LETA
Jaunākā informācija:
16:18 Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels svētdien kritizējis Krieviju par izstāšanos no “labības darījuma” un aicinājis Maskavu grozīt savu lēmumu.
Borels tviterī norādīja, ka Krievijas izstāšanās no vienošanās par Ukrainas labības un citu pārtikas produktu transportēšanu no Ukrainas Melnās jūras ostām pakļauj riskam pārtikas krīzes risināšanā tik ļoti nepieciešamo graudaugu un un mākslīgo mēslojumu galveno eksporta ceļu.
Arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens kritizēja Kremli par šo soli.
Krievijas Aizsardzības ministrija sestdien paziņoja, ka šāds lēmums pieņemts sakarā ar dronu uzbrukumiem kuģiem Sevastopolē. Maskava šajos uzbrukumos vainoja Ukrainu.
Krievijas un Ukrainas “labības darījums” tika ar ANO un Turcijas starpniecību noslēgts 22.jūlijā. Pirmais kuģis vienošanās ietvaros pameta Odesas ostu 1.augustā.
Ukraina ir viens no pasaulē lielākajiem labības eksportētājiem. Krievijas militārā iebrukuma dēļ Melnās jūras ostās sakrājušies miljoniem tonnu pārtikas.
ANO brīdinājusi par bada risku galvenokārt trūcīgajās Āfrikas un Āzijas valstīs.
15:14 Lielo zaudējumu dēļ Krievijas algotņu organizācija “Vagner”, kas kopā ar Krievijas karaspēku cīnās Ukrainā, ievērojami pazeminājusi prasības jaunajiem kaujiniekiem, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta svētdien publiskotajā atskaitē.
Agrāko nosacīti augsto vervēšanas standartu vietā tagad “Vagner” pieņem darbā pat ieslodzītos ar nopietnām medicīniska rakstura problēmām, ziņoja britu izlūkdienests.
“Vagner” vadītājs Jevgēņijs Prigožins, iespējams, apsver izmantot jaunos kaujiniekus, lai izveidotu tā dēvēto “Vagner” līniju Krievijas aizsardzības pozīcijās Ukrainas austrumos, uzskata izlūkdienests.
Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizāciju “Gulagu.net” un “Sēdoša Krievzeme”, kā arī Ieslodzīto tiesību aizsardzības fonda publiskotie dati liecina, ka Krievija kopš vasaras vidus uz karu ar Ukrainu nosūtījusi vismaz 15 000 ieslodzīto. Vervēšanu veikuši “Vagner” un Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji.
13:24 Sevastopoles līcī sestdien nodarīti postījumi vismaz trim Krievijas Melnās jūras flotes kuģiem, tviterī paziņojusi brīvprātīgo aktīvistu grupa “GeoConfirmed”, kas analizē atklātos avotos pieejamo informāciju.
Izanalizējot aculiecinieku publiskotos video, aktīvisti apstiprināja, ka Krievijas karaspēks mēģinājis notriekt bezpilota lidaparātus no divām dažādām pozīcijām, tai skaitā no helikoptera.
Uz viena bezpilota lidaparāta tika nomestas sprāgstvielas.
Video bija redzams arī uzbrukums Krievijas karaflotes kuģiem “Admiral Grigorovič” un “Admiral Makarov”, kā arī mīnu kuģim “Van Golubec”. Iespējams, bezpilota lidaparātiem tomēr izdevās ietriekties šajos kuģos, ziņoja “GeoConfirmed”.
Balstoties uz video, var secināt, ka bezpilota ūdens droni atradās tuvu vismaz četriem kuģiem.
Pēc viņu domām, uzbrukumā Krievijas kuģiem tika izmantoti seši līdz astoņi bezpilota ūdens droni, no kuriem trīs trāpīja kuģiem, vēl trīs turpināja dienu klejot pa ūdeni, bet divi, visticamāk, tika iznīcināti. Iespējams, iznīcināti tika klejojošie droni.
Aktīvisti arī apšaubīja Krievijas apgalvojumu, ka kuģi it kā piedalījušies “labības darījumā”, norādot, ka labības koridoru kontrole Krievijas kontrolētajā līcī ir neloģiska.
Krievija vainoja Ukrainas bruņotos spēkus uzbrukumos kuģiem ar droniem un apgalvoja, ka cietis tikai viens kuģis.
12:05 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 71 200 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2672 tankus, 5453 bruņutransportierus, 1724 lielgabalus, 383 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 197 zenītartilērijas iekārtas, 274 lidmašīnas, 252 helikopterus, 1412 bezpilota lidaparātus, 352 spārnotās raķetes, 4120 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 154 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
10:58 Ukraina saņēmusi no Slovēnijas 28 tankus “M-55S”, paziņojusi Slovēnijas Aizsardzības ministrija.
Slovēnijas izdevums “24ur.com” ziņoja, ka tanki saņemti no Slovēnijas armijas rezervēm.
Apmaiņā par tanku piegādi Ukrainai Slovēnija saņems 40 militāros transporta līdzekļus no Vācijas.
Slovēnijas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka tanki ir sekmīgi piegādāti Ukrainai.
“M-55S” ir modernizēta padomju tanka “T-55” versija. Šādi padomju tanki vēl tiek izmantoti daudzās valstīs, tai skaitā Ukrainā.
Vācijas valdība daļu militārās palīdzības Ukrainai organizējusi ar šādiem apmaiņas darījumiem ar NATO austrumu valstīm. Proti, šīs valstis sūta Ukrainai savus padomju laika ieročus, pret ko apmaiņā saņem modernākus ieročus no Vācijas.
Šādus darījumus noslēgušas arī Čehija, Slovākija un Grieķija.