Piektdiena, 2. decembris Sniedze, Meta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Karš Ukrainā: 24. novembris

Ukraina turpina aizsargāt savu zemi pret agresori Krieviju.

Karš Ukrainā: 24. novembris
Foto: Scanpix
Foto: Scanpix
24.11.2022 00:00

LETA

Jaunākā informācija:

22:29 Baltkrievijas karavīru iesūtīšana Ukrainā situāciju padarīs sliktāku un “problēmu neatrisinās”, ceturtdien sacīja Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko, runājot par Krievijas izvērsto karu pret Ukrainu.

Baltkrievijas karavīru ievešana Ukrainā nav nepieciešama, nepieciešamas ir sarunas, Erevānā pēc Krievijas vadītās Kolektīvās drošības līguma organizācijas (ODKB) samita žurnālistiem sacīja diktators.

“Kaut arī es nekad neesmu noliedzis, ka mēs piedalāmies daudzos “specoperācijas” virzienos,” klāstīja Lukašenko, izsakoties par Baltkrievijas atbalstu Krievijas agresijai pret Ukrainu, “tomēr mēs neiesaistāmies, nevienu nenogalinām, dzīvo spēku tur neievedam, jo tas nav nepieciešams.”

“Mūsu bruņotie spēki – lai arī to, cik var uzreiz iesaistīt, ir, nu, 35-40 tūkstoši -, tie neatrisinās problēmu. Šodien tas nav trends, lūk, par to es tikko runāju. Mums ir jāvienojas. Jāvienojas saprātīgi un jārunā par mieru.”

Diktators piepilda, ka Baltkrievijas karaspēka tieša piedalīšanās Krievijas agresijā pret Ukrainu situāciju padarīs tikai sliktāku.

“Ja mēs tiešā formā ar bruņotajiem spēkiem, dzīvo spēku iesaistīsimies šajā konfliktā, mēs neko tam nepievienosim, bet gluži pretēji izdarīsim sliktāk. Tā šajā konfliktā nav Baltkrievijas loma,” viņš piebilda.

21:09 Starptautiskā akcijā Eiropas pilsētas un reģioni tiek aicināti ziedot elektroenerģijas ģeneratorus Ukrainai.

Trešdien Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola un Florences mērs un Eiropas lielo pilsētu tīkla “Eurocities” prezidents Dario Nardella atklāja iniciatīvu “Cerību ģeneratori”, aģentūru LETA informēja parlamentā.

Kampaņas atklāšanā piedalījās arī Ukrainas prezidenta Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks, kurš pauda atzinību par šo iniciatīvu. Kampaņā pilsētas tiek aicinātas ziedot elektroenerģijas ģeneratorus un transformatorus, lai palīdzētu ukraiņiem pārvarēt gaidāmo skarbo ziemu.

Šie ģeneratori palīdzēs uzturēt būtisku valsts infrastruktūru, piemēram, apgādāt ar elektroenerģiju slimnīcas, skolas, ūdensapgādes iekārtas, palīdzības centrus, patversmes, mobilo sakaru torņus un citus svarīgus objektus.

Kopš Krievija sākusi karu pret Ukrainu, tā pastāvīgi uzbrūk ļoti nozīmīgiem Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem, tādējādi pārkāpjot starptautiskās un humanitārās tiesības. Šajos uzbrukumos ir sabojāta vai iznīcināta vairāk nekā puse Ukrainas elektroenerģijas tīkla, atstājot miljoniem ukraiņu bez elektrības.

“Kopš kara sākuma Eurocities tīkls ir paudis atbalstu Ukrainai. 19.augustā Kijevā mēs parakstījām saprašanās memorandu, lai atbalstītu Ukrainas ilgtspējīgu atjaunošanu. Tagad līdzās mūsu partnerorganizācijām mēs koordinēsim sadarbību ar vairāk nekā 200 lielākajām pilsētām, un kopā ar priekšsēdētāju Metsolu mēs darīsim visu iespējamo, lai tiešā veidā palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem,” uzsvēris Nardella.

Nākamnedēļ Vīnē ikgadējā Eurocities sadarbības platformā ar šo iniciatīvu iepazīstināsim tuvāk vairāk nekā 80 pilsētas, kas tajā piedalīsies.

20:40 Ukrainas karavīriem ziemas mēnešos vajadzētu saglabāt uzbrukuma dinamiku pret Krievijas armiju, intervijā izdevumam “Daily Beast” sacīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless.

“Ņemot vērā priekšrocības, kas ukraiņiem ir sagatavotības, aprīkojuma ziņā un augsto karavīru kvalitāti iepretim demoralizētajiem, slikti apmācītajiem un slikti apgādātajiem krieviem, Ukrainas interesēs būtu saglabāt [uzbrukuma] dinamiku ziemas gaitā,” norādīja Volless.

Kā sacīja ministrs, šādu padomu viņš devis Ukrainas kolēģiem, ar kuriem sazinās “teju katru nedēļu “.

Ukrainas karavīri saņēmuši 300 000 ziemas formas tērpu, viņš piebilda.

“Viņiem no starptautiskās sabiedrības ir 300 000 ziemas kaujas komplektu vienību – tās ir svarīgas, nepieciešamas lietas jebkuram ziemas uzbrukumam.”

Ministrs arī norādīja, ka pasauli šokējusi Ukrainas aizstāvju vīrišķība un prasmes, kā arī Krievijas armijas milzīgie trūkumi.

19:14 Krievijas atomenerģijas uzņēmums “Rosatom” atbalsta drošības zonas izveidi ap Ukrainas Zaporižjas atomelektrostaciju (AES), kā to ierosinājusi Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA), bet tikai ņemot vērā Krievijas nosacījumus.

“Mēs uzskatām, ka mums tā ir nepieciešama. Parametri ir skaidri, un ir bijušas diskusijas ar IAEA vadītāju Rafaelu Grosi,” Krievijas ziņu aģentūrai “Interfax” sacīja “Rosatom” vadītājs Aleksejs Ļihačovs, ieskicējot savus priekšlikums tam, kā šāda zona varētu darboties, cita starpā paredzot, ka Ukraina nedrīkst šaut uz šo zonu vai censties to atgūt.

“Apmaiņā pret to Krievija neizvietos uzbrukuma ieročus, bet tikai līdzekļus stacijas fiziskajai aizsardzībai un monitoringam,” sacīja Ļihačovs.

Grosi priekšlikumā paredzēts, ka neviena no pusēm nedrīkst šaut uz AES, un ka tur nedrīkst būt izvietoti ieroči, kas varētu sekmēt, ka tai tiek uzbrukts, diplomāti Vīnē apliecināja ziņu aģentūrai DPA.

Demilitarizāciju ap Zaporižjas AES būtu grūti īstenot, tas ir iemesls, kāpēc tās nav Rosi plānā.

18:04 Baltkrievijas karavīru morāli psiholoģiskais stāvoklis ir zemā līmenī, un vairums nevēlas karot pret Ukrainu, tomēr ir 10-15 tūkstoši cilvēku, kas varētu piedalīties Krievijas “specoperācijā” pret Ukrainu, brīfingā pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštāba galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Oleksijs Hromovs.

Baltkrievijas militārā vadība nolēmusi līdz 28.novembrim pagarināt nacionālo bruņoto spēku gatavības pārbaudi, arī piesaistot virsnieku grupas no Krievijas. Šī pārbaude notiek kopš maija.

“Aptuveni 10 līdz 15 tūkstoši Baltkrievijas drošības struktūru personālsastāva cilvēku gatavi piedalīties Krievijas tā dēvētajā specoperācijā. Pirmkārt, augstās materiālās atlīdzības pievilcīguma pēc,” sacīja Hromovs.

Laikā no 23. līdz 28.novembrim iespējama situācijas saasināšanās uz Krievijas-Ukrainas robežas, kam Krievija gatavo savu karaspēku.

“Tiek pausts, ka NATO un Ukraina gribēs sagrābt miermīlīgās Baltkrievijas un Krievijas pierobežas rajonus,” sacīja Ukrainas ģenerālis.

Ņemot to vērā, nevajadzētu izslēgt iespēju, ka uz robežas var notikt provokācijas.

Iepriekš Ukrainas armijas ģenerālštābs sociālajos tīklos publicēja aicinājumu Baltkrievijas tautai nepieļaut valsts ievilkšanu Krievijas karā pret Ukrainu.

“Mēs neesam atbildējuši ne uz vienu bruņotās agresijas izpausmi no jūsu teritorijas. Turklāt mēs neplānojam un negrasāmies veikt nekādas agresīvas darbības Baltkrievijas teritorijā. Tā ir Ukrainas oficiālā nostāja,” teikts vēstījumā baltkrieviem.

16:04 Krievija turpinās veikt masīvus raķešu uzbrukumus Ukrainai, bet nākamā šāda uzbrukuma sagatavošanai tai ir vajadzīga nedēļa, ceturtdien sacīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs.

“Mūs mēģina salauzt, kara laikā iegremdēt tumsā un aukstumā un piespiest sarunām uz agresora nosacījumiem. Tas nesanāks. Mēs saprotam, ka periodiskums masīvajiem raķešu triecieniem Ukrainai ir aptuveni nedēļa. Tas ir, šis periods, kas ir vajadzīgs, lai sagatavotos nākamajam triecienam,” sacīja Jusovs.

Krievija ir iztērējusi teju visas savu augstas precizitātes ieroču rezerves, tomēr tai vēl ir palicis daudz zemas precizitātes raķešu, izlūkdienesta pārstāvis skaidroja nacionālā telemaratona ēterā.

“Mēs redzam, ka viņi pārāk nedzenās pēc precizitātes. Daudzos gadījumos mēs redzam, ka raķetes novirzīšanās par kilometru ir nosacītā norma, un trāpīšana pat ne infrastruktūras objektiem, bet dzīvojamiem namiem, slimnīcām – tā arī ir Krievijas raķešnieku un visa Krievijas režīma greizrocības pazīme,” sacīja Jusovs.

Krieviem visvairāk palikušas pretgaisa aizsardzības sistēmu S-300 raķešu, norādīja amatpersona.

Tas nozīmē, ka saglabājas lieli draudi piefrontes pilsētām Zaporižjai, Harkivai, Mikolajivai un Hersonai, kas atrodas šo raķešu trieciena zonā.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs iepriekš sacīja, ka Krievijai palikušas raķetes trim četriem masīviem triecieniem.

16:04 Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis lēmumu nepieņemt pases un citus ceļošanas dokumentus, ko Krievija izdevusi nelikumīgi okupētajos Ukrainas un Gruzijas reģionos, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

EP ceturtdien ar 531 balsi “par”, septiņām – “pret”, kā arī 34 deputātiem atturoties, apstiprināja vienošanos ar Eiropas Savienības (ES) Padomi par Krievijas ceļošanas dokumentu nepieņemšanu, ja tie izsniegti okupētajos Ukrainas reģionos un tā dēvētajās separātiskajās Gruzijas teritorijās. Šis lēmums attieksies uz dokumentu apstrādi vīzu izsniegšanas vai ES ārējās robežas šķērsošanas nolūkos.

Saskaņā ar priekšlikumu Eiropas Komisijai būtu jāapspriežas ar ES dalībvalstīm un jāizveido to Krievijas ceļošanas dokumentu, jo īpaši pasu, saraksts, kurus nedrīkst atzīt. Tomēr personas, kas bēg no konflikta Ukrainā, joprojām varēs ieceļot ES, pamatojoties uz humanitāriem apsvērumiem.

Lēmums stāsies spēka nākamajā dienā pēc publicēšanas ES Oficiālajā vēstnesī. Pirms tam tas vēl oficiāli jāapstiprina ES Padomē.

Kopš Krievija 2014.gadā nelikumīgi anektēja Krimas pussalu, tā ir izsniegusi pases Krimas iedzīvotājiem, un patlaban to dara arī citās teritorijās, ko vairs nekontrolē Ukrainas valdība. Pašlaik gandrīz visas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka tās nepieņem Krievijas pases, kas izdotas ārvalstu okupētajos reģionos.

13:41 Apvērsuma iespējamība Krievijā pašlaik ir vērtējama kā zema un nav sagaidāmi plaši sabiedrības nemieri, jaunākajā informatīvi analītiskajā rakstā secinājis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Kopš šī gada februāra dažādos masu medijos arvien biežāk izskan dažādi pieņēmumi un versijas par iespējamām politiskām izmaiņām Krievijas varas sistēmā, paredzot Krievijas prezidenta Vladimira Putina varas zaudēšanu un pat Krievijas ekonomisku un reģionālu sabrukumu.

Jaunākajā rakstā SAB sniedzis savu komentāru par šiem pieņēmumiem.

Krievijas politiskā sistēma ilgstoši ir bijusi relatīvi stabila. Taču karš Ukrainā, un it īpaši tā ieilgšana un Ukrainas un Rietumvalstu pretestība, ir palielinājusi spriedzi ne tikai sabiedrībā, bet arī politiskajā elitē. Režīms īsteno dažādas taktikas, lai nodrošinātu “status quo” saglabāšanu, taču no tā izriet arī ilgtermiņa riski.

Pašreizējais Krievijas politiskais režīms ir rezultāts vairāk kā 20 gadu ilgai varas konsolidācijai ar izteiktu varas centru Krievijas valsts prezidenta Putina personā. Krievijas prezidenta autoritāte esošā režīma ietvaros izriet no amatam piešķirtajām plašajām pilnvarām valsts iekšpolitikā un ārpolitikā, bet arī no Putina lomas, darbojoties kā līdzsvarotājam starp dažādām politiskajām un ekonomiskajām ietekmes un interešu grupām ar mērķi novērst kādas grupas nonākšanu dominējošā pozīcijā, norāda SAB.

Birojs skaidro, ka sistēmu veidojošās ietekmes grupas un to attiecības nav statiskas un tās pārmaiņus var konkurēt vai sadarboties, tai skaitā veidojot koalīcijas, un šādi mainot spējas ietekmēt politiku.

Viens no izveidotās sistēmas uzdevumiem ir nodrošināt stabilitāti un tās līdera – Putina izolēšanu no kritikas, tā vietā demonstrējot viņu kā sekmīgu līderi un Krievijas un tās sabiedrības aizstāvi.

Esošā režīma vājā vieta ir strauja un sistēmiska nestabilitāte situācijā, kad prezidents vairs nav spējīgs vai netiek uzskatīts par spējīgu pilnvērtīgi aizsargāt valsts vai ietekmes grupu intereses. Ilgstoši darbojoties esošajā ap Putinu veidotajā sistēmā, iekšēji nepastāv procedūras kā rīkoties esošā līdera nomaiņas gadījumā, kas var novest pie cīņas par to, kura no grupām kontrolēs prezidenta amatu, norāda SAB.

Ņemot vērā šauro loku, kurā tika pieņemti lēmumi par iebrukumu un tam sekojošās neveiksmes, Krievijas karš Ukrainā rada spiedienu uz Putina pozīcijām un izveidoto sistēmu, piespiežot vairāku ietekmes grupu pārstāvjus atklātāk izteikt neapmierinātību ar grupām, kas atbildīgas par kara gaitu. Taču joprojām tieši Putina publiska kritizēšana ir bīstama, lai arī atsevišķi gadījumi ir novēroti publiskajā telpā.

SAB uzskata, ka pašreizējā situācijā apvērsuma iespējamība ir vērtējama kā zema. Esošā konkurence un nesaskaņas starp grupām, kas saistāma ar politisko oportūnismu, faktiski notiek izveidotās sistēmas ietvaros, bet neapdraud stratēģisko politisko kursu vai sistēmas pastāvēšanu.

Pašlaik elites mēģina izvairīties no atbildības uzņemšanās par neveiksmēm, un uz šī fona agresīvā kara aizstāvji cenšas vairot savu politisko kapitālu un ietekmi ne tikai karalaukā, bet arī iekšpolitiski. Turpretī Krievijas Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki ir padarīti par galvenajiem grēkāžiem, kas vājina viņu pozīcijas un padara viņus par pievilcīgu mērķi citu oportūnistu ambīcijām.

Pašreizējos apstākļos elites ieguvumu aprēķinos sacelšanās pret režīmu rada pārāk lielu risku, lai būtu attaisnojama. Lai neapdraudētu savas pašreizējās pozīcijas un piekļuvi resursiem, elite kopumā spiesta pielāgoties esošajai situācijai, tai skaitā konsolidējoties ap Putinu.

Elites aprēķinus var mainīt Krievijas bruņoto spēku neveiksmes kaujas laukā, kas var likt pārskatīt risku un ieguvumu aprēķinus, jo elite nevēlas nonākt zaudētāju lomā. Elites rīcību var ietekmēt arī strauja Putina veselības stāvokļa pasliktināšanās, kas ietekmētu viņa spējas vadīt valsti, taču pašlaik nav pamata pieņemt, ka viņa veselības stāvoklis būtu tāds, kas apdraudētu režīma stabilitāti.

Kremlis pēdējo gadu laikā ir spēris agresīvus soļus pret jebkāda veida politisko opozīciju un neatkarīgajiem medijiem, drastiski samazinot viņu spējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā un ietekmēt Krievijas stratēģisko kursu. Iekšpolitiskajā retorikā regulāri tiek izmantoti argumenti par Krievijas izdzīvošanu un cīņu pret Krievijas nodevējiem, atgādina SAB.

Tas attur potenciālus aktīvistus no rīcības, preventīvi nomelnojot ikvienu, kuram ir iebildumi pret Kremļa īstenoto politiku. To ilustrē Krievijā izsludinātā mobilizācija, kas veicina un arī veicinās sabiedrības neapmierinātību līdztekus sociālekonomiskajai spriedzei Krievijā. Tomēr bez opozīcijas līderiem un spēcīgiem, neatkarīgiem medijiem Krievijas sabiedrība tiecas pielāgoties situācijai, lai neizsauktu režīma pretreakciju. Šī iemesla dēļ pašlaik nav sagaidāmi plaši sabiedrības nemieri, lai gan lokāla neapmierinātības reizēm norit un nav izslēdzama arī turpmāk. Nepieciešamība nodrošināt sabiedrības konformismu un politisku apātiju ir viens no iemesliem, kāpēc uz notiekošā kara fona savas iekšpolitiskās pozīcijas ir stiprinājuši izlūkošanas un drošības dienesti, skaidro birojs.

Potenciāla politiska nestabilitāte arī raisa diskusijas par iespējamu Krievijas teritoriālu sairšanu, un arī tā šobrīd ir vērtējama kā mazticama. Atsevišķās teritorijās, piemēram, Ziemeļkaukāzā un nacionālajās republikās, pastāv iedīgļi pretestībai, it īpaši vadoties pēc etnoreliģiskajām atšķirībām no Krievijas kopumā.

Taču Krievijas reģioni kopumā ir cieši saistīti ar valsti un no tās atkarīgi, piemēram, finansiāli un enerģētiski. Būtiski, ka reģioniem arī trūkst politiskās patvaldības instrumentu un pieredzes. Reģionu vadība ir pakļauta Maskavai, kas ierobežo reģionu spēju rīkoties autonomi. Prasības pēc autonomijas vai pat neatkarības var aktualizēties tad, ja Maskavas pozīcijas vājinātos, piemēram, iekšpolitisku cīņu rezultātā, kas arī ietekmētu izlūkošanas un drošības dienestu spējas kontrolēt vietējos iedzīvotājus.

Ekonomikā Krievija līdz šim ir spējusi nodrošināt finansiālu stabilitāti, lielā mērā pateicoties augstajām energoresursu cenām. Taču pastāvošā nepieciešamība novirzīt resursus ekonomikas stabilizēšanai apvienojumā ar pieaugošajām kara izmaksām nozīmē, ka Krievijas izdevumi sāk pārsniegt tās ieņēmumus. Sagaidāms, ka tendence turpināsies vairākus gadus.

Lai to kompensētu, Krievija ir veikusi līdzekļu uzkrājumus, kā arī pastāv iespēja mobilizēt ekonomikas resursus. Tas Krievijai paver iespējas segt zaudētos ienākumus, vienlaikus apdraudot ekonomikas tālāku attīstību.

Kopumā pašlaik varas maiņa Krievijā, Putinam zaudējot savas pozīcijas veselības iemeslu vai apvērsuma rezultātā, ir maz iespējama. Krievijas elite ir daļēji konsolidējusies ap Putinu kā esošās sistēmas garantu, norāda SAB.

Saglabājoties esošajai Krievijas politiskajai elitei, izmaiņas nav sagaidāmas arī Krievijas ārpolitiskajā kursā. Tā turpinās īstenot pasākumus, lai nezaudētu kontroli par tās iedomāto ietekmes sfēru un veiks darbības citu valstu politikas iespaidošanai Krievijai vēlamā virzienā.

10:46 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 85 720 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 310 iebrucēju.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2899 tankus, 5837 bruņutransportierus, 1889 lielgabalus, 395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 209 zenītartilērijas iekārtas, 278 lidmašīnas, 261 helikopteru, 1547 bezpilota lidaparātus, 531 spārnoto raķeti, 4400 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 161 specializēto tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

09:46 ASV pieļauj iespējamību, ka Krievija varētu lietot ķīmiskos ieročus Ukrainā, ja turpinās zaudēt pozīcijas kaujas laukā, vēstīja izdevums “Politico”, atsaucoties uz sešiem informētiem ziņu avotiem, tostarp ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas un Pentagona amatpersonām.

ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvis un vēl viens ziņu avots sacīja, ka Pentagons šoruden nosūtījis komandas uz Austrumeiropas valstīm, lai iepazīstinātu to bruņotos spēkus ar procedūrām ķīmisko vai bioloģisko draudu gadījumā. ASV arī piešķīrušas Kijivai ķīmiskās, bioloģiskās un kodolaizsardzības līdzekļus miljardiem dolāru vērtās militārās palīdzības ietvaros.

Baidena administrācijas amatpersonas uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu vispirms pielietot ķīmiskos ieročus Ukrainā, pirms viņš uzsāktu kodolkonfrontāciju ar NATO, ja Krievijas karaspēks turpinās zaudēt pozīcijas.

“Politico” ziņu avoti gan sacīja, ka ASV nav nekādu izlūkošanas datu, kas norādītu uz ķīmiskā uzbrukuma neizbēgamību Ukrainā.

“Tomēr [Krievijas] zaudējumu kaujas laukā turpināšanās vai Krievijas armijas pilnīga sabrukuma gadījumā daži augsta ranga ierēdņi, kas strādā pie šī jautājuma, atzīmēja, ka Maskava varētu ķerties pie ķīmisko ieroču pielietošanas – tostarp tā [ķīmiskā ieroča], kuru saista ar pielietošanu Alekseja Navaļnija saindēšanā,” teikts “Politico” publikācijā.

Viens ziņu avots sacīja, ka šādā uzbrukumā varētu tikt izmantotas tādas ķīmiskas vielas, kuras ir viegli noslēpt, lai Rietumvalstīm būtu sarežģītāk izteikt apsūdzības Maskavai. Krievija varētu izmantot ķīmiskas vielas uz farmaceitisku preparātu bāzes.

ASV jau sen ir zināms, ka Krievija iegulda līdzekļus sava ķīmisko ieroču potenciāla palielināšanā. ASV senatori šoruden tika informēti par Krievijas ķīmisko ieroču krājumiem un to lietošanas draudiem Ukrainā.

Saistītie raksti

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku..
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par EUR 7.90 (septiņi euro un 90 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz