LETA
Jaunākā informācija:
18:11 Krievijas prezidents Vladimirs Putins var izmantot miera sarunas ar Ukrainu, lai papildinātu savu armiju pirms jaunas ofensīvas, paziņojis Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs.
Viņš intervijā laikrakstam “The Telegraph” pauda bažas, ka Krievijas prezidents var izlikties, ka risina sarunas, kamēr patiesībā viņš apmāca vairāk karavīru un uzkrāj vairāk munīcijas.
Viņaprāt, tiem, kas atbalsta Ukrainu, vajadzētu būt “ļoti, ļoti uzmanīgiem”, pieejot miera sarunu tēmai. Ministrs brīdināja, ka Putins rīkojas “negodprātīgi”.
“The Telegraph” norāda, ka Kleverlijs, kurš šonedēļ piedalījās NATO ārlietu ministru sanāksmi Bukarestē, šaubās, vai Putins patiešām risinās sarunas “ar labiem nodomiem”.
“Mums ir jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem, ja “miera” sarunas – es lietoju vārdu “miers” pēdiņās – ierosina Vladimirs Putins,” sacīja Kleverlijs.
Pēc viņa teiktā, pastāv risks, ka “Putins vienkārši izmantos pamieru, lai apmācītu vairāk karaspēka un ražotu vairāk munīcijas, kā arī pārbruņotu savu armiju”.
“Tad viss, kas notiks, būs atkal tieši tās pašas ainas, es nezinu, pēc sešiem, 12, 18 mēnešiem,” piebilda Kleverlijs.
Viņš sacīja, ka jāuzmanās no pauzes, ko Krievija izmanto, lai pārliecinātos, ka tās nākamā agresijas fāze būs efektīvāka par pašreizējo.
“Un redziet, Vladimiram Putinam ir pieredze šajā jautājumā. Gruzija, tam vajadzēja būt vienreizējam notikumam, vai ne? Krima, tam vajadzēja būt vienreizējam, vai ne? Austrumukraina, tam vajadzēja būt vienreizējam notikumam. Patiesībā mēs redzējām, ka viņi visi gatavojas šim jaunākajam agresijas vilnim,” sacīja Kleverlijs.
15:49 Krievija jau izmanto stratēģisko rezervi dažiem ieroču veidiem, un divus mēnešus Krievija no Baltkrievijas izved 122 un 152 milimetru artilērijas munīciju.
Kā pavēstīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Vadims Skibickis, pēc Ukrainas militārās izlūkdienesta datiem ienaidnieks jau izmanto šogad ražotās raķetes, tajā skaitā augustā ražotas raķetes.
“Tas liecina, ka dažas raķetes tiek izmantotas tieši no konveijera. Cik ilgi tās pietiks – daudz kas ir atkarīgs no ražošanas. Jā, tas ir kritusies, salīdzinot ar pirmskara laiku. Bet diemžēl Krievija, pateicoties ekonomisko sankciju apiešanai, joprojām spēj saražot noteiktu spārnoto raķešu skaitu un citus ieročus, kas tiek izmantoti pret mūsu valsti,” sacīja Skibickis.
Saskaņā ar militārās izlūkošanas datiem, Krievija turpina sarunas ar citām valstīm par munīcijas, raķešu piegādi sistēmām “Smerč” un “Uragan”, kuru tai trūkst, kā arī notiek sarunas starp Krieviju un Irānu par ballistisko raķešu krājumu papildināšanu. Skibickis norādīja, ka starp šīm valstīm ir attiecīgi līgumu projekti, taču līdz šim šādu ieroču piegāde nav fiksēta.
12:13 Krievija var veikt jaunu masīvu raķešu triecienu Ukrainai, kad iestāsies bargs sals, paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks.
“Man šķiet, ka tagad Krievijas taktika ir nedaudz mainījusies, viņi gaida sala pastiprināšanos. Lai naktī temperatūra noslīdētu līdz 8-10 grādiem zem nulles, un šajā brīdī viņi vēlas dot visjūtīgāko triecienu Ukrainai. Viņi atklāti gaida iespēju saldēt pēc iespējas skarbāk, jo šajā gadījumā galvenais trieciens būtu ne pa enerģētikas sektoru kā tādu, bet caur enerģētikas sektoru pa apkuri,” intervijā Krievijas žurnālistei Jūlijai Latiņinai sacīja Podoļaks.
Viņš norādīja, ka šāds plāns ir absolūti “kanibālistisks”, un tas ir pilnībā pārdomāts.
Krievija 23.novembrī ar vairākiem desmitiem spārnoto raķešu apšaudīja enerģētikas infrastruktūras mērķus visā Ukrainā, izraisot plašus elektrības un siltumapgādes traucējumus.
Masīvi Krievijas uzbrukumi Ukrainas energosistēmai turpinās jau kopš 10.oktobra.
12:11 Krievija grib gūt labumu no Rietumu vēlmes pēc sarunām, cenšoties likt Rietumu politiķiem sajust nepieciešamību piekāpties Maskavai, vilinot to pie sarunu galda, jaunākajā analīzē par Krievijas iebrukumu Ukrainā norāda ASV Kara studiju institūts (ISW).
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam piektdien bija telefonsaruna ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, kurā viņš nepatiesi apgalvoja, ka finansiālā un militārā palīdzība Ukrainai rada situāciju, kurā Kijiva kategoriski noraida sarunas, atgādina ISW. Savukārt Šolcs norādījis, ka jebkādam konflikta diplomātiskajam risinājumam jāietver Krievijas karaspēka izvešana no Ukrainas teritorijas.
ISW Putina retoriku iepriekš vērtēja kā pazīmi tam, ka viņš nav ieinteresēts nopietnās sarunās ar Ukrainu un saglabā maksimālos kara mērķus. To, ka Putins, kā arī viņa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atgriezušies pie sarunu tēmas, eksperti skaidro ar vēlmi radīt Rietumos priekšstatu, ka Krievija ir jāievilina sarunās.
“Kremlis, visticamāk, vēlas radīt situāciju, kurā Rietumu amatpersonas piedāvās apsteidzošas piekāpšanās, cerot pārliecināt to uzsākt sarunas, pretī pirms tam nepieprasot no Krievijas ievērojamas piekāpšanās,” norāda ISW. “Putina, Lavrova un Peskovs paziņojumi parāda, kādas ir vēlamās preventīvās piekāpšanās: finansiālās un militārās palīdzības samazināšana Ukrainai, Krievijas veiktās Ukrainas teritorijas aneksijas atzīšana un NATO un Rietumu militāro darbību ierobežojumi Eiropā.”
Maskavai noderētu pagaidu pamiers, lai panāktu pauzi karadarbībā, taču Putins par šādu pamieru nav izrādījis lielu interesi, norāda eksperti. Kremlis turpina izvirzīt prasības, kas līdzinās pilnīgai Rietumu kapitulācijai, liekot saprast, ka Putins joprojām koncentrējas uz militāras uzvaras sasniegšanu. Bet lai panāktu preventīvas piekāpšanās, Krievija cenšas izmantot triecienus Ukrainas infrastruktūrai un to izraisīto humāno krīzi, teikts ISW apskatā.
ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien pirmo reizi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā paziņoja, ka ir gatavs runāt ar Putinu, ja tas patiesi vēlas izbeigt karu.
“Esmu gatavs runāt ar Putinu, ja viņš patiesi izrāda ieinteresētību, kas apliecina, ka viņš meklē veidu, kā izbeigt karu. Pagaidām viņš to nav darījis,” kopīgajā preses konferencē ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu norādīja Baidens.
10:54 Krievija vēlas ieņemt Ukrainas austrumu pilsētu Bahmutu par katru cenu, ieguldot šajā uzdevumā nesamērīgi daudz spēku un līdzekļu, teikts Lielbritānijas militārā izlūkdienesta jaunākajā publiskajā ziņojumā par situāciju Ukrainas frontēs.
Ievērojama daļa Krievijas sauszemes spēku un uguns jaudas joprojām ir koncentrēti gar 15 kilometru garo frontes līniju netālu no Bahmutas pilsētas Doneckas apgabalā, un mērķis ir ieņemt pilsētu.
Acīmredzot Krievija plāno pilsētu ielenkt, pamazām virzoties uz ziemeļiem un dienvidiem no tās. Pēdējās dienās Krievijas spēki ir nedaudz pavirzījušies uz dienvidiem un tagad cenšas nostiprināties atsevišķos placdarmos.
Augusta sākumā uzbrukums Bahmutai kļuva par Krievijas pavēlniecības prioritāti. Pilsētas ieņemšanai nebūtu lielas operatīvās vērtības, taču tas potenciāli ļautu Krievijai apdraudēt apkaimes lielākās pilsētas – Kramatorsku un Slovjansku.
Bahmutas ofensīva Krievijai izmaksā nesamērīgi daudz salīdzinājumā ar iespējamiem ieguvumiem. Acīmredzot pilsētas ieņemšanai Krievijas vadībai ir galvenokārt simboliska politiska nozīme, secina izlūkdienests.
10:52 Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņojis, ka ES programma Ukrainas karavīru pamācību ir sasniegusi pilnu operatīvo gatavību.
Borels vizītes laikā Polijā norādīja, ka programma ļaus apmācīt 15 000 Ukrainas karavīru. Šobrīd mācības jau iziet 1100 karavīru un virsnieku. Programmas kopējās izmaksas ir aptuveni 100 miljoni eiro.
“Misijā piedalās 20 ES valstis. Šī ir lielākā militārā misija, kādu ES jebkad ir izveidojusi kādam no partneriem,” sacīja Borels.
Viņš arī sacīja, ka ES piešķirs papildu 16 miljonus eiro, kas tiks tērēti mācību aprīkojuma iegādei. Turklāt Norvēģija, kas neietilpst ES, misijas atbalstam piešķirs 50 miljonus eiro.
10:06 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 90 600 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 510 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2917 tankus, 5886 bruņutransportierus, 1906 lielgabalus, 395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 210 zenītartilērijas iekārtas, 280 lidmašīnas, 263 helikopterus, 1572 bezpilota lidaparātus, 531 spārnoto raķeti, 4472 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 163 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
08:33 No krievu gūsta līdz šim ir atbrīvots 1331 ukrainis, piektdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukrainas prezidents piektdien apbalvoja ukraiņu varoņus, kas atbrīvoti no krievu gūsta, un tos, kas sekmējuši viņu atbrīvošanu.
“Es tagad gribu vēlreiz pateikties visiem, kas pilda šo uzdevumu. 1331 – tik daudz [ukraiņu] jau i izdevies atbrīvot [no gūsta] pilna apjoma kara laikā,” sacīja Zelenskis.
Viņš kārtējo reizi uzsvēra, ka Ukraina neatstās nevienu ukraini Krievijas cietumos, nometnēs un izolatoros.
“Mēs atceramies visus. Pienāks diena – atkal sveiksim brīvībā,” piebilda Zelenskis.
Ceturtdien Ukrainā no krievu gūsta atgriezās 50 Ukrainas karavīri, starp kuriem bija Mariupoles un “Azovstaļ” aizstāvji, gūstekņi no Olenivkas, ievainotie kaujās Doneckas, Luhanskas un Zaporižjas virzienos.
