LETA
Jaunākā informācija:
19:28 Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies 144 karavīri, tai skaitā vairāki desmiti Mariupoles rūpnīcas “Azovstaļ” aizstāvji, trešdien paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenais izlūkošanas direktorāts.
“Šī ir lielākā apmaiņa kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma. No 144 atbrīvotajiem 95 ir “Azovstaļ” aizstāvji,” vietnē “Telegram” paziņoja Galvenais izlūkošanas direktorāts.
Kur un kad apmaiņa notikusi, direktorāts neatklāja. Nav arī zināms, cik gūstekņi tika atdoti Krievijai.
Direktorāts piebilda, ka 43 no atbrīvotajiem karavīriem ir no Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības “Azov”.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī Maskava un Kijiva veikušas vairākas gūstekņu apmaiņas. Iepriekšējā notika otrdien, kad Ukraina atguva 17 gūstekņus.
17:35 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien aicinājis NATO valstu līderus piegādāt Ukrainai modernus ieročus un sniegt finansiālo palīdzību cīņā ar Krieviju.
“Mums ir jāsalauž Krievijas artilērijas priekšrocības (..). Mums ir vajadzīgas daudz modernākas sistēmas, moderna artilērija,” NATO samitā Madridē ar videozvana starpniecību sacīja Zelenskis.
Viņš piebilda, ka finansiāla palīdzība nav mazāk svarīga kā palīdzība ar ieročiem.
“Krievija joprojām katru dienu saņem miljardus un tērē tos karam. Mums ir vairāku miljardu dolāru deficīts, mums nav naftas un gāzes, lai to segtu,” sacīja Zelenskis, piebilstot, ka Ukrainai aizsardzībai nepieciešami aptuveni pieci miljardi dolāru mēnesī.
Viņš arī aicināja piemērot Krievijai sankcijas, kas liegtu tai finansēt karu.
Sodot Krieviju par iebrukumu Ukrainā, Vašingtona un Brisele ir piemērojušas bezprecedenta sankcijas.
ASV un Kanāda, kas ir daudz mazāk atkarīgas no Krievijas energoresursu piegādēm nekā Eiropa, aizliegušas importēt Krievijas naftu.
Eiropas Savienība (ES) nolēmusi aizliegt Krievijas naftu pakāpeniski.
17:34 Ukrainas sabiedroto izveidotā sankciju darba grupa kopš kara sākuma panākusi, ka tiek iesaldēti Krievijas elites un centrālās bankas finanšu resursi vairāk nekā 330 miljardu ASV dolāru (313 miljardu eiro) apmērā.
Krievijas elites, pilnvaroto un oligarhu darba grupa (REPO) paziņoja, ka viņi nobloķējuši Krievijas oligarhu un amatpersonu aktīvus par kopumā 30 miljardiem ASV dolāru un imobilizējuši 300 miljardus dolāru, kas piederēja Krievijas centrālajai bankai.
Grupa ir arī aizturējusi vismaz piecas luksusa jahtas un iesaldējusi greznus nekustamos īpašumus, kas pieder Krievijas miljardieriem.
“Kopā mēs nodrošināsim, ka mūsu sankcijas turpinās radīt Krievijai izmaksas par tās neizprovocēto un nepārtraukto agresiju Ukrainā,” teikts REPO paziņojumā, ko izplatījusi ASV Finanšu ministrija.
REPO tika izveidota 17.martā, trīs nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai palielinātu ekonomisko spiedienu uz Maskavu. Grupā ietilpst augsta ranga finanšu un tieslietu amatpersonas no ASV, Austrālijas, Francijas, Kanādas, Vācijas, Japānas, Itālijas, Lielbritānijas un Eiropas Komisijas (EK).
Grupa ir mērķtiecīgi strādājusi pie tā, lai arestētu Putinam pietuvinātu Krievijas miljardieru jahtas un luksusa īpašumus. Grupa strādā arī pie Maskavas izolēšanas globālajā finanšu sistēmā, apgrūtinot Kremlim savas naudas izmantošanu globālajos tirgos.
REPO izdevies ierobežot Maskavas iespējas iegūt modernas tehnoloģijas.
Svētdien Lielbritānija, Kanāda, Japāna un ASV kopīgi paziņoja, ka aizliegs zelta iegādi no Krievijas, lai neļautu Krievijai un tās magnātiem izmantot zeltu, lai izvairītos no sankcijām.
“REPO darbs vēl nav pabeigts. Mēs turpinām palielināt Krievijai kara izmaksas,” solīja darba grupa.
17:32 NATO līderi trešdien samitā Madridē nosodījuši Krievijas brutālo agresiju Ukrainā un solījuši lielāku atbalstu Kijivai.
“Krievijas šausminošā nežēlība ir izraisījusi milzīgas cilvēku ciešanas un masveida pārvietošanos, nesamērīgi ietekmējot sievietes un bērnus,” teikts NATO līderu paziņojumā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs samitā Madridē paziņoja, ka sabiedrotie ir gatavi ilgi atbalstīt Ukrainu, un palielinās tā dēvēto neletālo militāro palīdzību, tai skaitā palīdzēs apmācīt Ukrainas karavīrus lietot modernos Rietumu ieročus.
“Ukraina var uz mums paļauties tik ilgi, cik nepieciešams,” paziņoja Stoltenbergs.
17:30 NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs samitā Madridē paziņojis, ka sabiedrotie ir gatavi ilgi atbalstīt Ukrainu.
“Kari ir neparedzami, bet mums ir jābūt gataviem ilgam ceļam,” sacīja Stoltenbergs.
Jautāts, kad Ukraina potenciāli varētu pievienoties NATO, Stoltenbergs nedeva skaidru atbildi, bet norādīja, ka alianses durvis ir atvērtas.
Viņš sacīja, ka pašreiz uzsvars tiek likts uz Ukrainas atbalstu kaujaslaukā, jo Ukraina ne tikai cīnās par savu neatkarību, bet arī par vērtībām, kas nozīmīgas NATO, tai skaitā suverenitāti, teritoriālo integritāti un drošību.
Stoltenbergs pavēstīja, ka Ukraina saņems no NATO valstīm drošas komunikācijas iekārtas, degvielu, medicīnas preces, bruņuvestes, aprīkojumu, lai veiktu atmīnēšanu un reaģētu uz ķīmiskajiem un bioloģiskajiem draudiem un simtiem portatīvu pretdronu sistēmu.
Tas palīdzēs Ukrainai pāriet no padomju laika militārā aprīkojuma uz modernu aprīkojumu, kādu izmanto NATO valstis.
12:10 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 35 450 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1572 tankus, 3720 bruņutransportierus, 781 lielgabalu, 246 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 103 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 185 helikopterus, 640 bezpilota lidaparātus, 142 spārnotās raķetes, 2598 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 61 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:02 Krievijas karaspēka raidītai raķetei trešdien trāpot daudzdzīvokļu ēkā Ukrainas dienvidu pilsētā Mikolajivā, nogalināti trīs un ievainoti pieci cilvēki, paziņojis Mikolajivas apgabala administrācijas vadītājs Vitālijs Kims.
“Pieci ievainoti un divi nogalināti,” ziņapmaiņas platformā ” Telegram” ierakstījis Kims.
Iepriekš Mikolajivas mērs Oleksandrs Senkevičs paziņoja, ka Krievijas raķete trāpījusi daudzstāvu dzīvojamajai ēkai.
03:45 Krievijas karaspēka okupētajā Ukrainas pilsētā Severodoneckā vēl ir palikuši vairāk nekā 7000 civiliedzīvotāju, bet pilsētā beidzas pārtika, preses konferencē paziņoja pilsētas mērs Oleksandrs Strjuks.
“Pirms [Krievijas] triecienuzbrukuma pilsētai sākuma tur bija palikuši 10-11 tūkstoši cilvēku, bet tagad – 7-8 tūkstoši. Aizbraukt no Severodoneckas var tikai pagaidām okupēto teritoriju virzienā – okupants nedod citas iespējas,” sacīja mērs.
Viņš arī pateica, ka civiliedzīvotāji sāka iziet no bumbu patvertnēm rūpnīcā “Azot”, kad Krievijas veiktās apšaudes norima.
“Pilsētā beidzas pārtika, kuru atveda ukraiņu brīvprātīgie,” piebilda Strjuks.
Mērs sestdien paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir pilnībā okupējis Severodonecku. Ukrainas armija piektdien bija paziņojusi, ka atkāpsies no Severodoneckas, lai spētu labāk aizsargāt kaimiņos esošo Lisičansku.
