LETA
Jaunākā informācija:
23:13 Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma nogalināti 3930 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl 4532 cilvēki ievainoti, pirmdien paziņojis ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR).
OHCHR no kara sākuma 24.februārī apstiprinājis 1482 vīriešu, 973 sieviešu, 90 meiteņu un 98 zēnu nāvi karadarbības rezultātā. Nogalināti ir arī 69 bērni un 1218 pieaugušie, kuru dzimums pagaidām nav noskaidrots.
Ievainoto vidū ir 880 vīrieši, 588 sievietes, 106 meitenes un 124 zēni, kā arī 164 bērni un 2670 pieaugušie, kuru dzimums pagaidām nav zināms.
Lielākā daļa no kara upuriem nogalināti vai ievainoti ar šāviņiem un ieročiem, kuru iedarbība skar plašu teritoriju, piemēram, ar raķetēm, reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem vai aviācijas bumbām.
ANO aģentūra uzsvēra, ka patiesie skaitļi ir ievērojami lielāki, jo informācija no vietām, kur turpinās intensīva karadarbība, pienāk ar aizkavēšanos, bet daudzas ziņas par zaudētām civiliedzīvotāju dzīvībām vēl ir jāapstiprina. Piemēram, tas attiecas uz Mariupoli, Izjumu un Popasnu un vairākām citām vietām, no kurienes saņemtas ziņas par daudziem upuriem mierīgo iedzīvotāju vidū.
23:13 Krievijas uzsāktā kara dēļ no Ukrainas uz ārvalstīm ir devušies vairāk nekā 6,5 miljoni bēgļu, pirmdien paziņoja ANO bēgļu lietu aģentūra UNHCR.
Līdz 22.maijam no Ukrainas aizbēguši pavisam 6 552 971 cilvēki.
Vislielākais skaits cilvēku – vairāk nekā 3,5 miljoni – aizbraukuši uz Poliju.
Kā lēš UNHCR, vairāk nekā 961 000 cilvēku šķērsojuši robežu ar Rumāniju, bet vairāk nekā 919 000 devušies uz Krieviju. Ungārijā, pēc UNHCR datiem, ieradušies ap 644 000 ukraiņu, Moldovā – vairāk nekā 471 0000, Slovākijā – ap 442 000 un Baltkrievijā vairāk nekā 27 000 bēgļu no Ukrainas.
Tajā pat laikā 2 048 500 ukraiņu kopš 28.februāra atgriezusies dzimtenē.
Pirms 24.februāra, kad Krievijas karaspēks pēc prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka iebrukumu kaimiņvalstī, Ukrainas valdības kontrolētajās teritorijās dzīvoja 37 miljoni cilvēku.
16:54 Krievijas okupētajā Hersonas apgabalā no šodienas tiek ieviesta divvalūtu zona, kur vienlaicīgi apritē būs rublis un grivna, paziņojis okupantu militāri civilās administrācijas vadītājs Volodimirs Saldo.
Viņš norādīja, ka pēc atbilstoša dekrēta izdošanas visiem tirgotājiem Hersonas apgabalā ir tiesības izvietot cenu zīmes grivnās un rubļos, savukārt vēlāk šāda prasība būšot obligāta.
Valūtas kurss noteikts divi rubļi par vienu grivnu, vietnē “Telegram” paziņojis okupantu administrācijas vadītājs. Tas ir pielīdzināms Krievijas centrālās bankas noteiktajam abu valūtu kursam.
Saldo arī informējis, ka drīzumā Hersonā tiks atvērta pirmā kādas Krievijas bankas filiāle, kurā sāks pieņemt pieteikumus konta atvēršanai.
Desmit gadus no 2002.līdz 2012.gadam Saldo bija Hersonas mērs. Pēc tam viņš bija Ukrainas parlamenta deputāts no Reģionu partijas un kopš Krievijas kara sākuma atbalstīja Hersonas apgabala okupācija.
Iepriekš anektētās Krimas vadītājs Sergejs Aksenovs paziņojis, ka gan Hersonas, gan Zaporižjas apgabals “kopā ar Krimu būs vienas valsts robežās”. Krievijas vicepremjers Marats Husnuļļins paudis pārliecību, ka Hersona “ieņems pienācīgu vietu Krievijas ģimenē”.
15:34 Igaunijas robežpilsēta Narva kļuvusi par īslaicīgu pieturas punktu ukraiņu bēgļiem, kas robežu šķērso no Krievijas puses un uz īsu brīdi piestāj pilsētā, lai drīz vien dotos tālāk – daļa atpakaļ uz Ukrainu, daļa uz citām valstīm, pirmdien vēsta laikraksts “Postimees”.
Kopš aprīļa robežu Narvā ik dienas šķērso vidēji 250-350 bēgļi, lielākā daļa ir no Mariupoles, no kurienes tikuši deportēti uz Krieviju, turēti filtrācijas nometnēs, stundām ilgi pratināti robežas Krievijas pusē, viņi ir pārguruši un nobijušies. Daudz ir arī tādu, kas robežu šķērsojuši ar ilgtermiņa vīzām un paliek pilsētā.
Kā stāsta vietējie brīvprātīgie, Narva lielai daļai bēgļu kļuvusi par tranzīta pieturu, kur atpūsties dienu vai, ilgākais, divas, lai tad turpinātu ceļu.
Narvā palikuši aptuveni 500 ukraiņu bēgļi, un ar viņiem nodarbojas sociālās palīdzības departaments, bet tranzītā pilsētu šķērsojuši jau 10 000 -15 000 cilvēki, un brīvprātīgie sāk pagurt – ja karš ieilgs, iespējams, pilsēta vairs nevarēs rēķināties ar viņu palīdzību, raksta avīze.
Narvas mēre Katri Raika atzīst, ka situācija ar tranzīta bēgļiem ir sarežģīta. “Pati pilsēta spēj uzņemt un šā tā izvietot 40 cilvēkus, pārējie ir atkarīgi tikai no brīvprātīgajiem. Pilsēta iepirkusi pārtiku, nācās iegādāties arī papildu gultasveļas komplektus. Krīzes sākumā tika izveidota informatīvā tālruņa līnija, bēgļu vajadzībām atvēlētas automašīnas. Ja katru dienu ierodas jaunas bēgļu grupas, tas mums nozīmē arī jaunus izdevumus, ceram, ka Finanšu ministrija mums tos atlīdzinās,” viņa piebildusi.
13:41 Tiesa Kijivā pirmdien piespriedusi mūža ieslodzījumu pirmajam Krievijas karavīram, kas Ukrainā stājies tiesas priekšā par pastrādātajiem kara noziegumiem.
Kijivas Solomjankas rajona tiesa piesprieda 21 gadu vecajam seržantam Vadimam Šišimarinam mūža ieslodzījumu par 62 gadus vecā civiliedzīvotāja Oleksandra Šelipova nogalināšanu 28.februārī Sumu apgabalā.
Šādu sodu apsūdzētājam bija lūdzis piespriest prokurors.
Šišimarins trešdien tiesā atzina savu vainu un ceturtdien lūdza upura atraitnei piedošanu.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka Šišimarins, kurš ir no Sibīrijas pilsētas Irkutskas, 28.februārī noslepkavojis neapbruņoto Sumu apgabala Čupahivkas ciemata iedzīvotāju Šelipovu, kurš pa ceļa malu stūma velosipēdu.
Prokuratūra norāda, ka pirms tam kolonnu, kurā atradās seržants Šišimarins, iznīcinājusi Ukrainas armija. Bēgot viņš kopā ar vēl četriem karavīriem no automātiem atklāja uguni uz kādu privāto automašīnu un to nolaupīja.
Pēc tam iebrucēji ar nolaupīto automašīnu iebrauca ciematā. Tur viņi ieraudzīja Šelipovu, kurš tobrīd atgriezās mājās un runāja pa telefonu. Viena no militārpersonām pavēlēja seržantam nogalināt civiliedzīvotāju, lai viņš par iebrucējiem nepaziņotu Ukrainas armijai.
Šišimarins ar automātu vairākas reizes iešāva vīrietim galvā, viņu nogalinot. Tiesā apsūdzētais atzina, ka karavīram, kas viņam licis nogalināt Šelipovu, nav bijis augstāks militārais rangs, tāpēc pavēle nogalināt civiliedzīvotāju viņam nav bijusi saistoša.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā ierosinātas tūkstošiem krimināllietu par kara noziegumiem.
12:40 Ukrainas Zaporižjas apgabalā svētdien sprādzienā smagi ievainots krievu okupantu ieceltais Enerhodaras mērs.
Enerhodaru, kur atrodas Zaporižjas atomelektrostacija, Krievijas karaspēks okupēja kara pirmajās dienās. Apgabala centru Zaporižju joprojām kontrolē Ukrainas spēki.
“”Pašpasludinātās Enerhodaras “tautas pārvaldes” vadītājs Andrijs Ševčiks ievainots sprādzienā pie ieejas daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvo viņa māte,” vietnē “Telegram” paziņoja Zaporižjas apgabala Ukrainas administrācija, piebilstot, ka tas bija mērķtiecīgs partizānu uzbrukums kolaboracionistam.
Mediji ziņoja, ka Ševčiks atrodas slimnīcā intensīvajā aprūpē.
Uzbrukumā tika ievainots arī viņa miesassargs.
Pēc Zaporižjas apgabala administrācijas sniegtajām ziņām, Krievijas okupācijas spēki meklē divus jaunus vīriešus, kas atradušies sarkanā “Audi” markas automašīnā. Pastiprināti arī kontrolpunkti.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja pirmdien paziņoja, ka sākusi krimināllietu “par ukraiņu nacionālistu pastrādātu noziegumu”.
10:21 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 29 200 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš iebrukuma sākuma 24.februārī Krievijas spēki zaudējuši 1293 tankus, 3166 bruņutransportierus, 604 lielgabalus, 201 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 93 zenītartilērijas iekārtas, 204 lidmašīnas, 170 helikopterus, 476 bezpilota lidaparātus, 110 spārnotās raķetes, 2206 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 43 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:06 Ukraina izslēdz iespēju piekrist pamieram ar Krieviju un nepieņems nevienu vienošanos ar Maskavu, kas ietvertu atteikšanos no Ukrainas teritorijām, intervijā ziņu aģentūrai “Reuters” paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.
Viņš norādīja, ka Ukrainas nostāja kļūst arvien nelokāmāka, un uzsvēra, ka piekāpšanās negatīvi ietekmētu Ukrainu, jo Krievija pēc jebkāda pārtraukuma karadarbībā uzbruktu vēl negantāk.
“Karš [pēc kaut kādas piekāpšanās] nebeigsies. Pēc laika krievi ar jaunu intensitāti papildinās savus ieročus, karavīru skaitu un strādās pie savām kļūdām, nedaudz modernizēsies, atlaidīs daudzus ģenerāļus (..). Un viņi sāks jaunu ofensīvu, vēl asiņaināku un apjomīgāku,” uzskata Podoļaks.
Viņš noraidīja kā “ļoti dīvainus” Rietumos izskanējušos aicinājumus uz steidzamu pamieru, kas ietvertu Krievijas spēku palikšanu teritorijās, kuras viņi ir okupējuši Ukrainas dienvidos un austrumos.
“Krievijas spēkiem ir jāpamet valsts un pēc tam miera process atkal varēs atsākties,” uzsvēra Podoļaks.
Būtu labi, ja Eiropas un ASV politiķi saprastu, ka Krieviju nevar atstāt pusceļā, jo tajā uzplauks revanšistisks noskaņojums un tā kļūs arvien nežēlīgāka, norādīja Podoļaks.
“Viņi ir jāsakauj, viņiem jāpiedzīvo sāpīga sakāve,” uzsvēra Podoļaks.
Pagājušajā nedēļā viņš paziņoja, ka Ukrainas sarunas ar Krieviju ir apturētas līdz Krievija spēs objektīvi novērtēt situāciju.
“Atšķirībā no mums viņi 82 kara dienās tā arī nav sapratuši, ka situācija Ukrainā vispār nav tāda, kāda tā bija sākumā, viņi turpina šantažēt, kaut kādas pozīcijas publiski izrunā. Viņiem visu laiku ir kaut kādas pretenzijas pret Ukrainu, viņi dzīvo pasaulē kur it kā ir “ukraiņu nacisms”. Pasaulē jau ir zināms, ka šodien eksistē tikai viena tipa nacisms – Krievijas. Šķiet, paies zināms laiks, lai mēs nopietnāk ķertos pie šīs problēmas. Krievijas denacifikācijas problēmas sarunu procesa ietvaros,” sacīja Podoļaks
Process ir apturēts, bet tas nenozīmē, ka puses galu galā nesēdīsies pie sarunu galda.
