Sestdiena, 4. februāra Veronika, Daila, Dominiks
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Karš Ukrainā: 23. novembris

Ukraina turpina aizsargāt savu zemi pret agresori Krieviju.

Karš Ukrainā: 23. novembris
Foto: Scanpix
Foto: Scanpix
23.11.2022 00:00

LETA

Jaunākā informācija:

22:27 Krievijas varasiestādes kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā reģistrējušas ievērojamu uzbrukumu skaita pieaugumu, kuros pielietotas sprāgstvielas un šaujamieroči, trešdien vēsta krievu mediji.

No janvāra līdz oktobrim šādu noziegumu skaits pieaudzis par gandrīz 30%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, vēsta mediji, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas publiskotajiem statistikas datiem.

Vislielākais šādu incidentu pieaugums konstatēts Belgorodas un Kurskas apgabalos, kas atrodas pie robežas ar Ukrainu.

Šo apgabalu gubernatori vairākkārt ziņojuši par apšaudēm, kurās vaino Ukrainu. Kijiva parasti šīs apsūdzības nekomentē.

Taču noziegumu skaits, kuros izmantoti ieroči, sprāgstvielas vai to mulāžas, ievērojami palielinājies arī Maskavā, kur tas pieaudzis par vairāk nekā 200%, salīdzinot ar pērno gadu, un Sanktpēterburgā, kur tas pieaudzis par vairāk nekā 100%.

Krievijas Iekšlietu ministrija nesniedz oficiālu skaidrojumu, par šādas situācijas cēloņiem.

21:52 Krievijas karaspēkam trūkst artilērijas munīcijas, kas apgrūtina karošanu Ukrainā, trešdien norādījis ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins.

Ministrs žurnālistiem ASV militārajā lidmašīnā sacīja, ka Krievijai jau kopš iebrukuma sākuma ir problēmas ar loģistiku un joprojām ir.

Viņi “piedzīvo ievērojamu artilērijas munīcijas trūkumu” norādīja Ostins.

Ukrainas armija ir uzbrukusi Krievijas noliktavām, kā rezultātā Krievijai radušās zināmas problēmas ar munīcijas pieejamību, norādīja ministrs, piebilstot, ka Krievijas karaspēks lielā mērā paļaujas uz artilēriju, izšaujot lielu daudzumu šāviņu, pirms sāk sauszemes karaspēka manevrus.

“Šāda veida operācijām nepieciešams daudz munīcijas,” norādīja Ostins, apšaubot, ka Krievijai ir pieejams tik liels daudzums, lai šādi ilgi turpinātu.

Viņš arī uzsvēra, ka deviņu mēnešu laikā Krievijai ir ievērojami samazinājusies precīzi vadāmās munīcijas piegāde, un Maskava nespēs ātri to sagādāt, jo Krievijai noteikti tirdzniecības ierobežojumi tādām precēm kā mikroshēmas.

20:33 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis teiks uzrunu ANO Drošības padomes ārkārtējā sēdē, kas trešdien sasaukta saistībā ar Krievijas pēdējiem uzbrukumiem, kuri cita starpā izraisījuši elektroapgādes traucējumus arī Moldovā, atklāja diplomāti.

Zelenska uzruna ar video zvana starpniecību plānota plkst.16 (plkst.23 pēc Latvijas laika), ziņu aģentūrai AFP atklāja divi diplomāti.

Zelenskis tviterī paziņoja, ka licis Ukrainas vēstniekam ANO Serhijam Kisļicam lūgt iespēju uzrunāt ANO Drošības padomes ārkārtējās sēdes dalībniekus.

“Civiliedzīvotāju slepkavības, civilās infrastruktūras sagraušana ir terorakti. Ukraina turpina pieprasīt starptautiskās sabiedrības apņēmīgu reakciju uz šiem noziegumiem,” norādīja Zelenskis.

Kisļica vēstulē Drošības padomes prezidentam, lūdzot iespēju Zelenskim teikt uzrunu, norādījis, ka Krievija ar trešdienas uzbrukumiem pastrādājusi vēl vienu teroraktu pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Krievijas uzbrukumi bija vērsti pret Ukrainas energoapgādes infrastruktūru.

Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija trešdien uz Ukrainu izšāvusi aptuveni 70 spārnotās raķetes H-101, H-555 un “Kalibr”, no kurām 51 notriekuši ukraiņu zenītartilēristi. Krievija uzbrukumos izmantojusi arī dronus.

Moldova ziņoja, ka šo uzbrukumu dēļ valstī ir plaši elektrības apgādes pārrāvumi.

19:30 Ukrainai nedrīkst būt apgādes problēmas ziemas apstākļos, un rietumvalstīm ir jānodrošina ne tikai ieroči, bet arī citas nepieciešamās lietas valsts normālai funkcionēšanai, aģentūrai LETA sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), kurš trešdien Oslo piedalījās Ziemeļu grupas aizsardzības ministru sanāksmē.

Sanāksmē tika apspriesta turpmākās militārās palīdzības sniegšana Ukrainai, kā arī nepieciešamība ieguldīt līdzekļus starptautiskā fondā. Šajā fondā līdzekļus varētu piesaistīt arī no valstīm, kas nav Eiropā.

Turpinot par rietumvalstu atbalstu Ukrainai, Pabriks norādīja, ka jādomā ne tikai par ieroču un bruņojuma piegādi, bet arī lietām, kas valstij nepieciešamas, lai tā varētu funkcionēt, jo, piemēram, patlaban Ukrainai ir elektroapgādes problēmas.

“Būtiski, lai varam garantēt, ka Ukrainas armija nesalst, ir pabarota, kaujasspējīga, un lai arī karavīri šo ziemu spētu izturēt un būtu pārāki par Krievijas armiju. Ukrainai nedrīkst būt apgādes problēmas ziemas apstākļos, tas mums ir jānodrošina,” uzsvēra ministrs, gan piebilstot, ka lielākā daļa Ziemeļu grupas valstu ir aktīvākās Ukrainas atbalstītājas.

Vienlaikus ministrs atzīmēja, ka, lai arī atbalsta sniegšana Ukrainai rietumvalstīm ir politiskās gribas jautājums, militārās industrijas kapacitāte pēdējās desmitgadēs nebija plānota šāda veida karadarbībai, un rietumvalstis nespēja situāciju strauji mainīt.

Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāizmanto šis laiks, lai attīstītu savu militāro ražošanu, turklāt jāņem vērā, ka Krievija kādā brīdī atgūsies no saviem zaudējumiem Ukrainā.

Ziemeļu grupa ir neformāls sadarbības forums, kurā ietilpst Ziemeļvalstis, Baltijas valstis, Vācija, Polija, Nīderlande un Lielbritānija. Grupas dalībvalstis vieno mērķis attīstīt kopīgus sadarbības projektus aizsardzības jomā.

Ziemeļu grupas aizsardzības ministru tikšanās tiek rīkotas divas reizes gadā. Katru pusgadu Ziemeļu grupas vadība tiek uzticēta kādai tās dalībvalstij, un pašlaik Ziemeļu grupas vadošā valsts ir Norvēģija.

19:29 Krievijas tiesa trešdien par sešiem mēnešiem pagarinājusi pirmstiesas apcietinājumu opozīcijas politiķim Iļjam Jašinam, kuram draud līdz desmit gadiem ilgs cietumsods, jo viņš atļāvies nosodīt Maskavas agresiju pret Ukrainu.

39 gadus vecajam Jašinam, kurš ir Maskavas Krasnoseļskas municipālā rajona deputāts, ir izvirzītas kriminālapsūdzības par “apzināti melīgas informācijas” izplatīšanu par Krievijas bruņoto spēku darbību.

Jašins ir ieslodzītā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitnieks un bija tuvu stāvoša persona 2015.gadā noslepkavotajam opozīcijas politiķim Borisam Ņemcovam.

Jašins tika aizturēts vasarā, pastaigājoties parkā Maskavā.

Apsūdzības viņam izvirzītas saistībā ar izteikumiem “YouTube” kanālā 7.aprīlī, kad viņš runāja par civiliedzīvotāju slaktiņu Bučā. Jašina “YouTube” kanālam ir 1,3 miljoni abonentu.

Atrodoties ieslodzījumā, Jašins turpinājis kritizēt Krievijas iebrukumu Ukrainā. Šomēnes tiesā viņš salīdzināja Krievijas tienešus ar Kremļa politiskajiem pakalpiņiem.

Jašins ir viens no nedaudzajiem Krievijas pazīstamākajiem opozicionāriem, kas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā palika dzimtenē un atklāti kritizē šo karu.

18:56 Krievija trešdien uz Ukrainu izšāvusi aptuveni 70 spārnotās raķetes H-101, H-555 un “Kalibr”, no kurām 51 notriekuši ukraiņu zenītartilēristi, ziņo Ukrainas Gaisa spēku preses centrs.

Kā ziņots, krievi trešdien pakļāva Ukrainu kārtējai masīvai raķešu apšaudei, kuras rezultātā lielā daļā valsts teritorijas traucēta elektroapgāde un ūdens apgāde.

Līdz šim saņemtas ziņas par vismaz sešiem nogalinātajiem un 36 ievainotajiem.

18:52 Par laimi, ASV ir izdevies NATO uzturēt mērenu izturēšanos pret Krieviju, neskatoties uz dažu dalībvalstu aicinājumiem uz radikālāku rīcību, sarunā ar mediju tīklu EURACTIV izteicies kāds avots NATO.

Vairākas NATO dalībvalstis ir paudušas bažas par sakariem starp NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju admirāli Robu Baueru un viņa Krievijas kolēģi ģenerāli Valēriju Gerasimovu, EURACTIV norādījis anonīmais avots NATO.

Kara sākumā ASV un Krievija izveidoja īpašu telefona līniju politiski militārā līmenī, lai izvairītos no jebkādām bīstamām militārām darbībām gaisā vai jūrā.

Bauers un Gerasimovs nesen vienojušies ievērot piesardzību, sevišķi attiecībā uz kuģiem Melnajā jūrā, lai izvairītos no negadījumiem, atklājis avots.

Vairākas NATO Austrumeiropas valstis paudušas neizpratni par šādu sakaru uzturēšanu ar Krieviju, taču citas alianses dalībvalstis norādījušas, ka Baueram esot tiesības uz šādu sakaru kanālu.

Polijas pārstāvis EURACTIV izteicies, ka Varšava neesot ierosinājusi šo jautājumu, kamēr Baltijas valstis atteikušās to komentēt vai nav neatbildējušas uz EURACTIV lūgumu sniegt komentārus.

NATO avots piebildis, ka pēdējā laikā Krievija bijusi ļoti piesardzīga, sevišķi Melnajā jūrā, cenšoties izvairīties no negadījumiem.

Avots norādījis, ka grupa Austrumeiropas un Skandināvijas valstu, Lielbritānija un bijušās Dienvidslāvijas valstis atbalstot stingru nostāju pret Krieviju, bet ASV, Francija, Turcija, Itālija un Grieķija esot mērenāk noskaņotas.

Avots uzsvēris, ka, par laimi, Vašingtona ir uzņēmusies vadību NATO un tādēļ līdz šim dominējusi mērenāka nostāja. No otras puses, Lielbritānija ir pietuvojusies Austrumeiropas valstu nostājai, un avots pieļāvis, ka Londona meklē sev piemērotu lomu, jo īpaši pēc breksita.

Runājot par Vāciju, avots izteicies, ka šīs valsts pēdējos divus gadus faktiski NATO “neeksistē”.

“Vācieši maksā, dod un nerunā,” norādījis avots, paužot cerību, ka Berlīne drīzumā kļūs aktīvāka.

“Krievi cer uz Rietumu nogurumu,” sacījis avots, piebilstot, ka NATO ir vienota savā atbalstā Ukrainai.

“Mēs visi piekrītam sniegt Ukrainai palīdzību, (..) kamēr netiks ietekmēta mūsu nacionālā drošība,” skaidrojis avots.

NATO avots arī uzskata, ka Turcija, visticamāk, turpinās bloķēt Somijas un Zviedrijas pievienošanos aliansei līdz vēlēšanām nākamā gada jūnijā.

Tikmēr “Ungārija pakļausies spēcīgajam ASV spiedienam,” prognozējis avots.

Turcija un Ungārija ir pēdējās divas no 30 NATO dalībvalstīm, kas vēl nav ratificējušas uzņemšanas protokolus, lai Somija un Zviedrija varētu pievienoties aliansei.

15:42 Ukrainas Drošības dienests otrdien Kijivas Pečeru klosterī un citās ar baznīcu saistītās iestādēs konfiscējis prokrievisku literatūru, skaidru naudu, kā arī nopratinājis desmitiem cilvēku.

Ukrainas Drošības dienests otrdien veica kratīšanu Kijivas Pečeru klosterī, kas ir viens no svarīgākajiem pareizticīgo centriem Austrumeiropā un Ukrainas pareizticīgās baznīcas Krievijas atbalstītā spārna galvenā mītne.

Kratīšanas tika veiktas vēl vairāk nekā 350 iestādēs, kas saistītas ar baznīcu.

Drošības dienests skaidro, ka šīs kratīšanas ir sistemātiskā darba sastāvdaļa cīņā pret Krievijas specdienestu destruktīvajām darbībām Ukrainā.

Dienests šodien atklāja, ka kratīšanu laikā atrasta prokrieviska literatūra un propagandas materiāli, kas izmantoti semināros un baznīcas skolās.

Konfiscēti arī vairāk nekā divi miljoni grivnu, vairāk nekā 100 000 dolāru un vairāki tūkstoši Krievijas rubļu.

Drošības dienests paziņoja, ka izmeklēšana veikta pret 850 cilvēkiem, tai skaitā Krievijas un Ukrainas pilsoņiem, un vairāk nekā 50 cilvēki padziļināti nopratināti.

“Daži no viņiem uzrādīja pases un padomju laika militārās personas apliecības vai arī viņiem nebija dokumentu oriģinālu, bet tikai to kopijas, vai arī bija Ukrainas pases ar viltojuma pazīmēm vai bojājumiem. Notiek padziļinātas pārbaudes,” atklāja Drošības dienests.

Dienests arī pārmeklēja vēl divus klosterus un Maskavas patriarhāta diecēzes galveno mītni Rietumukrainā.

Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas sinode maijā pieņēma lēmumu par pilnīgu patstāvību un neatkarību no Krievijas Pareizticīgās baznīcas.

Krievijas Pareizticīgās baznīcas preses pārstāvis Ukrainas Drošības dienesta veiktās kratīšanas nosaucis par ukraiņu ticīgo iebiedēšanu, un Kremlis paziņojis, ka tā esot kārtējā nodaļa Kijivas karā pret Krievijas baznīcu.

15:16 Trešdien Kijivā dzirdami sprādzieni un galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko informējis, ka krievu raķete trāpījusi vienam no galvaspilsētas infrastruktūras objektiem.

Krievijas uzbrukumos Kijivā nogalināti vismaz trīs cilvēki un seši ievainoti, paziņojušas galvaspilsētas amatpersonas.

“Uzbrukuma rezultātā tika bojāta divstāvu dzīvojamā ēka. Trīs cilvēki gājuši bojā un seši tika ievainoti,” lietotnē “Telegram” paziņojusi Kijivas militārā administrācija.

Kijivas mērs paziņojis, ka galvaspilsētā pārtraukta ūdens apgāde.

“Apšaudes dēļ ūdens apgāde Kijivā ir apturēta,” sociālajos medijos paziņojis Kličko.

Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksijs Kuleba pavēstījis, ka viss Kijivas reģions palicis bez elektrības. Viņš arī ziņo, ka apgabalā darbojas zenītartilērija.

Pēc Kulebas teiktā, Kijivas apgabalā trāpīts dzīvojamam sektoram un kritiskās infrastruktūras objektiem.

Par sprādzieniem tiek ziņots arī Ļvivas un Vinnicas apgabalos. Ļvivas mērs paziņojis, ka pēc Krievijas triecieniem pilsēta palikusi bez elektrības.

Ukrainas valsts uzņēmums “Energoatom” ziņo, ka visas trīs atomelektrostacijas, kuras joprojām kontrolē Ukraina, ir atslēgtas no elektroapgādes tīkla.

“Energoatom” vēsta, ka Krievijas uzbrukumi iedarbinājuši avārijas protokolus Rivnes, Dienvidukrainas un Hmeļnickas atomelektrostacijās un visi reaktori tikuši automātiski atslēgti no elektroapgādes tīkla.

Arī Moldova ziņoja, ka valstī ir plaši elektrības apgādes pārrāvumi.

Trešdien visos Ukrainas apgabalos izsludināta gaisa trauksme un amatpersonas ziņo, ka krievi no dienvidiem un austrumiem izšāvusi raķetes.

15:15 Kijivas mērs Vitālijs Kličko intervijā vācu laikrakstam “Bild” norādījis, ka šī ir smagākā ziema kopš Otrā pasaules kara, prognozējot grūtus laikus galvaspilsētas trīs miljoniem iedzīvotāju.

Kijivai un tās iedzīvotājiem jābūt gataviem ļaunākajam scenārijam ar plašiem elektrības pārrāvumiem pie zemām gaisa temperatūrām. Tādā gadījumā daļa no galvaspilsētas būtu jāevakuē, brīdināja Kličko.

“Bet mēs nevēlamies, lai tā notiek!” viņš piebilda.

Kličko apsūdzēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu mēģinājumā iebiedēt cilvēkus, ar uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai un energoapgādes tīklam spiežot viņus pamest galvaspilsētu.

“Putins vēlas terorizēt cilvēkus, likt viņiem salt bez elektrības,” tādējādi izdarot spiedienu uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, sacīja Kličko.

“Bet tas nenotiks. Es domāju, ka cilvēki tikai kļūs dusmīgāki, vēl apņēmīgāki. Mēs nemirsim vai nebēgsim, kā to vēlas Putins,” uzsvēra Ukrainas galvaspilsētas mērs.

14:32 Krievija pamatīgi iztērējusi savas raķešu rezerves, bet turpina tās ražot, trešdien sacīja Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis pulkvedis Jurijs Ihnats.

Komentējot ziņas par to, ka Krievijai palicis raķešu tikai trim masīviem uzbrukumiem, kā arī Ukrainas aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova publiskoto infografiku, Ihnats sacīja, ka pretinieks turpina ražot raķešu modernos paveidus.

“Tas ir atkarīgs no raķešu tipa. [Vecākās] H-555 viņi neražo, bet H-101 var ražot. Tas pats attiecas uz raķetēm “Kaļibr”,” pavēstīja Ihnats. “Ražošana nav ļoti ātra, bet tā turpinās. Mēs redzam, ka raķešu kļuvis būtiski mazāk. Okupanti nebija gatavojušies cīnīties [tik ilgu laiku], jau devītais mēnesis ir pagājis, un tērēt visu šo raķešu arsenālu.”

Ihnats piebilda, ka Krievijai ir daudz raķešu zenītkompleksiem S-300, ko tā izmanto piefrontes Ukrainas pilsētu teroram.

13:13 Krievija aktīvi gatavojas okupētās Krimas pussalas aizsardzībai, cita starpā arī veido bruņoto spēku pozīciju rajonus pussalas ziemeļdaļā Džankojas rajona ziemeļos, ziņu aģentūrai “Ukrinform” pastāstīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Čerņaks.

Ukrainas militārais izlūkdienests nav konstatējis, ka no Krimas pussalas ziemeļiem notiktu iebrucēju evakuācija, sacīja amatpersona.

“Tomēr mēs redzam, ka viņi aktīvi gatavojas aizsardzībai. Rada aizsardzības joslu gan Hersonas apgabalā Dņepras kreisajā krastā, gan arī pie Krimas administratīvās robežas pussalas ziemeļos. Cita starpā viņi būvē pozīciju rajonus Džankojas rajona ziemeļu daļā. Viņiem tas ir ļoti svarīgi, jo, Ukrainas spēkiem veicot pretuzbrukumu, Krimas ziemeļi būs Ukrainas Bruņoto spēku triecienu zona,” sacīja Čerņaks.

Izsakoties par krievu un kolaborantu evakuāciju no Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, amatpersona sacīja, ka viņu lielākā daļa dodas nevis uz Krimu, bet Krieviju.

“Pat viņi saprot, ka vienā vai otrā veidā Krimu Krievija zaudēs un tā atgriezīsies Ukrainā,” uzsvēra Čerņaks.

Okupanti cenšas turēt Melnās jūras flotes kuģus un militāro tehniku pastāvīgā pretgaisa aizsardzības sistēmu aizsegā.

“Cer, ka tādējādi kaut kā izdosies tos paglābt no smēķēšanas aizliegtās vietās un drošības prasību neievērošanas,” norādīja izlūkdienesta pārstāvis, ironiski atgādinot par skaidrojumiem, ko Kremlis mēdz piedāvāt par Krimā notikušajiem sprādzieniem.

10:54 Krievija, pēc visa spriežot, iztērējusi teju visus Irānas dronus, kas bija tās bruņojumā, uzskata britu militārais izlūkdienests.

Pēdējā laikā Krievija, kā šķiet, centās veikt triecienus ar droniem medicīnas iestādēm, kad tās tika pamanītas, teikts jaunākajā izlūkdienesta publiskajā ziņojumā par situāciju Ukrainas frontēs, kas veltīts Irānas dronu tēmai.

“Krievija, kā šķiet, iecerējusi dronu kampaņu, lai kompensētu spārnoto raķešu akūto trūkumu. Tomēr šai pieejai bija ierobežoti panākumi. Vairums palaisto dronu tika neitralizēti,” norāda izlūkdienests.

Par Irānas dronu triecieniem publiski nekas nav ticis ziņots kopš 17.novembra.

“Krievija, kā šķiet, teju iztērējusi patlabanējās rezerves, bet, domājams, centīsies tās papildināt,” norāda Lielbritānijas Aizsardzības ministrija, ņemot vērā, ka Krievija dronus iepirkt ārzemēs var ātrāk, nekā pati saražot spārnotās raķetes.

10:15 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 85 410 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 410 iebrucēju.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2897 tankus, 5832 bruņutransportierus, 1887 lielgabalus, 395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 209 zenītartilērijas iekārtas, 278 lidmašīnas, 261 helikopteru, 1537 bezpilota lidaparātus, 480 spārnotās raķetes, 4396 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 161 specializēto tehnikas vienību.

Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Avdijivkas, Bahmutas un Limanas virzienos.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

09:46 Naktī uz trešdienu Krievijas karaspēks Zaporižjas apgabalā ar raķetēm apšaudījis Viļņanskas slimnīcas dzemdību nodaļu, un apšaudes rezultātā viens mazulis gājis bojā, pavēstīja Zaporižjas apgabalā kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Staruhs.

“Naktī Krievijas kropļi ar milzīgu raķešu skaitu apšaudīja Viļņanskas slimnīcas mazo dzemdību nodaļu. Bēdas pilda mūsu sirdis – nogalināts mazulis, kas tikko bija nācis pasaulē,” pavēstīja apgabala vadītājs.

Trieciena vietā strādā glābēji, piebilda Staruhs.

09:45 ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) ir gatava vervēt Krievijas pilsoņus, kas ir pret karu Ukrainā, otrdien ziņoja laikraksts “The Wall Street Journal” (WSJ), atsaucoties uz CIP direktora vietnieku Deividu Mārlovu, kurš ir atbildīgs par CIP operāciju veikšanu.

Mārlovs publiskas uzstāšanās laikā atzīmēja, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam iebrukums Ukrainā kļuvis par “lielu izgāšanos” un tagad tas paver Rietumvalstu specdienestiem iespējas darbam ar neapmierinātiem Krievijas pilsoņiem.

“Putins bija savā vislabākajā momentā dienu pirms iebrukuma, kad viņam vēl bija iespēja piespiest Ukrainu, ietekmēt NATO un demonstrēt, ka Krievija ir stipra valsts. Viņš to visu palaida garām,” sacīja Mārlovs.

“Mēs meklējam visā pasaulē Krievijas pilsoņus, kuriem tas (karš Ukrainā) ir tikpat pretīgs kā mums. Jo mēs esam atvērti sadarbībai,” teica Mārlovs.

09:45 Krievija ir ievedusi pagaidām okupētajās Ukrainas teritorijās 52 tūkstošus policistu, paziņoja Ukrainas Nacionālās pretošanās centrs.

Centrs atzīmēja, ka okupanti pārvērš šīs teritorijas par policejisku valsti, kas ir raksturīgi fašismam.

“Okupanti turpina ievest pagaidām okupētajās teritorijās savus policistus. Kopējais policistu skaits, kuri mēģina pārņemt kontroli pār iedzīvotājiem šajās teritorijās, jau ir sasniedzis 52 tūkstošus salīdzinājumā ar 42 tūkstošiem oktobrī. Turklāt sagrābto teritoriju ir kļuvis mazāk pēc krievu sakāves kaujā par Hersonu,” teikts Nacionālās pretošanās centra paziņojumā.

Saskaņā ar centra datiem, okupētajās teritorijās drīzumā ir gaidāma vēl 400 Krievijas policistu ierašanās no Penzas apgabala. 

09:44 Krievija mēģina izmantot ziemas salu kā “masu iznīcināšanas ieroci”, dodot triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, otrdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

“Kremlis grib pārveidot šīs ziemas salu par masu iznīcināšanas ieroci,” Zelenskis sacīja videouzrunā Francijas mēru sanāksmei.

“Lai pārdzīvotu šo ziemu un novērstu to, ka Krievija pārveido salu par terora un pakļaušanas instrumentu, mums ir vajadzīgas daudzas lietas,” viņš piebilda.

Zelenskis aicināja Francijas Mēru asociāciju nosūtīt strāvas ģeneratorus, atbalstu atmīnēšanas operācijām un aprīkojumu Ukrainas ārkārtas situāciju dienestiem un mediķiem.

“Es aicinu jūs būt ļoti konkrētiem ar savu palīdzību un atbalstīt mūsu pilsētas un kopienas pret terorismu,” piebilda Ukrainas prezidents.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) pirmdien brīdināja, ka pēc Krievijas postošajiem triecieniem Ukrainas elektroenerģijas tīklam šī ziema miljoniem ukraiņu būs tāda, kas rada draudus dzīvībai.

Maskava ar raķešu triecieniem tīši uzbrūk enerģētikas infrastruktūrai, atstājot miljoniem mājokļu Ukrainā bez elektrības laikā, kad gaisa temperatūra pazeminās.

“Runājot vienkārši – šī ziema būs par izdzīvošanu,” pirmdien reportieriem sacīja PVO Eiropas reģiona direktors Hanss Klūge, brīdinot, ka “miljoniem cilvēku Ukrainā šī ziema būs tāda, kas rada draudus dzīvībai”.

Saistītie raksti

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku..
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par EUR 7.90 (septiņi euro un 90 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz