LETA
Jaunākā informācija:
20:09 Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova un Krievijas Aizsardzības ministrija svētdien sniegušas komentārus par sestdien notikušo raķešu triecienu Odesas ostai, kas pasaulē izraisīja plašu rezonansi un apsūdzības, ka Krievija grauj vienošanos par Ukrainas labības izvešanu no ostas.
Maskavas oficiālie pārstāvji atzīst, ka triecienu veikuši Krievijas karavīri, tomēr uzstāj, ka mērķis esot bijuši militāri objekti.
Zaharova savā “Telegram” kanālā apgalvoja, ka ar raķetēm “Kalibr” veikts trieciens Ukrainas karakuģim.
Krievijas Aizsardzības ministrija komentējusi triecienu vairāk nekā diennakti pēc pēc tā veikšanas.
“Odesas jūras ostā kuģu remonta rūpnīcas teritorijā ar augstas precizitātes raķetēm iznīcināts Ukrainas karakuģis un raķešu “Harpoon” noliktava,” teikts ministrijas paziņojumā.
Iepriekš Krievijas raidsabiedrības VGTRK žurnālists un Valsts domes deputāts Jevgēņijs Popovs britu raidsabiedrībai BBC sacīja, ka Krievijas trieciena mērķis bijušas raķešu sistēmas, kas atbilstoši viņa teiktajam bijušas ostā.
Tiesa gan, Popovs neko neminēja par kuteri, bet Zaharova – par raķešu sistēmām.
Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars vēl pirms pēdējiem Maskavas paziņojumiem sacīja – Krievijas puse viņam apgalvojusi, ka tai ar triecienu nav nekāda sakara.
Atbilstoši Ukrainas puses ziņotajam sestdien raķešu trieciena rezultātā cietusi ostas infrastruktūra, ostā izraisījies ugunsgrēks.
Par to, ka būtu iznīcināts kuteris vai raķešu sistēmas, Ukrainas puse neko nemin.
17:44 Ukrainas Hersonas apgabals, ko Krievijas karaspēks ieņēma pilna mēroga kara sākumā, tiks atbrīvots līdz septembrim, svētdien sacīja Hersonas apgabala gubernatora palīgs Serhijs Hlans.
“Mēs varam apgalvot, ka Hersonas apgabals pavisam noteikti tiks atbrīvots līdz septembrim, un okupantu plāni cietīs neveiksmi ,” intervijā Ukrainas televīzijai sacīja amatpersona.
Ukrainas armija, ko iedrošinājuši no Rietumiem saņemtie tālas darbības artilērijas ieroči, pēdējo nedēļu laikā Hersonas apgabalā okupantiem atkarojusi vairākus apvidus.
“Mēs varam teikt, ka kaujas laukā ir noticis pagrieziena punkts. Mēs redzam, ka Ukrainas Bruņotie spēki pašās pēdējās militārajās operācijās gūst pārsvaru,” sacīja Hlans.
“Mēs varam teikt, ka mēs pārejam no aizsardzības uz pretuzbrukuma darbībām,” viņš piebilda.
Krievijas karaspēks ieņēma apgabala centru Hersonu 3. martā. Tā bija pirmā lielā pilsēta, kas krita Maskavas rokās pēc tam, kad Krievija 24. februārī bija sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu.
Ukrainas lauksaimniecībai svarīgais reģions atrodas līdzās Krimas pussalai, ko Krievija okupēja un anektēja jau 2014.gadā.
17:03 ASV un to sabiedrotie varētu piegādāt Ukrainai 25 līdz 30 zalvju sistēmas HIMARS un to analogus, intervijā “Radio Brīvība/Radio Brīvā Eiropa” sacīja ASV Pārstāvju palātas bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs Adams Smits.
Viņš kopā ar vairākiem citiem kongresmeņiem apmeklēja Kijivu un sestdien tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks apstiprināja, ka sarunas bijušas par bruņojuma piegādēm, arī zalvju sistēmām.
“Mēs esam gatavi dot Ukrainai tik daudz HIMARS iekārtu, cik varam,” uzsvēra Smits.
Viņš norādīja, ka 50 šādu iekāru piegāde diez vai ir iespējama, bet 25-30 skaits ir visai reāls.
Runa ir par amerikāņu iekārtām, kā arī analoģiskām MLRS sistēmām no Lielbritānijas un citām NATO valstīm.
Iepriekš Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs sacīja, ka Ukrainai aizsardzībai nepieciešamas 50 šādas iekārtas, bet uzbrukumam – 100.
Pašlaik ASV Ukrainai piegādājušas 12 HIMARS sistēmas, bet solījušas piegādāt vēl četras. Piegādātas arī vairākas MLRS sistēmas.
Izmantojot HIMARS iekārtas, pēdējo nedēļu laikā Ukrainas spēki veikuši vairākus triecienus Krievijas spēku aizmugurē. Atbilstoši ASV aplēsēm Ukraina iznīcinājusi vairāk nekā 100 augstvērtīgu Krievijas mērķu.
Krievijas teritorijā triecieni nav veikti.
Pentagons arī norādījis, ka Ukrainai tiek nodrošināta HIMARS munīcija ar darbības rādiusu līdz 80 kilometriem, nevis raķetes, kas var sasniegt mērķus 300 kilometru attālumā.
13:57 Krievijas-Ukrainas karš varētu beigties ātrāk, ja Rietumi Ukrainai nodrošinātu tālas darbības raķetes amerikāņu sistēmām HIMARS, svētdien tviterī norādīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks.
“Vienkārša loģika: jo tālāk lidos HIMARS raķetes (100+ kilometru), jo ātrāk beigsies karš. Mazāki zaudējumi mierīgo iedzīvotāju vidū, mazāks ekonomiskais spiediens uz Eiropu, mazāka Krievijas migrācijas un pārtikas šantāža. HIMARS – lielisks krievu augstprātības “izslēdzējs”,” skaidroja Podoļaks.
Šobrīd Ukrainas Bruņotie spēki triecieniem Krievijas pozīcijām izmanto raķetes, kas spēj sasniegt mērķus 80 kilometru attālumā.
ASV jau piegādājušas Ukrainai 12 HIMARS sistēmas un šonedēļ paziņoja par nodomu nodot vēl četras sistēmas.
Iepriekš tika ziņots, ka ASV un sabiedrotie plāno Ukrainai nodrošināt vairāk nekā 20 šādu sistēmu.
11:52 Krievijas armija svētdienas rītā Ukrainā apšaudījusi Hmeļņickas apgabalu un Mikolajivu, pavēstīja Ukrainas amatpersonas.
Par objektu apšaudīšanu Hmeļņickas apgabalā, Ukrainas rietumos, pavēstīja apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Hamalijs. Nostrādājušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Ziņu par postījumiem un upuriem nav.
Kārtējai apšaudei pakļauta Mikolajiva. Atbilstoši provizoriskajām ziņām apšaudītas noliktavas.
Vēl pirms tam pilsētā apšaudē ievainoti trīs mierīgie iedzīvotāji. Apšaudīti dzīvojamo namu kvartāli pilsētas dienvidos.
Ukrainas Bruņotie spēki rīta kopsavilkumā par situāciju frontēs ziņo par kaujām Doneckas apgabalā, konkrēti Bahmutas virzienā.
Krievijas spēkiem izdevies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju.
Krievijas kanālos ziņapmaiņas platformā “Telegram” publicēti kadri, kuros redzams, kā Krievijas spēki apšauda Kostjantiņivku. Ukrainas puse to pagaidām nav komentējusi.
ASV Kara studiju institūts (ISW) savā ziņojumā norāda, ka pēdējās nedēļas laikā Krievijas armijas artilērijas apšaužu intensitāte Doneckas apgabalā mazinājusies.
Eksperti to saista ar Ukrainas karavīru sekmīgajām darbībām, arī raķešu sistēmu HIMARS izmantošanu.
Ukrainas karavīri gatavojas vai arī jau sākuši pretuzbrukumu Hersonas apgabalā. Tiesa gan, informācija par tur notiekošo atklātajos avotos ir stipri pieticīga, norāda ISW.
Viena no pazīmēm, ka tiek gatavots uzbrukums, ir stratēģiski svarīga Dņepras tilta apšaude Krievijas okupētajā Hersonas apgabala daļā.
09:52 Krievu okupantu Ukrainas dienvidos Zaporižjas un Hersonas apgabalos izveidoto varasiestāžu vadītāji parakstījuši rīkojumus par vēlēšanu komisiju izveidošanu, sestdien vēsta “Radio Brīvība”.
Komisijas tiek veidotas arī tāpēc, lai rīkotu referendumus par apgabalu iestāšanos Krievijas sastāvā.
Krievijas mediji iepriekš, atsaucoties uz saviem avotiem, vēstīja, ka referendumi okupētajās teritorijās var notikt jau rudenī.
Tiesa gan, nav skaidrs, uz kāda pamata tie tiks rīkoti.
Krievijas varas institūciju pārstāvji šādus plānus nav ne apstiprinājuši, nedz nolieguši, apgalvojot, ka Krievijas ieņemto teritoriju iedzīvotāji paši ir tiesīgi lemt par savu likteni.
Kā šonedēļ apliecināja Baltā nama pārstāvis, Vašingtona seko līdzi Krievijas plāniem anektēt daļu Ukrainas teritorijas un brīdina, ka šādi centieni Maskavai nepaliks bez sekām.
Okupantu pārstāvji sestdien paziņoja, ka tiek veidota Zaporižjas apgabala tā dēvētā valdība. Par tās nominālo vadītāju izsludināts Krievijas pilsonis, bijušais Krievijas Vologdas apgabala gubernatora vietnieks Antons Koļcovs.
Iepriekš tika izziņots, ka okupētā Hersonas apgabala “valdības” vadītāja amatam izraudzīts bijušais Krievijas Kaļiņingradas apgabala gubernatora vietnieks.
Krievijas karaspēks kontrolē teju visu Hersonas apgabala teritoriju, arī apgabala centru Hersonu.
Krievu kontrolē atrodas arī aptuveni 60% Zaporižjas apgabala, tiesa gan, pati Zaporižja joprojām ir Ukrainas kontrolē.
Ukrainas varasiestāžu pārstāvji sola, ka visas okupētās teritorijas tiks atbrīvotas.