma Krievijas spēki zaudējuši 1263 tankus, 3090 bruņutransportierus, 596 lielgabalus, 200 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 204 lidmašīnas, 168 helikopterus, 2162 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 460 bezpilota lidaparātus, 43 specializētās tehnikas vienības un 103 spārnotās raķetes.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
10:45 Jaunas liecības un videomateriāli, ko ieguvis ASV laikraksts “New York Times” (NYT), ļauj secināt, ka Krievijas karavīri okupētajā Kijivas apgabala Bučā nogalinājuši, izpildot patvaļīgu nāvessodu, vismaz astoņus ukraiņu vīriešus, ceturtdien pavēstīja laikraksts.
Pirmajā 4.martā uzņemtajā novērošanas kameru ierakstā redzams, kā ar šaujamieročiem bruņoti Krievijas karavīri ved deviņus ukraiņu gūstekņus. Viņu vidū ir arī vīrietis spilgti zilā jakā. Laikraksts norāda, ka šis video ir skaidrs pierādījums tam, ka šie cilvēki dažas minūtes pirms nogalināšanas atradušies Krievijas karavīru apsardzībā.
Video no drona, kas uzņemts nākamajā dienā 5.martā, bija pirmā vizuālā liecība, kas apstiprināja aculiecinieku liecības, norāda laikraksts.
Tajā redzami līķi, kas guļ zemē pie biroju ēkas Jablonskas ielā 144, bet viņiem līdzās sardzē stāv divi Krievijas karavīri. Līķu vidū skaidri saskatāma spilgti zila jaka.
Līdz 4.maijam Ukrainas likumsargi bija atraduši un identificējuši 1235 Kijivas apgabalā bojāgājušo līķus. Pagaidām nav identificēti 282 līķi. Vairums cilvēku nogalināti ar šaujamieročiem.
Pasaule par mierīgo iedzīvotāju masu slaktiņu Bučā uzzināja 2.aprīlī.
Tad žurnālisti un Ukrainas karavīri iegāja no Krievijas okupantiem atbrīvotajā pilsētā un ieraudzīja pilsētas ielas, kas bija kā nosētas ar līķiem. Dažiem rokas bija sasietas uz muguras, citi saņēmuši lodi pakausī.
Vietējie iedzīvotāji žurnālistiem stāstīja, ka Krievijas karavīri nošāvuši arī nejaušus garāmgājējus, izlaupījuši mājas, nav ļāvuši iedzīvotājiem pilsētu pamest.
05:50 Krievijas uzsāktā kara dēļ no Ukrainas uz ārvalstīm ir devušies vairāk nekā 6,2 miljoni bēgļu, paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra vietniece Mērija Akopjana starptautiskā konferencē “ES solidaritāte ar Ukrainu: no kara bēgošo cilvēku aizsardzība”.
“Saskaņā ar pēdējiem datiem, vairāk nekā 6 miljoni 200 tūkstoši (6 223 821) ukraiņu ir bēguši no kara, un vairāk nekā 5 miljoni (5 358 079) aizbraukuši uz Eiropas Savienības (ES) valstīm. Vislielākais skaits cilvēku (3 357 984) aizbraukuši uz Poliju, un vismaz puse no viņiem ir tur palikusi. Vairāk nekā 1,2 miljoni Ukrainas pilsoņu jau ir reģistrējušies pagaidu aizsardzībai ES valstīs,” informēja ministra vietniece.
Viņa sacīja, ka tas ir diezgan nopietns slogs Eiropas valstīm. Kā piemēru Iekšlietu ministrija minēja situāciju Čehijā, kur pagaidu uzturēšanās vīzas saņēmuši 344 tūkstoši ukraiņu, kas skaitliski atbilst trim procentiem no Čehijas iedzīvotāju skaita.
Akopjana uzsvēra, ka masveida migrācijas procesu dēļ eksistē augsts cilvēku tirdzniecības risks. Ukrainas pilsoņi, kas bija spiesti atstāt valsti Krievijas pilna apjoma iebrukuma dēļ, saskaras ar risku kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem. Pirmām kārtām pastāv augsta iespējamība, ka piespiedu pārceļotāji varētu tikt ievilkti noziedzīgā darbībā vai darba ekspluatācijā, atzīmēja Akopjana.
