LETA
Jaunākā informācija:
17:35 Ukrainā kaujas starp Krievijas karaspēku un Ukrainas armiju sasniegušas Severodoneckas robežas, trešdien paziņojis Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
“Krievijas karavīri ir pavirzījušies uz priekšu pietiekami tālu, lai jau varētu apšaudīt [Severodonecku] ar mīnmetējiem,” paziņoja Haidajs, piebilstot, ka jau vakar piepilsētās notikušas cīņas.
Krievijas karaspēks pēc karavīru atvilkšanas no Ukrainas ziemeļiem lēnām, bet stabili virzās dziļāk Donbasā.
Severodonecka, kur pirms kara dzīvoja aptuveni 100 000 cilvēku, jau vairākas nedēļas tiek intensīvi apšaudīta.
“Nākamās nedēļas būs izšķirošas,” prognozē Haidajs. Viņaprāt, Krievijas mērķis ir sagrābt Luhanskas reģionu par jebkādu cenu.
16:13 Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien parakstījis dekrētu, kas Ukrainas Zaporižjas un Hersonas apgabalu iedzīvotājiem vienkāršos procedūru Krievijas pilsonības iegūšanai.
Hersonas reģionu pilnībā kontrolē Krievijas karaspēks, bet Zaporižjas apgabalu daļēji.
Līdzīgu dekrētu Putins pieņēma arī 2019.gadā, atvieglojot Krievijas pilsonības saņemšanu pašpasludināto Doņeckas tautas republikas (“DTR”) un Luganskas tautas republikas (“LTR”) iedzīvotājiem.
Lai saņemtu Krievijas pilsonību, Zaporižjas un Hersonas apgabalu iedzīvotājiem nebūs jābūt dzīvojušiem Krievijā, kā arī nebūs jāiesniedz pierādījumi par pietiekamu līdzekļu apjomu vai jākārto krievu valodas tests.
Donbasā Krievijas pases jau saņēmuši vairāki simti tūkstoši cilvēku.
Hersonas apgabalā okupantu varasiestādes pirmdien ieviesa divvalūtu zonu, kur vienlaicīgi apritē būs rublis un grivna. Līdzīga kārtība ieviesta arī okupētajās Zaporižjas apgabala daļās.
15:34 Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 238 bērni un 433 guvuši dažādus ievainojumus, trešdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.
Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti vai ievainoti 149 bērni, Kijivas apgabalā – 116, Harkivas apgabalā – 104, Černihivas apgabalā – 68, Luhanskas apgabalā – 50, Hersonas apgabalā – 49, Mikolajivas apgabalā – 45, Zaporižjas apgabalā – 28, Sumu apgabalā – 17, Kijivas pilsētā – 16 un Žitomiras apgabalā – 15.
Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1848 mācību iestādēm, no kurām 173 pilnībā sagrautas.
Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, īpaši pagaidām okupētās teritorijas.
14:08 Apmaiņa ar gūstekņiem Krievijas un Ukrainas starpā varēs notikt tikai pēc tam, kad Krievijā būs notiesāti Mariupoles rūpnīcas “Azovstaļ” aizstāvji, trešdien sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Andrejs Rudenko.
“Visas lietas tiks izskatītas pēc tam, kad visi gūstā padevušies būs atbilstošā veidā notiesāti, būs pasludināts spriedums, tad varēs būt kaut kādi citi soļi. Līdz tam brīdim visas runas par apmaiņu ir priekšlaicīgas,” Rudenko teikto žurnālistiem citē Krievijas ziņu aģentūras.
Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas pārstāvji reģistrējuši vairākus simtus Ukrainas karavīru, kas iznākuši no Mariupoles rūpnīcas “Azovstaļ”.
Krievijas amatpersonas paziņojušas, ka iznākuši aptuveni 2000 karotāju. Ukrainas varasiestādes pagaidām nav izteikušās par “Azovstaļ” pametušo karavīru skaitu.
Ukrainas karavīri nogādāti Krievijas okupētajās teritorijās.
Iepriekš Ukrainas amatpersonas teica, ka “Azovstaļ” aizstāvjus vēlāk paredzēts apmainīt pret Ukrainas sagūstītajiem Krievijas karavīriem.
11:29 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 29 450 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš iebrukuma sākuma 24.februārī Krievijas spēki zaudējuši 1305 tankus, 3213 bruņutransportierus, 606 lielgabalus, 201 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 93 zenītartilērijas iekārtas, 206 lidmašīnas, 170 helikopterus, 491 bezpilota lidaparātu, 112 spārnotās raķetes, 2217 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 44 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
11:28 Ukrainas austrumos ar Krievijas atbalstu izveidotās tā dēvētās Doņeckas tautas republikas (“DTR”) vairāk nekā 200 kaujinieki atsakās doties karot uz otra šī reģiona separātiskā veidojuma, “Luganskas tautas republikas” (“LTR”), teritoriju, savā “Telegram” kanālā pavēstījis ukraiņu žurnālists Deniss Kazanskis.
“DTR” kaujinieki ierakstījuši video, kurā argumentē savu nostāju.
Dumpja vadonis sevi un pārējos kaujiniekus dēvē par “107.strēlnieku pulka karavīriem”.
Pēc viņa teiktā, pulka 1., 2. un 4.rota, kopumā 204 cilvēki, atsakās pildīt pavēli un braukt uz “LTR”.
“Mēs atsakāmies braukt uz slaktēšanu “LTR” – pavisam citu republiku. Ar mums pastrādāts daudz nelikumīgu darbību. Mūs iesauca nelikumīgi, pārkāpjot pavēli. Iesaukšanas laikā mums neveica medicīnisko izvērtēšanu. Mūs vairākkārt apmānīja un centās viltus ceļā ievest “LTR” teritorijā, kur atbilstoši neapstiprinātiem datiem mēs jau esam kaut kādas “kazaku vienības” daļa, brīvprātīgi iestājušies “LTR” bruņoto spēku rindās,” video klāsta kaujinieks.
Kā skaidro dumpja līderis, viņi pārsviesti uz Mariupoles ieņemšanas operāciju, bet tagad viņus grib “padarīt par lielgabalu gaļu” Luhanskas apgabalā. Viņi šai iecerei pakļauties atteikušies.
Kaujinieki grasās par pavēlniecību sūdzēties “kara prokuratūrai”, viņš piebilda.
09:46 Krievijas politiķi un valsts mediji ar publiskajā telpā izplatīto informāciju savus iedzīvotājus sāk gatavot ilgākam karam Ukrainā, intervijā Latvijas Radio sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra “Stratcom” vecākā eksperte publiskās diplomātijas jautājumos Elīna Lange-Ionatamišvili.
Komentējot Kremļa izplatītos naratīvus Krievijas iedzīvotājiem, viņa atzina – galvenais no tiem aizvien ir vēstījums, ka karā Ukrainā viss notiek tā, kā Krievija bija ieplānojusi. “To Krievija atkārto no paša sākuma, bet šobrīd tas vēstījums ir mainījies tādā ziņā, ka Krievija sāk gatavot savu mājas auditoriju tādam ilgstošam karam. Ja sākumā šī operācija tika pasniegta kā īss, efektīvs zibenskarš, tad tagad jau tiek runāts par ilgāku karu, kuram beigas nav redzamas,” skaidroja eksperte.
Lange-Ionatamišvili arī norādīja, ka vēl viens vēstījums, ko Kremlis arvien aktīvāk izplata, ir šantāža, ka Rietumu pasaule pašas ieviesto sankciju rezultātā saskarsies ar pārtikas un enerģētikas krīzi. Tas tiekot darīts ar nolūku panākt, ka Rietumi pārskata šīs sankcijas un iziet uz kompromisu ar Krieviju.
Kā trešo virzienu, kurā strādā Krievijas propagandas mašinērija, “StratCom” eksperte minēja Ukrainas karavīru diskreditēšanu, piemēram, mēģinot novelt Mariupoles iznīcināšanu uz ukraiņiem.
Vaicāta, vai aizvien tikpat aktuāla kā ziemā ir Krievijas žvadzināšanās ar kodolieročiem, Lange-Ionatamišvili atbildēja, ka šis šantāžas instruments aizvien ir klātesošs. “Tas ir veids, kā viņi var atturēt Rietumus no kaut kādas aktīvākas iesaistes, sniedzot palīdzību Ukrainai,” sacīja eksperte.
Vienlaikus no viņas teiktā izriet – iespēja, ka Krievija patiešām izmantos atomieročus, nav liela, jo tā ir ļoti stingra sarkanā līnija Rietumu pasaulei. “Ja Krievija izmantos atomieročus, pat ja tie būs taktiskie atomieroči pašā Ukrainā, nevis pret NATO valstīm, jebkurā gadījumā (..) būs ļoti liels spiediens no Rietumu sabiedrības par to, lai būtu kaut kāda vēl stingrāka reakcija, un jautājums ir, vai Krievija tiešām kaut ko reāli iegūst kara laukā un savā kopējā situācijā,” vērtēja “StratCom” eksperte.
Kā ziņots, otrdien apritēja trīs mēneši, kopš Krievijas sāktā pilna apmēra kara Ukrainā.