LETA
Jaunākā informācija:
19:54 Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo ceturtdien vizītē Maskavā pavēstījis, ka nodevis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vēsti no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska.
Vidodo devās uz Kijivu pēc piedalīšanās G7 samitā Vācijā. Ukrainas galvaspilsētā viņš ieradās trešdienas rītā ar vilcienu no Polijas. Šodien viņš viesojās Maskavā.
“Es nodevu prezidenta Zelenska vēstījumu prezidentam Putinam,” pēc sarunas ar Putinu paziņoja Vidodo.
Vidodo sacīja, ka paudis gatavību palīdzēt sākt komunikāciju starp abiem līderiem.
Vidodo novembrī kļūs par namatēvu G20 samitam Bali, uz kuru viņš uzaicinājis gan Zelenski, gan Putinu.
17:47 Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte NATO samita laikā Madridē ar Spānijas kolēģi apspriedusi iespējamo Vācijā ražoto tanku piegādi Ukrainai no Spānijas, ziņo avoti.
Mediji iepriekš šomēnes ziņoja, ka Vācija esot uzlikusi veto Spānijas nodomam piegādāt Ukrainai smagos ieročus, tai skaitā aptuveni 40 tankus “Leopard 2”, kurus savulaik Spānija iegādājās no Vācijas.
Ieroču darījumos starp valstīm bieži ir iekļauta klauzula, kas nosaka, ka gadījumā, ja pircējs vēlas vēlāk nodod ieročus trešajai valstij, ir jākonsultējas ar pārdevēju.
Tomēr Lambrehte intervijā Spānijas laikrakstam “El Mundo” sacīja, ka nav saņēmusi oficiālu lūgumu no Spānijas valdības attiecībā uz darījumu ar tankiem.
Avoti atklāja, ka Lambrehtes sarunā ar Spānijas aizsardzības ministri Margaritu Roblesu Fernendezu kļuvis skaidrs, ka Spānija vēl nav izlēmusi, vai piegādāt tankus Ukrainai.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sacīja, ka Vācija meklē veidus, kā sniegt lielāku atbalstu Ukrainai.
“Ņemot vērā, ka karš turpinās un ar katru dienu kļūst brutālāks, mēs šeit, NATO samitā, likām skaidri saprast, ka mēs katru dienu vērtējam veidus, kā sniedzam atbalstu Ukrainai,” sacīja ministre, atbildot uz jautājumu par iespējamo tanku piegādi Ukrainai.
17:46 ASV tuvākajās dienās nāks klajā ar paziņojumu par ieroču piegādi Ukrainai vēl 800 miljonu ASV dolāru (760,7 miljonu eiro) vērtībā, ceturtdien NATO samitā Madridē paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.
“Mēs plānojam paziņot par vairāk nekā 800 miljoniem ASV dolāru” pretgaisa aizsardzībai, artilērijai, pretbateriju sistēmām un citiem ieročiem, pavēstīja Baidens.
ASV prezidents solīja, ka Savienotās Valstis un to sabiedrotie atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Krievija nesakauj Ukrainu.
“Ukraina jau ir devusi smagu triecienu Krievijai,” sacīja Baidens, piebilstot, ka viņš nezina, kā tas beigsies, bet tas nebeigsies ar Ukrainas sakāvi.
Četros mēnešos kopš Krievijas iebrukuma sākuma ASV ir piegādājušas vai apsolījušas piegādāt Ukrainai bruņojumu par vairāk nekā sešiem miljardiem dolāru.
17:14 Ukrainā humānā palīdzība nepieciešama aptuveni 16 miljoniem cilvēku, ceturtdien paziņojusi ANO humāno lietu koordinatore Ukrainā Osnata Lubrani.
“Pašreiz humānā palīdzība Ukrainā nepieciešama gandrīz 16 miljoniem cilvēku: ūdens, pārtika, veselības aprūpes pakalpojumi,” paziņoja Lubrani.
Kopš kara sākuma savas mājas bijuši spiesti pamest un uz citām vietām Ukrainā doties seši miljoni cilvēku, no kuriem pieci miljoni jau atgriezušies savās dzīvesvietās. Taču daudzi cilvēki apzinās, ka viņiem var nākties atkal doties bēgļu gaitās, norādīja Lubrani.
Vairāk nekā 5,3 miljoni ukraiņu ir aizbēguši uz ārvalstīm.
Lubrani sacīja, ka viņu rīcībā esošā informācija liecina, ka karā nogalināti aptuveni 5000 civiliedzīvotāju un vairāk nekā 5000 ievainoti, taču tā, visticamāk, ir tikai daļa no patiesā upuru skaita, kas ir daudz lielāks.
Viņa arī norādīja, ka palīdzības organizācijām ir ārkārtīgi grūti vai vispār neiespējami piekļūt apgabaliem, kas vairs neatrodas Kijivas kontrolē.
Lubrani aicināja Krieviju un Ukrainu darīt vairāk, lai aizsargātu Ukrainas iedzīvotājus un padarītu ANO organizāciju darbu iespējamu.
13:43 Krievija evakuējusi sava garnizona paliekas no Čūsku salas un, domājams, pilnībā pametusi šo stratēģiski svarīgo Ukrainas salu Melnajā jūrā, sociālajā tīklā “Facebook” ceturtdien paziņojusi Ukrainas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība “Dienvidi”.
Pavēlniecība pavēstīja, ka Ukrainas armija naktī ar raķetēm un artilēriju apšaudījusi Čūsku salu, tādēļ “ienaidnieks ar divām ātrlaivām steidzīgi evakuēja garnizona paliekas un, domājams, pameta salu”.
Pašlaik salā plosās ugunsgrēks un dzirdami sprādzieni, ziņoja pavēlniecība, piebilstot, ka situācija vēl tiek noskaidrota.
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks savukārt apstiprināja informāciju par Krievijas okupācijas karaspēka izvešanu no salas. “Čūsku salā vairs nav Krievijas [karavīru]. Ukrainas Bruņotie spēki veica izcilu operāciju,” vietnē “Telegram” ierakstījis Jermaks.
Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs pavēstīja, ka Krievijas militārpersonas izvestas no Čūsku salas, jo Maskava esot vēlējusies demonstrēt, ka Krievija “netraucē ANO centienus organizēt humāno koridoru lauksaimniecības produktu eksportam no Ukrainas teritorijas”.
10:22 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 35 600 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1573 tankus, 3726 bruņutransportierus, 780 lielgabalus, 246 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 104 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 185 helikopterus, 641 bezpilota lidaparātu, 143 spārnotās raķetes, 2602 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 61 specializētās tehnikas vienību.
09:22 Pēc ASV izlūkdienestu vērtējuma, Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām grib iekarot lielāko daļu Ukrainas, trešdien paziņoja ASV nacionālo izlūkdienestu direktore Avrila Heinsa.
Tomēr Krievijas spēki jau ir novājināti kaujās un ir spējīgi tikai uz nelieliem teritoriāliem ieguvumiem, tādēļ gaidāms, ka šis karš turpināsies ilgi, sacīja Heinsa ASV Tirdzniecības ministrijas rīkotā konferencē.
“Mēs saskatām atšķirību starp Putina tuvākā laika militārajiem mērķiem šajā teritorijā un viņa militārajām spējām, ir zināma neatbilstība starp viņa ambīcijām un to, ko [Krievijas] bruņotie spēki spēj sasniegt,” teica ASV izlūkdienestu direktore.
Viņa prognozēja, ka Krievijas iebrukums var turpināties vēl ilgi.
“Aina joprojām ir diezgan drūma,” atzina Heinsa.
Viņa sacīja, ka ASV izlūkdienestiem pašlaik ir trīs iespējamie kara attīstības scenāriji, un par ticamāko tiek izskatīts konflikts, kam ir lēna attīstība, Krievijai iekarojot nelielas teritorijas, bet nespējot panākt būtisku lūzumu.
Par mazāk iespējamiem scenārijiem tiek uzskatīti varianti, kad Krievijai izdodas panākt lūzumu kara gaitā, vai arī frontes līniju stabilizēšanās, Ukrainai atkarojot nelielas teritorijas.
02:47 Lielbritānija trešdien solīja palielināt militāro palīdzību Ukrainai par 1 miljardu britu mārciņu (1,16 miljardiem eiro), lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas iebrukumu.
Jaunie līdzekļi palielinās Lielbritānijas militāro atbalstu Kijivai kopš kara sākuma 24.februārī līdz 2,3 miljardiem mārciņu (2,67 miljardiem eiro).
Jaunā palīdzības pakete ietver “sarežģītas pretgaisa aizsardzības sistēmas, bezpilota lidaparātus, inovatīvu jaunu elektroniskās karadarbības aprīkojumu un tūkstošiem karavīra komplektu Ukrainas karavīriem,” teikts Dauningstrītas paziņojumā.
Tas būs “pirmais solis”, lai ļautu Ukrainai no “drosmīgas aizsardzības” centieniem pāriet uz ”uzbrukuma operāciju rīkošanu” savas teritorijas atgūšanai.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka Krievijas uzbrukumi Ukrainai ir “aizvien barbariskāki”, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins “nespēj gūt viņa gaidītos un cerētos panākumus un šī kara veltīgums kļūst skaidrs visiem”.
“Lielbritānijas ieroči, aprīkojums un apmācība pārveido Ukrainas aizsardzību pret šo uzbrukumu,” sacīja Džonsons. “Un mēs turpināsim pamatīgi atbalstīt ukraiņu tautu, lai nodrošinātu Putina neveiksmi Ukrainā.”
Lielbritānija bija viena no pirmajām valstīm, kas piešķīra Ukrainai letālu militāro palīdzību atbildei uz Krievijas iebrukumu. Lielbritānija arī iesaistījusies Ukrainas karavīru apmācīšanā.
