LETA
Jaunākā informācija:
21:12 Krievijas okupētajā Krimā Sevastopolē un Eipatorijā otrdien nogranduši vairāki sprādzieni, vēsta Ukrainas telekanāls “Suspiļne Krim”, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju teikto, savukārt okupantu ieceltā Krimas administrācija ziņo par dronu uzbrukumu un pretgaisa aizsardzības sistēmas darbu.
Kā vēsta “Suspiļne Krim”, sprādzienus dzirdējuši Sevastopoles un Eipatorijas iedzīvotāji.
Eipatorijā bijuši dzirdama klusu sprādzienu skaņa, kā arī vairāki skaļi sprādzieni.
Sevastopoles iedzīvotāji telekanālam stāstījuši par, domājams, pretgaisa aizsardzības sistēmas darbu. Sprādzienus viņi dzirdējuši pilsētas ziemeļos.
Platformā “Telegram” vietējie kanāli publicējuši video, kuros dokumentētas sprādzienu skaņas un spilgti uzliesmojumi.
Par pretgaisa aizsardzības sistēmas darbu Sevastopolē ziņoja arī okupantu ieliktenis pilsētas administrācijas vadītāja amatā Mihails Razvožajevs.
Pilsētai uzbrukts ar droniem, un divus no tiem it kā izdevies notriekt, klāstīja okupantu marionete.
Sevastopolē apturēts jūras pasažieru transports, vēsta Kremļa medijs “RIA Novosti”, atsaucoties uz okupantu pārvaldes struktūrām.
21:03 Ukrainas Drošības dienests (SBU) veicis kratīšanu enerģētikas kompānijā “VS Energy”, kuras īpašnieki ir krievu oligarhi, bet kuras akcionāru vidū ir arī trīs latvieši.
“Tā nav parasta firma, bet kompānijai, kurai pieder vairākas apgabalu energokompānijas un kas aizņem 10% no Ukrainas enerģijas tirgus. Tieši šī nozare šobrīd visvairāk cieš no Krievijas triecieniem,” pavēstīja avots dienestā.
“Oligarhiem jau ir piemērotas sankcijas, tāpēc SBU ir visas tiesības tur veikt kratīšanu,” norādīja avots.
“VS Energy” īpašnieki ir Krievijas Valsts domes deputāts Aleksandrs Babakovs, Valsts domes ārlietu komitejas loceklis Jevgēņijs Giners un tā dēvētais likumīgais zaglis Mihails Vojevodins.
Pagājušajā nedēļā Kijivas tiesa arestēja daļas Ukraina stratēģiskajos uzņēmumos un vērstpapīrus, kuru gala īpašnieki ir Babakovs, Giners un Vojevods.
Kā teikts “VS Energy” mājaslapā, kopš 2014.gada kompānijas akcionāri ir Latvijas pilsoņi Valts Vīgants, Vilis Dambiņš un Artūrs Albergs, kā arī Vācijas pilsoņi Oļegs Sizermans un Marina Jaroslavska.
20:14 Līdz otrdienai Ukrainā deokupētas 1886 apdzīvotās vietas, un 1620 vietās sākuši darbu humānie štābi, pavēstīja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Kirils Timošenko.
Deokupētajās pilsētās un ciemos turpinās valsts varas struktūru un vietējās pašpārvaldes iestāžu darba atjaunošana, brīfingā sacīja amatpersona.
Medicīnas iestādes atsākušas darbu 965 apdzīvotajās vietās, sociālie dienesti – teju 1300, mācību iestādes – 1065, finanšu pakalpojumi atjaunoti 1206 apdzīvotajās vietas, uzskaitīja Timošenko.
1303 apdzīvotajās vietās atjaunota gāzes apgāde, elektroenerģija tiek nodrošināta 1340, bet ūdensapgāde 1432 apdzīvotajās vietās.
Turklāt mobilo sakaru un interneta pakalpojumi pilnībā nodrošināti 1190 apdzīvotajās vietās, sacīja prezidenta biroja vadītāja vietnieks.
19:23 ASV finanšu ministre Dženeta Jelena otrdien paziņoja, ka Ukrainai tiek piešķirta kārtējā finanšu palīdzība 4,5 miljardu dolāru apjomā.
“ASV turpina sniegt nesatricināmu palīdzību Ukrainai, piešķirot papildu 4,5 miljardus dolāru vienošanās par tiešo budžeta atbalstu ietvaros. Šo līdzekļu izsniegšana sāksies tuvāko nedēļu laikā,” teikts ministres paziņojumā.
“Šie līdzekļi palīdzēs Ukrainas valdībai aizsargāties pret Krievijas nelikumīgo karu, nodrošinās ekonomisko stabilitāti un valdības pamatdienestu darbu, algu izmaksu slimnīcu un valdības darbiniekiem, skolotājiem,” skaidroja Jelena.
Kopējā palīdzības summa, ko Vašingtona piešķīrusi Ukrainas valdībai, līdz ar to sasniedz 13 miljardus dolāru, piebilda finanšu ministre.
18:36 Pagājušo otrdien, kad Polijā netālu no robežas ar Ukrainu nogāzās raķete, Polijas prezidentu Andžeju Dudu sazvanījis Krievijas izjokotāju duets Vovans un Leksuss, kas uzdevušies par Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, otrdien apstiprināja Polijas prezidenta kanceleja.
“Pēc raķetes sprādziena Pševoduvā, notiekot nepārtrauktām sarunām ar dažādu valstu un valdību vadītājiem, [ar Dudu] savienoja cilvēku, kas stādījās priekšā kā Francijas prezidents Emanuels Makrons,” paskaidroja prezidenta kancelejas darbinieki.
Neilgi pirms šī paziņojuma otrdienas rītā septiņarpus minūtes ilgušās sarunas pilns ieraksts ievietots video koplietošanas vietnē “YouTube”.
Tajā dzirdams, kā Duda runā ar sarunbiedru angliski, turklāt zvanītājam ir izteikts franču akcents. Īstajam Makronam angļu valodā šis akcents ir stipri vājāks.
“Emanuel, tici man, es esmu maksimāli piesardzīgs,” saka Duda. “Es negribu karu ar Krieviju, tā kā tici man, es esmu maksimāli piesardzīgs, maksimāli.”
13:54 Ukrainas Drošības dienests un policija otrdien veikuši kratīšanu Kijivas Pečeru klosterī, kas ir viens no svarīgākajiem pareizticīgo centriem Austrumeiropā.
Kijivas Pečeru klosteris ir ukraiņu kultūras dārgums un Ukrainas pareizticīgās baznīcas Krievijas atbalstītā spārna galvenā mītne.
Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils ir publiski atbalstījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, un baznīca nosodījusi klosterī notikušo kratīšanu, nodēvējot to par iebiedēšanas mēģinājumu.
Ukrainas Drošības dienests paziņojis, ka šī kratīšana ir sistemātiskā darba sastāvdaļa cīņā pret Krievijas specdienestu destruktīvajām darbībām Ukrainā. Kratīšanas mērķis ir nepieļaut, ka klosteris tiek izmantots kā tā dēvētās krievu pasaules centrs, atklāja dienests, piebilstot, ka tiek izmeklētas arī aizdomas par klostera izmantošanu sabotāžas un izlūkošanas grupu un ārvalstu pilsoņu slēpšanai un ieroču glabāšanai.
Ukrainas Drošības dienests neatklāja, kāds ir kratīšanas rezultāts.
Ukrainas Drošības dienests, policija un Nacionālā gvarde šodien pārmeklēja vēl divus klosterus un Maskavas patriarhāta diecēzes galveno mītni Rietumukrainā.
Sagaidāms, ka šīs kratīšanas vēl vairāk pasliktinās attiecības starp Krievijas un Ukrainas pareizticīgo baznīcām.
Ukrainas Drošības dienests pagājušajā piektdienā paziņoja, ka izvirzījis apsūdzības augsta ranga garīdzniekam no Vinnicas apgabala, kurš mēģinājis izplatīt skrejlapas, kurās attaisnots Krievijas iebrukums Ukrainā.
Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas sinode maijā pieņēma lēmumu par pilnīgu patstāvību un neatkarību no Krievijas Pareizticīgās baznīcas.
13:11 Uzbrukums naftas terminālim netālu no Novorosijskas nodemonstrēja Krievijas Melnās jūras flotes vājās vietas, secinājusi Londona.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija komentēja Krievijas un Ukrainas mediju ziņas, ka 18.noembrī noticis uzbrukums naftas terminālim netālu no Krievijas jūras spēku bāzes. Pastāv aizdomas, ka uzbrukumu sarīkoja Ukraina.
Ministrija uzsvēra, ka visa informācija par šo incidentu vēl nav pieejama, bet jebkurš pierādījums par Ukrainas spējām apdraudēt Novorosijsku, visticamāk, radītu jaunas stratēģiskas problēmas Krievijas Melnās jūras flotei. Tas arī vēl vairāk grautu Krievijas jau tā sarukušo ietekmi Melnajā jūrā.
Mediji ziņoja, ka naktī no 17.novembra uz 18.novembri bezpilota lidaparāts, kas, visticamāk, piederēja Ukrainai, uzbruka uzņēmuma “Transņeftj” naftas terminālim. “Transņeftj” mediju ziņoto noliedza.
Pēc Ukrainas uzbrukuma Krievijas bāzei Sevastopolē, Krievija pārvietoja vairākas zemūdenes uz Novorosijsku.
Londona uzskata, ka Ukrainas uzbrukums šai bāzei apdraud arī tur izvietotos Krievijas militāros transporta kuģus, kam ir lielāka loma Krievijas karaspēka apgādē, kopš oktobrī tika sabojāts tilts pāri Kerčas šaurumam, kas savieno Krimu ar Krieviju.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 24.februārī Lielbritānijas Aizsardzības ministrija katru dienu publisko ziņojumu par kara gaitu, lai pretotos Krievijas naratīvam.
09:46 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 85 000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 400 iebrucēju.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2895 tankus, 5827 bruņutransportierus, 1882 lielgabalus, 395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 209 zenītartilērijas iekārtas, 278 lidmašīnas, 261 helikopteru, 1537 bezpilota lidaparātus, 480 spārnotās raķetes, 4393 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 161 specializēto tehnikas vienību.
Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Bahmutas un Limanas virzienos.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:22 Krievijas varasiestādes pastiprina kontroli pār informatīvo telpu, kurā arvien biežāk izskan Krievijas armijas kritika, secinājis ASV Kara studiju institūts (ISW).
Viens no krievu blogeriem ISW atzinis, ka Krievijas centieni ietekmēt informatīvo telpu izskatās kā kaķēna cīņa pret degunradzi salīdzinājumā ar ārvalstu domnīcām, bezpeļņas organizācijām un neatkarīgajiem medijiem.
Krievijas laikraksts “Kommersant” pirmdien vēstīja, ka Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome līdz gada beigām varētu izskatīt likumprojektu par ieteikuma algoritmu regulēšanu internetā, kas ļautu varasiestādēm atslēgt konkrētus algoritmus.
Likumprojekts varētu skart sociālos medijus, tiešsaistes kinoteātrus, meklētājprogrammas un interneta tirgus vietnes.
“Kommersant” ziņo, ka likumprojekts prasīs visu vietņu un platformu īpašniekiem nodrošināt, ka Krievijas valdība spēj pilnībā vai daļēji nobloķēt konkrētus lietotājus. Laikraksts arī norāda, ka šādi nosacījumi tika apsvērti jau pirms iebrukuma Ukrainā, lai vērstos pret tādiem Rietumu sociālajiem medijiem kā “Facebook”, “Instagram”, un “YouTube”, jo pastāvot “sociālā konflikta risks”.
Valsts dome, visticamāk, šādā veidā mēģina novērst šaubas par Kremļa spējām iekšējās auditorijas priekšā prezentēt un aizstāvēt Krievijas rīcību Ukrainā, kā arī radīt tiešus līdzekļus, lai cīnītos pret iekšējiem un ārējiem kritikas avotiem internetā, norāda ISW eksperti.
09:20 Ukrainas dienvidu pilsētas Hersonas okupācijas laikā krievu okupanti veda savu kritušo līķus uz izgāztuvi pilsētas nomalē un tur tos sadedzināja, ziņo britu laikraksts “The Guardian”, atsaucoties uz pilsētas iedzīvotāju liecībām.
Iedzīvotāji stāstīja, ka okupanti aizlieguši viņiem tuvoties šai izgāztuvei un norobežojuši to “no ziņkārīgām acīm”.
Šādas “nervozas slepenības” iemesls bijis tas, ka okupācijas spēkiem bija mērķis aizvest uz izgāztuvi savus kritušos un pēc tam tos sadedzināt.
Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka redzējuši, kā Krievijas kravas mašīnas atbraukušas uz izgāztuvi ar melniem maisiem, kas pēc tam tika dedzināti, piepildot gaisu ar lieliem dūmu mākoņiem un degošas miesas smārdu.
Hersonieši uzskatīja, ka krievu okupanti šādi utilizējuši savu karavīru līķus, kas gājuši bojā smagās kaujās vasarā. Daži no viņiem gan precizēja, ka nav tieši redzējuši šos līķus.
Izgāztuves darbinieki sacīja, ka okupanti izvēlējušies visvairāk izolēto izgāztuves teritoriju.
Izgāztuvē strādājošs kravas mašīnas šoferis atzīmēja, ka krievu okupanti var būt mīnējuši šo teritoriju vai atstājuši tur nesprāgušus spridzekļus.
“The Guardian” atzīmēja, ka pagaidām nevar apstiprināt šo informāciju pēc neatkarīgiem avotiem. Ukrainas varas iestādes nav komentējušas izmeklēšanu šajā jautājumā.
Laikraksts gan informēja, ka izgāztuvē vēl arvien ir redzamas Krievijas karogu, uniformu un ķiveru atliekas.