Jaunākā informācija:

23:50 Ukrainas armija trešdien Donbasā atsitusi sešus krievu uzbrukumus, “Facebook” ziņo operatīvi taktiskā grupa Austrumi.

Ukrainas armija iznīcinājusi piecus tankus, 22 bruņutransportierus, vienu automobili, vienu lielgabalu un vienu zenītartilērijas iekārtu.

Likvidēti vismaz 75 iebrucēji.

Ukraiņu zenītartilēristi virs Donbasa teritorijas notriekuši vienu spārnoto raķeti un trīs bezpilota lidaparātus.

20:20 Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijai tuvi avoti interneta medijam “Meduza” atklājuši, ka maija vidū tā dēvētajā Doņeckas tautas republikā un Luganskas tautas republikā varētu tikt sarīkoti “referendumi” par pievienošanos Krievijai.

Divi no trim “Meduza” avotiem pat nosauca iespējamos referendumu datumus – 2022.gada 14. un 15.maiju.

Maskava uzskata, ka “republikas” varētu tikt pievienotas Krievijai to robežās, kādas Krievija atzina uz 21.februāri, tas ir Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalu “vēsturiskajās” robežās, neskatoties uz to, ka Kijiva tur joprojām kontrolē vairākas lielas apdzīvotas vietas, atklāja avoti.

Tajos pašos datumos, pēc “Meduza” avotu ziņām, “referendums” varētu tikt sarīkots arī Krievijas daļēji okupētajā Hersonas apgabalā.

“Referendumā” paredzēts uzdot jautājumu par reģiona “neatkarību” no Ukrainas un “Hersonas Tautas Republikas” izveidi pēc tā dēvēto Doņeckas un Luganskas republiku parauga. Nākotnē arī to plānots pievienot Krievijai, uzskata avoti.

Vienlaikus “Meduza” avoti norādījuši, ka sākotnēji “referendumi” bija paredzēti aprīļa beigās, taču tie vairākkārt tika pārcelti Krievijas armijas neveiksmju dēļ. Avoti pieļauj, ka šī iemesla dēļ datumi var tikt atkal mainīti.

Kā atklājuši Kremlim pietuvinātie avoti, Putina administrācija neuzskatot, ka Krievijai vajadzētu anektēt “depresīvos reģionus”, taču tā esot “augstākās vadības”, tas ir, Putina, personīgā vēlme.

19:32 Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien piedraudējis, ka gadījumā, ja kāda cita valsts iejauksies karā ar Ukrainu, Maskava došot tūlītēju militāru prettriecienu.

Uzrunājot parlamenta deputātus, Putins sacīja: “Ja kāds vēlas iejaukties pašreizējos notikumos no malas un radīt mums nepieņemamus draudus, kuriem ir stratēģisks raksturs, tam jāzina, ka mūsu reakcija (..) būs zibenīga.”

Putins paziņoja, ka Krievijas armija nevilcināsies izmantot vismodernākos ieročus.

“Mums tam ir visi instrumenti, ar kuriem neviens cits nevar lepoties. Mēs ar to nelielīsimies, mēs tos izmantosim, ja vajadzēs. Un es vēlos, lai to zinātu visi,” draudēja Putins.

“Mēs jau esam pieņēmuši tam visus nepieciešamos lēmumus,” viņš piebilda.

Putins ir bieži lielījies ar modernu ieroču attīstīšanu Krievijā, tai skaitā ar hiperskaņas raķetēm un jauno starpkontinentālo raķeti “Sarmat”, kas tika testēta šomēnes.

Taču karadarbība Ukrainā parādījusi, ka Krievijas armija patiesībā atrodas ļoti zemā tehniskās un morālās sagatavotības līmenī.

19:07 Krievijas karavīri, kuri tika nosūtīti atpakaļ uz Krieviju pārgrupēties pēc tam, kad viņu vienības tika sakautas Ukrainā, sāk dumpoties un atsakās karot, vietnē “Telegram” trešdien pavēstījis Ukrainas Drošības dienests.

Arvien vairāk Krievijas karavīru sāk dumpoties un atsakās karot Ukrainā, jo īpaši tie, kuri tika nosūtīti pārgrupēties pēc tam, kad viņu vienības sakāva Ukrainas armija, paziņoja Ukrainas Drošības dienests.

Par to liecina Krievijas militārpersonu telefonsarunas, ko izdevies pārtvert Ukrainas Drošības dienestam.

Kāds krievu karavīrs telefonsarunā otram karavīram atklāj, ka pēc pārgrupēšanās Krievijā vesela armijas vienība, arī viņš, atteikušies atgriezties Ukrainā.

Viņa biedrs, kas atrodas pie Izjumas, atzinis, ka viņa vienīgā vēlme ir sagaidīt atgriešanos pastāvīgās dislokācijas vietā un palikt tur, liecina pārtvertā telefonsaruna.

Pēc krievu karavīra sacītā, viņa pulkā bija 60 tanki, no kuriem palikuši desmit. Puse karavīru krituši gūstā, puse miruši vai ievainoti. Viņam nav zināms, kad tos izvedīs. Vispirms to solīja 24.aprīlī, pēc tam 26.aprīlī, un pēdējais datums ir 6.maijs.

Ukrainas Drošības dienests uzsvēris, ka atteikšanās piedalīties karā Ukrainā ir pareizs lēmums.

11:40 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 22 400 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 939 tankus, 2342 bruņutransportierus, 421 lielgabalu, 149 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 71 zenītartilērijas iekārtu, 185 lidmašīnas, 155 helikopterus, 1666 automobiļus, trīs kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 207 bezpilota lidaparātus, 31 specializētās tehnikas vienību un četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Atkārtoto iebrukumu Ukrainā Krievija pēc valsts prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka 24.februārī.

09:48 Ukraina joprojām kontrolē lielāko daļu savas gaisa telpas, ikdienas ziņojumā par situāciju Ukrainas frontē secinājusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Ukraina joprojām apdraud Krievijas aviāciju, kurai nav izdevies iznīcināt ukraiņu gaisa spēkus un pretgaisa aizsardzības sistēmu, ministrija vēsta tviterī.

Kā norāda britu eksperti, Krievijas gaisa spēku darbības galvenokārt koncentrētas Ukrainas dienvidos un austrumos, lai atbalstītu sauszemes spēkus.

“Krievijai ir ļoti ierobežota pieeja gaisa telpai Ukrainas ziemeļos un rietumos, uzbrukumus ļaujot veikt pārsvarā ar tālas darbības rādiusa ieročiem,” lasāms ziņojumā.

Vienlaikus Krievija turpina gaisa triecienus pret Ukrainas militārajiem objektiem un infrastruktūru visā valstī.

Britu izlūki pieļauj, ka lielākā daļa gaisa triecienu Mariupolei varētu būt veikti ar nevadāmām bumbām, bet ar tādiem ieročiem ir mazākas iespējas izraudzīties precīzu mērķi un palielina civiliedzīvotāju upuru risku.

09:41 Ukrainas Bruņotie spēki zina par Moldovas separātiskajā Piedņestras reģionā izvietotā Krievijas karaspēka jaudām un no tā nebaidās, apliecināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

“Kas attiecas uz to vai citu Krievijas karaspēku, kas pastāvīgi atrodas pagaidām okupētajā Moldovas daļā, un konkrēti Piedņestrā daudzus daudzus gadus, tad mēs zinām, ka tie pastāvīgi ir gatavībā, gaida to vai citu pavēli, bet mēs zinām par viņu jaudu, un Ukrainas Bruņotie spēki tiem ir gatavi un nebaidās,” preses brīfingā sacīja prezidents.

Izsakoties par Piedņestrā pirmdien un otrdien notikušajiem sprādzieniem, Zelenskis sacīja: “Mēs skaidri apzināmies, ka tas ir viens no Krievijas Federācijas soļiem, tur strādā specdienesti, tas nav vienkārši “fake news” (viltus ziņas), un saprotams, kam – lai iedarbīgi destabilizētu situāciju reģionā, lai draudētu Moldovai. Viņi tiem rāda – ja Moldova atbalstīs Ukrainu, būs tie vai citi soļi.”

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs otrdien pavēstīja, ka Piedņestrā Krievijas karaspēkā izsludināta pilna kaujas gatavība.

Arī Piedņestras drošības struktūrās izsludināts pastiprināts dienesta izpildes režīms.

Starptautiski neatzītās Piedņestras Moldāvu Republikas (PMR) galvaspilsētā Tiraspolē pirmdienas vakarā notika sprādzieni ēkā, kur atrodas PMR Valsts drošības ministrijas un Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) filiāles biroji. Otrdienas rītā netālu no Ukrainas robežas notika sprādzieni radio tornī, kas pārraida Krievijas stacijas.

Ukrainas izlūkdienests publicējis dokumentu, kas liecina, ka ar sprādzieniem Tiraspolē ir saistīti Krievijas specdienesti.

Incidenti iecerēti, lai attaisnotu karu Ukrainā vai iesaistītu kaujās PMR – vai nu kā teritoriju ar zināmām mobilizācijas rezervēm, vai kā teritoriju, no kuras Krievijas karaspēks var uzbrukt Ukrainas teritorijai, uzskata izlūki.

09:40 Krievijas-Ukrainas kara aktīvās fāzes beigas Donbasā nenozīmēs visa kara beigas, žurnālistam Markam Feiginam intervijā, kas platformā “YouTube” publicēta otrdienas vakarā, sacīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

Jaunais bruņojums, ko saņēmusi Ukraina, darbojas, tomēr bruņojuma nav tādā daudzumā, lai principiāli izmainītu spēles noteikumus, skaidroja amatpersona.

Lai ieroči tiktu piegādāti un sāktu darboties, vajadzīgas trīs nedēļas vai pat ilgāks laiks.

“Līdz nepieciešamais daudzums nonāks šeit un sāks izrādīt nopietnu ietekmi kaujas laukā – tās ir maija beigas, jūnija sākums,” paziņoja Arestovičs.

“Ir jānoskaņojas uz ilgu stāstu. Aktīvās fāzes izbeigšana Donbasā nenozīmē kara beigas. Vienalga, tālāk būs taktiskās darbības, uzlidojumi, karš. Tas ir garš stāsts un var būt ļoti garš, tas var būt līdz Jaunajam gadam, viss atkarīgs no apstākļu virknes,” sacīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks.

09:40 Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu vairāk nekā 1300 raķešu, un Krievijas raķešu arsenāls līdz ar to ir divkārt samazinājies, televīzijā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.

“Pēc mūsu datiem, viņiem (Krievijai) [raķešu] krājumi jau ir sarukuši vairāk nekā divas reizes, kopš viņi no 24.februāra aktīvi tās izlieto Ukrainas teritorijā,” sacīja Maļara. “Ja rēķina, ka divkārt samazinājušies, tad var aptuveni saskaitīt, cik [raķešu] palicis.”

Maļara piebilda, ka tās ir gan gaisā, gan jūrā, gan uz zemes bāzētās raķetes. 

Viņa uzsvēra, ka Krievijā pastāv raķešu ražošana, bet tagad tā ir sarežģījusies, jo raķešu komplektējošās daļas tika importētas.

“Sankciju rezultātā, kuras tagad tiek piemērotas, viņi nevarēs saņemt šīs komplektējošās daļas, tāpēc viņi kādu laiku varēs izmantot [tikai] tās, ko iepriekš iepirka. Ar to pietiks dažiem mēnešiem. Bet ir jāsaprot, ka raķešu rezervi, kuru viņi jau izlietojuši mūsu teritorijas apšaudīšanai, nevar tik ātri papildināt. Papildināšanai ir vajadzīgi vairāki gadi,” sacīja viceministre.

09:30 Krievijas karaspēks kopš pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma ir nogalinājis 432 civiliedzīvotājus Černihivas apgabalā, bet vēl 609 ievainojis, sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja Černihivas apgabala prokuratūra.

“Tieši aviācijas triecienos pret apdzīvotām vietām un pastāvīgās apšaudēs ar artilēriju ir gājuši bojā visvairāk cilvēku. Ir arī notikušas automobiļu apšaudīšanas un mierīgo iedzīvotāju nošaušanas,” atzīmēja prokuratūras pārstāvji.

Pa šiem un citiem noziegumiem, kurus Černihivas apgabalā izdarījuši agresorvalsts karavīri, ir uzsāktas 928 krimināllietas. 

Černihivas apgabals aprīļa sākumā tika atbrīvots no Krievijas okupācijas karaspēka.   

Krievijas karaspēks aizvadītajā naktī veicis 35 aviācijas triecienus Mariupolē rūpnīcas ”Azovstaļ” teritorijai, pavēstīja Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķā īpašo uzdevumu vienība ”Azov”.

”Azovstaļ” teritorija, kur atrodas Mariupoles aizstāvji un kur slēpjas mierīgie iedzīvotāji, pakļauta Krievijas karaspēka ugunij, ”Telegram” kanālā pavēstīja ”Azov”.

Krievijas karaspēks, apšaudot dzelzceļa sliedes gan no rietumiem uz austrumiem, gan pretējā virzienā, cenšas traucēt ne tikai Ukrainas armijas apgādi, bet arī pārtraukt Ukrainas eksportu, paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko.

”Iepriekš Krievijas karaspēks apšaudīja galvenokārt naftas bāzes, cenšoties iznīcināt degvielas piegādes ķēdes, bet tagad viņi ir mainījuši savu stratēģiju un apšauda dzelzceļa sliedes. No rietumiem uz austrumiem un otrādi. Viņi uzskata, ka var ne tikai traucēt armijas apgādi, bet arī sagraut Ukrainas eksportu,” paziņoja Denisenko.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 22 100 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 918 tankus, 2308 bruņutransportierus, 416 lielgabalus, 149 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 69 zenītartilērijas iekārtas, 184 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1643 automobiļus, trīs kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 205 bezpilota lidaparātus, 31 specializētās tehnikas vienību un četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas otrdien publiskotajā izlūkošanas pārskatā norādīts, ka Krievi acīmredzot mēģina aplenkt labi nocietinātās ukraiņu pozīcijas Ukrainas austrumos un varētu uzbrukt Zaporižjai no dienvidiem.