LETA
Jaunākā informācija:
21:00 Krievijas prezidenta publiskajā darbībā sācies pārtraukums, kas ilgs vismaz nedēļu, atsaucoties uz trim avotiem, sestdien ziņapmaiņas platformā “Telegram” vēsta žurnālistes Faridas Rustamovas kanāls “Faridaily”.
“Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā prezidents Putins aizbrauca atpūsties. Par to liecina trīs avotu, kas ir pazīstami ar prezidenta grafiku, stāsti,” vēsta “Faridaily”.
Pēdējo reizi Putins sabiedrībā bija redzams 21.septembrī, kad Veļikijnovgorodā apmeklēja tehnisko skolu un koncertu.
Uzreiz pēc koncerta, kā apgalvo Rustamovas avoti, sācies pārtraukums Putina publiskajā darbībā, un tas ilgs vismaz nedēļu.
Vienlaikus telekanāli turpina demonstrēt sižetus ar Putina piedalīšanos.
Rustamova skaidro, ka tie ir tā dēvētie konservi – iepriekš ierakstīti sižeti.
Viens avots sacījis, ka Putins atpūšas rezidencē Valdajā, Novgorodas apgabalā.
Daudzi komentētāji pievērsuši uzmanību tam, ka Putins piektdien Maskavā neieradās koncertā pseidoreferendumu, ko Krievija rīko okupētajā Ukrainas daļā, atbalstam.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Putins bijis aizņemts. Viņš arī noliedza, ka Putins būtu atvaļinājumā.
Atbilstoši Rustamovas informācijai Putins nākamreiz sabiedrībā varētu parādīties ceturtdien 29.septembrī, kad viņam plānots brauciens uz vienu no reģioniem. Līdz tam laikam pseidoreferendumi jau būs noslēgušies.
Sestdien Kremļa propagandas medijs “RIA Novosti”, atsaucoties uz savu avotu, vēstīja, ka 30.septembrī Putins varētu uzstāties ar vēstījumu Federālajai sapulcei.
Atbilstoši konstitūcijai ar šādu vēstījumu prezidentam ir jāuzstājas reizi gadā, un šogad tas vēl nav noticis.
Ja minētais datums ir korekts, vēstījuma gaitā Putins, domājams, varētu komentēt pseidoreferendumu rezultātus. Iepriekš viņš ir ļāvis noprast, ka ir gatavs atbalstīt četru Ukrainas apgabalu, kur notiek balsošanas farss, uzņemšanu Krievijas sastāvā. Oficiāli vēstījuma datums pagaidām nav izsludināts.
16:27 Krievijas aizsardzības ministra vietnieka amatā iecelts par Mariupoles iznīcināšanu atbildīgais Mihails Mizincevs, kas ukraiņu medijos tiek dēvēts par Mariupoles miesnieku.
Jaunais viceministrs savulaik vadījis arī Krievijas armijas operācijas Sīrijā.
Vēl 31.martā Mizincevs tika iekļauts Lielbritānijas sankciju sarakstā.
Mizincevs stājas Dmitrija Bulgakova vietā, pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija.
Līdzšinējais aizsardzības ministra Sergeja Šoigu vietnieks “pāries strādāt citā amatā”, teikts paziņojumā.
Bulgakovs ministra vietnieka amatu ieņēma kopš 2008.gada. Kādu amatu viņš ieņems tagad, ministrija neprecizē.
15:57 Krievijas prezidents Vladimirs Putins noraidījis armijas pavēlniecības ieceri organizētā veidā aiziet no Hersonas, vēsta laikraksts “New York Times”, atsaucoties uz avotiem ASV valdībā.
Pēdējo nedēļu laikā Putins uzņēmies vairāku Ukrainas kara stratēģisko lēmumu pieņemšanu, sacījuši avoti.
Īstenojot organizētu aiziešanu no Hersonas, izdotos izvairīties no karavīru un tehnikas zaudējumiem, ja notiktu plašs Ukrainas spēku uzbrukums Hersonai, skaidrojuši Krievijas armijas vadības pārstāvji.
Dņepra Hersonu un tur izvietoto Krievijas karaspēku nošķir no Krievijas grupējuma pamatdaļas, jo pēc Ukrainas armijas triecieniem tilts pār Dņepru vairs nav piemērots militārās tehnikas pārsviešanai.
Tomēr Putins nav atļāvis atkāpties no Hersonas, jo tas izskatītos pēc pazemojošas sakāves.
Lēmums neatkāpties iedragājis Hersonā izvietoto Krievijas karavīru kaujas garu, vēsta laikraksts.
08:58 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien savā videouzrunā vērsās pie ukraiņiem, kas atrodas Krievijas okupētajās teritorijās, un aicināja izvairīties no mobilizācijas Krievijas armijā.
Viņš arī sacīja, ka starptautiskā sabiedrība taisnīgi reaģēs uz Krievijas rīkotajiem pseidoreferendumiem par okupēto teritoriju pievienošanos Krievijai.
“Tie tiks viennozīmīgi nosodīti, tāpat kā noziedzīgā mobilizācija, kuru okupanti pašlaik mēģina sarīkot Krimā un citās Ukrainas daļās, kuras viņi pagaidām kontrolē. Tie nav vienkārši noziegumi pret starptautiskajām tiesībām un Ukrainas tiesībām. Tie ir noziegumi pret konkrētiem cilvēkiem, pret tautu,” uzsvēra prezidents.
Viņš arī sacīja, ka pašlaik Krimā vietās, kur kompakti dzīvo Krimas tatāri, Krievijas spēka struktūras mēģina atrast un mobilizēt iespējami vairāk vīriešu.
“Mums jau ir pierādījumi par to. Tas ir apzināts Krievijas mēģinājums iznīcināt Krimas tatāru tautu, tas ir apzināts agresorvalsts mēģinājums atņemt dzīvību iespējami lielākam skaitam iedzīvotāju teritorijā, kurā iegājis Krievijas karaspēks. Man ir vienkāršs lūgums visiem mūsu cilvēkiem, kas atrodas pagaidām okupētajā teritorijā: dariet galveno – sargiet savu dzīvību un palīdziet mums vājināt un iznīcināt okupantus. Ar jebkādiem paņēmieniem slēpieties no Krievijas mobilizācijas. Izvairieties no pavēstēm. Centieties izbraukt uz brīvo Ukrainas teritoriju,” aicināja Zelenskis.
“Ja jūs tomēr nonāksiet Krievijas armijā, tad sabotējiet jebkuru ienaidnieka aktivitāti, traucējiet jebkurām Krievijas operācijām, nododiet mums visu svarīgo informāciju par okupantiem – viņu bāzēm, štābiem, noliktavām ar munīciju. Un pie pirmās iespējas pārnāciet uz mūsu pozīcijām. Dariet visu, lai saglabātu dzīvību un palīdzētu atbrīvot Ukrainu,” sacīja prezidents.
Viņš arī aicināja ukraiņus nodot Ukrainas specdienestiem visus datus par tiem, kas organizē un palīdz sarīkot farsu ar pseidoreferendumiem.
“Nododiet visu informāciju par Krievijas mobilizāciju, par Krievijas armiju kopumā. Palīdziet okupētajos rajonos tiem, kam tas vajadzīgs: gados veciem cilvēkiem, vientuļajiem, ģimenēm ar bērniem. Ukraina atgriezīsies visā savā zemē, un jums tur jāsaglabā iespējami vairāk mūsu cilvēku,” atzīmēja valsts vadītājs.