Jaunākā informācija:

21:35 Eiropas Savienības (ES) interesēs ir skaidra un viennozīmīga Ukrainas militāra un politiska uzvara, ES ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Čehijas galvaspilsētā Prāgā norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Sanāksmē notika diskusija par ES-Āfrikas attiecībām, kā arī Krievijas agresiju pret Ukrainu. Tāpat notika Čehijas prezidentūras ES Padomē rīkota neformāla tikšanās ar Ukrainas, Moldovas un Gruzijas ārlietu ministriem.

ES ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par ES attiecībām ar Krieviju, Krievijas agresijas ietekmi uz attiecību nākotni un globālajiem procesiem, kas skar enerģētikas un pārtikas drošības jautājumus.

Sanāksmē norisinājās vairāku ES dalībvalstu rosināta diskusija par vīzu izsniegšanas atcelšanu Krievijas tūristiem un Krievijas pilsoņu ieceļošanas ierobežošanu ES. Tika izplatīts Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas ārlietu ministru kopīgs paziņojums.

Tajā norādīts, ka Krievijas nepamatotais karš pret Ukrainu ietekmē visas Eiropas drošību. “Kopš jūlija vidus mēs kā valstis, kas robežojas ar Krieviju, esam saskārušās ar pastiprinātām bažām par Krievijas pilsoņu ievērojamo pieaugumu, kas pāri mūsu robežām ieceļo Eiropas Savienībā un Šengenas zonā. Mēs uzskatām, ka tas var kļūt par nopietnu apdraudējumu sabiedrības drošībai,” teikts paziņojumā.

Minētās valstis norāda, ka nolīguma ar Krieviju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu apturēšana ir nepieciešamais pirmais solis, taču krasi jāierobežo izsniegto vīzu skaits, jo īpaši attiecībā uz tūristu vīzām, lai samazinātu Krievijas pilsoņu plūsmu uz Eiropas Savienību un Šengenas zonu. 

Lai to īstenotu, tiekot meklēta vienota pieeja ES līmenī un tiek lūgts Eiropas Komisiju ierosināt attiecīgus pasākumus vīzu jomā, ko ES varētu īstenot.

Šajos pasākumos būtu jāiekļauj izņēmumi attiecībā uz disidentiem, kā arī citi humāni gadījumi. 

“Kamēr šādi pasākumi nebūs ieviesti ES līmenī, mēs kā valstis, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, apsvērsim iespēju nacionālā līmenī ieviest pagaidu vīzu aizlieguma pasākumus vai ierobežot robežšķērsošanu Krievijas pilsoņiem, kuriem ir ES vīzas, lai risinātu nenovēršamās sabiedriskās drošības problēmas,” teikts paziņojumā.

Sanāksmē Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka nav pieļaujami kompromisi attiecībā uz Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti vai spiediens uz Ukrainu pēc iespējas ātrāk vienoties ar Krieviju par kara pārtraukšanu.

“Eiropas Savienības interesēs ir skaidra un viennozīmīga Ukrainas militāra un politiska uzvara. Ņemot vērā Krievijas politiskās vadības neslēptās ambīcijas atjaunot PSRS parauga impēriju un radītos draudus visa reģiona drošībai, Eiropas Savienībai ir jāturpina politiskais un diplomātiskais spiediens pret Krieviju. Ja Krievija spēs pilnīgi vai daļēji īstenot savus mērķus Ukrainā, tad tās spiediens pret citām kaimiņvalstīm pastiprināsies,” pauda Rinkēvičs.

LETA jau ziņoja, ka Eiropas līmenī esot panākta izpratne par Krievijas kaimiņvalstu specifiku vīzu jautājumā, šodien pēc ES Ārlietu padomes neformālās sanāksmes aģentūrai LETA teica Latvijas ārlietu ministrs.

13:57 Ukraina trešdien apsūdzējusi Krievijas karaspēku par Enerhodaras pilsētas apšaudīšanu, kur atrodas Zaporižjas atomelektrostacija (AES).

“Krievijas armija apšauda Enerhodaru,” paziņoja Ņikopoles apgabala militārās administrācijas vadītājs Jevhens Jevtušenko.

“Šīs provokācijas ir bīstamas,” viņš uzsvēra.

Viens no Krievijas karaspēka raidītajiem šāviņiem trāpīja ēkā, kur atrodas Enerhodaras pilsētas dome, vietnē “Telegram” paziņoja Enerhodaras mērs Dmitro Orlovs.

Uzbrukums Enerhodarai notika pāris stundas pēc tam, kad Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) inspektori izbrauca no Kijivas uz Zaporižjas atomelektrostaciju, kas ir lielākā Eiropā.

“Pēc sešu mēnešu pūlēm mēs beidzot dodamies ceļā. IAEA ir ceļā uz Zaporižjes AES. Mums tur ir ļoti svarīgs uzdevums – strādāt un novērtēt reālo situāciju tur, iespēju robežās palīdzēt stabilizēt situāciju,” paziņojis IAEA direktors Rafaels Grosi.

IAEA vadītājs piebilda, ka misija plāno AES pavadīt vairākas dienas, tostarp apspriesties ar personālu, un ziņot par brauciena rezultātiem. Organizācija arī plāno stacijā izveidot pastāvīgu klātbūtni, sacīja Grosi.

Februārī Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks Zaporižjas AES sagrāba martā, bet stacijā joprojām strādā Ukrainas atomenerģijas uzņēmuma “Enerhoatom” ukraiņu darbinieki.

Ukraina apsūdz Krieviju, ka tā pārvērtusi atomelektrostaciju militārā bāzē un izmanto to kā vairogu uzbrukumu veikšanai.

10:50 Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs savā ikdienas rīta kopsavilkumā par situāciju frontē neko neatklāj par Ukrainas armijas uzbrukuma operāciju pie Hersonas, taču ziņo par sīvām kaujām Donbasā un Krievijas armijas nolūkiem atsākt ofensīvu Zaporižjes apgabalā.

Pēc dažu Ukrainas amatpersonu un Rietumu militāro ekspertu teiktā, Ukrainas bruņotie spēki 29.augustā uzsāka ofensīvu Hersonas apgabalā un vairākās vietās izlauzušies cauri Krievijas aizsardzības līnijām. Tomēr Ukrainas militārpersonas aicina žurnālistus un aculieciniekus neizpaust pārāk daudz informācijas par notiekošo, lai nekaitētu armijas darbībām.

Ukrainas ģenerālštāba trešdienas rīta apkopojumā nav nekādu ziņu par ofensīvu, tajā ir tikai uzskaitītas apdzīvotās vietas Hersonas un Mikolajivas apgabalos, kurās Krievijas armija turpina apšaudīt militāro un civilo infrastruktūru.

Vienlaikus apkopojumā teikts, ka, sīvas kaujas turpinās Doneckas apgabalā Bahmutas un Avdijivkas virzienos, kur “ienaidnieks nebeidz mēģinājumus sasniegt administratīvo robežu”. “Ar uzbrūkošām darbībām [ienaidnieks] centās uzlabot taktisko stāvokli Krasnohorivkas un Marjinkas virzienos, tradicionāli cieta zaudējumus un atkāpās”.

Vienlaikus Krievija Zaporižjes apgabalā pārgrupē armijas 3.korpusa vienības, “lai atsāktu ofensīvu norādītajā virzienā”, ziņo ģenerālštābs.

10:00 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 47 900 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 350 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1974 tankus, 4312 bruņutransportierus, 1091 lielgabalu, 285 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 152 zenītartilērijas iekārtas, 234 lidmašīnas, 204 helikopterus, 849 bezpilota lidaparātus, 196 spārnotās raķetes, 3236 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 103 specializētās tehnikas vienības.

Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Doneckas un Kurahoves virzienos.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

09:20 Krievijas armijai nav un nebūs nevienas drošas bāzes okupētajās Ukrainas teritorijās, otrdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņš uzsvēra, ka Ukrainas Bruņotie spēki, specdienesti un izlūkdienests dara visu iespējamo un neiespējamo, lai katrs Krievijas karavīrs noteikti sajustu ukraiņu atbildi uz briesmīgo teroru, kuru Krievija atnesusi uz Ukrainu.

“Visā pagaidām okupētajā Ukrainas teritorijā – no Krimas līdz Harkivas apgabalam – Krievijas armijai nav un nebūs nevienas drošas bāzes, nevienas klusas vietas. Mūsu aizstāvji iznīcinās visas okupantu noliktavas un štābus, viņu tehniku, lai kur viņi izvietotos. Pie Sevastopoles – tātad, pie Sevastopoles. Pie Luhanskas – tātad, pie Luhanskas,” sacīja prezidents.

Viņš atzīmēja, ka šī ir ukraiņu zeme, bet okupanti var izdarīt tikai divas lietas – vai nu aizbēgt, vai padoties gūstā. 

Jau ziņots, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir sākuši uzbrukuma darbības daudzos virzienos valsts dienvidos un ir pārrāvuši pirmo Krievijas spēku aizsardzības līniju.

09:10 Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) inspektori devušies no Kijivas uz Zaporižjas atomelektrostaciju (AES), paziņojis IAEA direktors Rafaels Grosi.

”Pēc sešu mēnešu pūlēm mēs beidzot dodamies ceļā. IAEA ir ceļā uz Zaporižjes AES. Mums tur ir ļoti svarīgs uzdevums – strādāt un novērtēt reālo situāciju tur, iespēju robežās palīdzēt stabilizēt situāciju,” pavēstīja Grosi.

IAEA vadītājs piebilda, ka misija plāno AES pavadīt vairākas dienas, tostarp apspriesties ar personālu, un ziņot par brauciena rezultātiem. Organizācija arī plāno stacijā izveidot pastāvīgu klātbūtni, sacīja Grosi.

Viņš arī norādīja, ka IAEA pirmo reizi šķērso fronti. “Mēs dodamies uz kara zonu, uz okupētajām teritorijām. Tas prasa skaidras garantijas ne tikai no Krievijas Federācijas, bet arī no Ukrainas. Mums bija iespējas tās nodrošināt.”

Februārī Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks Zaporižjas AES sagrāba martā, bet stacijā joprojām strādā Ukrainas atomenerģijas uzņēmuma “Enerhoatom” ukraiņu darbinieki.

Ukraina apsūdz Krieviju, ka tā pārvērtusi atomelektrostaciju militārā bāzē un izmanto to kā vairogu uzbrukumu veikšanai.

Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko paudis cerību, ka Zaporižjas AES varētu izveidot pastāvīgu misiju, bet vienlaikus aicināja Krieviju atstāt AES.

“Šai vizītei vajadzētu uzsvērt kodoldrošības nozīmi. Krieviem vajadzētu saprast, ka viņi nevar ar to spēlēties,” raidorganizācijai BBC norādīja Haluščenko.

“Mūsu darbiniekiem, kas šobrīd strādā stacijā zem krievu spiediena, vajadzētu redzēt, ka ir kāds komunikācijas avots īpaši ar starptautiskajiem ekspertiem. Tas ir ļoti svarīgi, jo viņi ir fiziski un morāli noguruši,” sacīja ministrs.

Taču Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks sacīja, ka Krievijas karaspēks tīšām apšauda koridorus, ko vajadzētu izmantot IAEA komandai.

Krievija vēlas piespiest IAEA inspektorus doties uz AES caur teritorijām, ko kontrolē Krievija, ko Ukraina nevēlas pieļaut, norādīja Podoļaks.

Grosi otrdien Kijivā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

08:38 Ukrainas militārā aviācija otrdien devusi 16 triecienus ienaidnieka pozīcijām, iznīcinot okupantu karaspēka vadības punktus un loģistiku, paziņoja operatīvā pavēlniecība “Dienvidi”.

Dienas gaitā Ukrainas raķešu un artilērijas apakšvienības īstenoja triecienus četriem ienaidnieka karaspēka vadības punktiem un četriem transporta tiltiem – Kahovkas, Darjivskas un diviem Antonivkas tiltiem. Šo tiltu bojājuma pakāpe maksimāli ierobežo ienaidnieka iespējas tos izmantot.

“Mūsu aviācija veikusi 16 triecienus atbalsta punktiem, munīcijas noliktavām un dzīvā spēka, bruņojuma un tehnikas koncentrācijas rajoniem,” teikts paziņojumā.

Operatīvā pavēlniecība “Dienvidi” paziņoja, ka ir iznīcināti 117 ienaidnieka karavīri un vairāk nekā 30 tehnikas vienības: deviņi tanki T-72, trīs reaktīvās zalvju uguns sistēmas “Grad”, pašgājējs lielgabals “Giacint-S”, pašgājēja haubice “Msta”, 18 autobruņutehnikas vienības un četras munīcijas noliktavas Mikolajivas apgabala Baštankas rajonā un Hersonas apgabala Berislavas, Kahovkas un Hersonas rajonos.