LETA
Jaunākā informācija:
21:18 Krievijas kodolieroču žvadzināšana nemazinās NATO atbalstu Ukrainai, piektdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Rietumu alianse atbalstīs Ukrainas centienus sevi aizstāvēt tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, runājot Briselē, sacīja NATO ģenerālsekretārs
“Ukrainai, protams, ir tiesības atgūt to Ukrainas teritoriju, ko šobrīd okupē Krievijas karaspēks,” uzsvēra Stoltenbergs.
“Nav tā, ka bezdarbība nav risks. Bezdarbība ir liels risks,” viņš piebilda.
“Ja Krievija beigs karot, tur būs miers. Ja Ukraina beigs karot, tā pārstās eksistēt kā neatkarīga suverēna valsts Eiropā,” sacīja Stoltenbergs.
Ja NATO akceptēs Krievijas veikto aneksiju un “kodolieroču žvadzināšanu”, un pārtrauks atbalstīt Ukrainu, “tad mēs būtu pieņēmuši kodolšantāžu”, sacīja alianses vadītājs. “Krievijai ir jāsaprot, ka kodolkarā nevar uzvarēt un to nekad nedrīkst izvērst”.
Ja tiks pielietoti kodolieroči, “Krievijai tam būs nopietnas sekas”, viņš sacīja.
13:52 Ukrainas armija likvidējusi kārtējo krievu okupācijas administrācijas amatpersonu – Hersonas apgabala okupācijas iestāžu vadītāja vietnieku Alekseju Kateriņičevu, piektdiena ziņo krievu mediji.
Ukrainas amatpersonas šīs ziņas vēl nav apstiprinājušas.
Krievu mediji vēsta, ka naktī ukraiņu raķete trāpījusi iebrucēju ielikteņa dzīvoklī.
Tajā pašā laikā aģentūra UNIAN norāda, ka ziņas par ceturtdien notikušu krievu iebrucēju apšaudi Hersonā neesot saņemtas. Arī vietēji neziņo, ka būtu dzirdējuši kādus sprādzienus.
Ir gan ziņas, ka Ukrainas armija naktī uz ceturtdienu apšaudījusi iebrucēju koncentrācijas vietas Hersonā.
Līdz krievu atkārtotajam iebrukumam Ukrainā pulkvedis Kateriņičevs dienēja Krievijas Federālajā drošības dienestā (FSB).
11:05 Ukrainas armija ceturtdienas vakarā, šķiet, pabeigusi Doneckas apgabala Limanas rajonā esošā Krievijas karaspēka grupējuma aplenkšanu, un gadījumā, ja krievi nespēs pievest papildspēkus, ukraiņi varētu pilsētu ieņemt, piektdien atzinis ASV Kara pētniecības institūts (ISW).
“Ukrainas armija, domājams, gandrīz pilnībā pabeigusi krievu grupējuma ielenkšanu Limanā un pārrāvusi kritiskās virszemes apgādes līnijas, kas uzturēja Krievijas karaspēku Drobiševes-Limanas rajonā,” norāda ISW.
ISW vēsta, ka saskaņā ar krievu avotu sniegto informāciju Ukrainas armija pārrāvusi krievu aizsardzības līniju Stavku rajonā desmit kilometrus uz ziemeļiem no Limanas, kā arī nogriezusi šoseju Torske-Drobiševe, kas bija pēdējais apgādes un atkāpšanās ceļš krievu grupējumam, kurš mēģina noturēt pozīcijas uz rietumiem no Limanas.
10:46 Krievijas karaspēkam piektdienas rītā Zaporižjā ar raķetēm apšaudot mierīgo iedzīvotāju humāno kolonnu, nogalināti vismaz 30 cilvēki un 92 ievainoti, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, atsaucoties uz Zaporižjas apgabala policijas preses dienestu.
“Ienaidnieks sāka šo dienu ar apzinātu un absolūti aprēķinātu ukraiņu slepkavību Zaporižjā. Raķešu trieciens civilai autokolonnai. (..) ir 30 bojāgājušo, gandrīz 100 ievainoto un traumēto,” paziņoja Zelenskis. Starp bojāgājušajiem ir divi bērni – 11 gadus veca meitene un 14 gadus vecs zēns, bet starp ievainotajiem ir trīs gadus veca meitenīte.
“To izdarīja necilvēki,” sacīja prezidents, uzsverot, ka Krievijas armija zinājusi, kur trāpīs raķetes.
“2022.gada 30.septembrī plkst.7.30 agresorvalsts bruņotie spēki, ignorējot starptautisko humanitāro tiesību normas, veica raķešu triecienu Zaporižjai. Tika apšaudīta civilā humānā autokolonna ar mierīgajiem iedzīvotājiem uz pilsētas robežas autotirgus rajonā,” teikts Ukrainas ģenerālprokurora biroja paziņojumā ziņapmaiņas platformā “Telegram”.
Zaporižjas apgabala prokuratūras procesuālajā vadībā sākta krimināllieta par kara likumu un paražu pārkāpumu.
Apšaude veikta ar zenītraķešu kompleksu S-300.
“Trāpījuma zonā atradās civiliedzīvotāju kolonna, kas mēģināja izbraukt caur izceļošanas punktu un iebraukt uz laiku okupētajā teritorijā,” pavēstīja Ukrainas Iekšlietu ministrija.
Cietuši arī brīvprātīgie, kas veduši zāles uz okupētajām teritorijām un evakuē no turienes cilvēkus, norādīja mērs.
Arī Zaporižjes apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Staruhs apstiprināja, ka krievi apšaudījuši humānās palīdzības autokolonnu, kas devusies uz Zaporižjas apgabala teritoriju, ko okupējis Krievijas karaspēks.
Kolonnu organizējuši cilvēki, kas vēlējušies no krievu okupētajām teritorijām evakuēt savus tuviniekus.
10:03 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 59 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 500 iebrucēju, 13 tanki un divas krievu lidmašīnas.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2338 tankus, 4932 bruņutransportierus, 1391 lielgabalu, 333 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 176 zenītartilērijas iekārtas, 264 lidmašīnas, 225 helikopterus, 1003 bezpilota lidaparātus, 246 spārnotās raķetes, 3768 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas, kā arī 131 specializētās tehnikas vienību.
Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Kramatorskas un Doneckas virzienos.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
10:02 Krievijas karaspēks ceturtdienas vakarā ar raķetēm apšaudīja Ukrainas Dnipro pilsētu, nogalinot vienu cilvēku un vismaz divus ievainojot, paziņoja Dnipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Valentīns Rezničenko.
Viņš precizēja, ka raķetes trāpījušas dzīvojamā kvartālā pilsētas centrā, un piebilda, ka tas pats kvartāls tika apšaudīts pirms vairākām nedēļām.
“[Raķetes] trāpīja arī transporta uzņēmumā. Tur [izcēlies] spēcīgs ugunsgrēks – deg administratīvā ēka un 50 autobusi,” sacīja Rezničenko.
Notkuma vietā strādā glābēji un policija. Postījumu apjoms tiek noskaidrots.
10:00 Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parakstījis dekrētus par okupēto Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalu daļu atzīšanu par “neatkarīgām teritorijām”, vēstīja Krievijas mediji.
Pēc pseidoreferendumu sarīkošanas okupētajās Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijās Putins ceturtdienas vakarā parakstīja dekrētus, atzīstot tās par “neatkarīgām teritorijām”.
Putins šajos dekrētos melīgi atsaucās uz “tautas gribas izpausmi”, kā arī uz “starptautisko tiesību principiem un normām”.
Putins jau februārī atzina tā sauktās “Doņeckas tautas republikas” un “Luganskas tautas republikas” “neatkarību”.
Maskava no 23. līdz 27.septembrim rīkoja tā sauktos “referendumus” par pievienošanos Krievijai tās okupētajās Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu daļās.
Šos pseidoreferendumus plaši nosodījusi starptautiskā sabiedrība. Eiropas valstis un ASV ir tos nosaukušas par “fikciju” un paziņojušas, ka tos neatzīs.
Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ceturtdien paziņoja, ka par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju Krievija oficiāli paziņos piektdien svinīgas ceremonijas laikā Kremlī.