LETA
Jaunākā informācija:
19:07 Atbrīvots krievu nolaupītais Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) ģenerāldirektors Ihors Murašovs, pirmdien paziņojis starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi.
Grosi tviterī pavēstīja, ka saņēmis apstiprinājumu, ka Murašovs atgriezies pie savas ģimenes.
Ukrainas valsts uzņēmums “Energoatom” sestdien paziņoja, ka krievu karavīri piektdien AES teritorijā izrāvuši Murašovu no viņa automobiļa un ar aizsietām acīm aizveduši nezināmā virzienā.
Kijiva nekavējoties nosodīja Murašova pretlikumīgo aizturēšanu un pieprasīja viņu atbrīvot.
Kā ziņots, Zaporižjas AES Krievijas karaspēka kontrolē nonāca martā, un Maskava to atklāti izmantojusi kā kodolšantāžas instrumentu, draudot Ukrainai un citām Eiropas valstīm ar kodolkatastrofu.
18:10 Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome pirmdien vienbalsīgi atbalstījusi likumprojektu par četru Ukrainas apgabalu aneksiju, ko Ukraina un Rietumi neatzīst un uzskata par pilnīgi pretlikumīgu.
Likumprojektu atbalstīja visi Valsts domes deputāti. Neviens no balsošanas neatturējās, liecina parlamenta apakšpalātas mājaslapā publiskotā informācija.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien svinīgā ceremonijā Kremlī paziņoja, ka Ukrainas Donbasa “republiku” un okupēto Hersonas un Zaporižjas apgabalu daļu iedzīvotāji uz visiem laikiem kļūst par Krievijas pilsoņiem.
Ukraina uz to reaģēja, oficiāli iesniedzot NATO lūgumu uzņemt to organizācijā, un paziņoja, ka nekad nevienosies ar Krieviju, kamēr pie varas atradīsies Putins.
Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporižjas apgabali rada zemes koridoru starp Krieviju un Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ko Krievija anektēja 2014.gadā. Pieci apgabali kopā sastāda aptuveni 20% no Ukrainas teritorijas.
Krievijas karaspēks nekontrolē visu Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritoriju, un Kremlis vēl nav apstiprinājis, kuru rajonus tieši anektēs.
15:12 Jautājums par robežām Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijām, kuras gatavojas anektēt Krievija, tiks “apspriests” ar šo apgabalu iedzīvotājiem, pirmdien paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Pagājušajā nedēļā Peskovs nespēja atbildēt uz žurnālistu jautājumu, vai Krievija tikai anektēs tās abu apgabalu teritorijas, kuras tā okupējusi, vai arī arī uzskatīs par savām arī tās abu apgabalu teritorijas, kuras kontrolē Ukraina, kā tas ir gadījumā ar Doneckas un Luhanskas apgabaliem, jo tur pašpasludinātās tā dēvētās tautas republikas Maskava ir atzinusi šo apgabalu robežās.
“Daļēja skaidrība ir iestājusies. Es jums pateikšu mazāk juridiskā valodā. “Luganskas tautas republika” un “Doņeckas tautas republika” – 2014.gada robežās. Hersonas un Zaporižjas apgabali – par robežām mēs turpināsim apspriesties ar šo apgabalu iedzīvotājiem,” pirmdien žurnālistiem sacīja Peskovs, gan neprecizējot, kā šī “apspriešanās” notiks.
Uz jautājumu, vai Krievija uzskatīs par savām arī tās Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijas, kuras tā nekontrolē, Peskovs atbildēja: “Man nav, ko piebilst.”
Savukārt vaicāts, vai Hersonas un Zaporižjas apgabalos tiek plānoti jauni “referendumi”, Kremļa preses sekretāra atbilde skanēja: “Tagad pagaidām nē.”
09:59 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 60 430 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 320 iebrucēji un trīs tanki, notriekta viena lidmašīna, viens helikopters un 11 bezpilota lidaparāti.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 2380 tankus, 4991 bruņutransportieri, 1405 lielgabalus, 338 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 176 zenītartilērijas iekārtas, 265 lidmašīnas, 228 helikopterus, 1026 bezpilota lidaparātus, 246 spārnotās raķetes, 3811 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas, kā arī 131 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:36 Krievijas karaspēka sakāve pie Limanas Krievijas informācijas telpā izsauca liekāku sajukumu un vairāk negatīvu reakciju nekā krievu atkāpšanās no Kijivas apgabala, Čūsku salas un pat Harkivas apgabala, konstatējuši ASV Kara studiju institūtu (ISW) analītiķi.
Kremļa izsludinātā “daļējā” mobilizācija izjauca Kremļa centienus attēlot karu kā ierobežotu un kopumā sekmīgu, bet Krievijas sakāvi vispirms Harkivas, bet vēlāk Doneckas apgabalā padarīja vispārzināmu plašai Krievijas sabiedrībai.
“Limanas ietekme, visticamāk, ir lielāka, jo krieviem tagad ir bail tikt mobilizētiem, lai risinātu problēmas kaujas laukā. (..) Krievi arī, kā noprotams, redz, ka Kremlis patlabanējo daļējo mobilizāciju, kam bija jābūt ierobežotai un vajadzēja aprobežoties ar kvalificētu rezervistu iesaukšanu, īsteno nelikumīgi un melīgi, pakļaujot mobilizācijas riskam, lai nostiprinātu brūkošo fronti, lielu cilvēku skaitu,” norāda domnīca.
Arī Pentagonā apliecinājuši, ka ASV uzskata – Limanas atbrīvošana, kas Ukrainas armijai paver ceļu un Severodonecku un Kreminnu, ir būtisks notikums.
