LETA
Jaunākā informācija:
17:27 Ukrainas atjaunošana ir visas demokrātiskās pasaules kopīgais uzdevums” pirmdien, uzrunājot starptautisku konferenci Šveicē, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsverot, ka Ukrainas atjaunošana palīdzētu veicināt mieru pasaulē.
“Ukrainas atjaunošana ir lielākais ieguldījums globālā miera veicināšanā,” sacīja Zelenskis, ar video zvana starpniecību uzrunājot dalībniekus konferencē, kas veltīta Ukrainas atjaunošanai.
Konference, kas divas dienas norisināsies Lugāno, tika ieplānota, vēl pirms Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā. Sākotnēji konferencē bija iecerēts apspriest reformas Ukrainā, bet tagad pasākums veltīts Ukrainas atjaunošanai.
Konferencē netiks vākti līdzekļi Ukrainas atjaunošanai, bet apspriesti principi un prioritātes atjaunošanas procesam, ko plānots sākt vēl pirms kara beigām.
Zelenskis sacīja, ka Ukrainas atjaunošana būs ambiciozākais mūsdienu projekts, bet uzsvēra, ka milzīgās investīcijas nav domātas tikai Ukrainai vien.
“Ukrainas atjaunošana nav lokāls uzdevums vienai valstij, tas ir kopīgs uzdevums visai demokrātiskajai pasaulei,” sacīja Zelenskis, uzrunājot desmitiem valstu līderus, starptautisko organizāciju pārstāvjus un privātā sektora līderus.
“Mēs vienojam demokrātisko pasauli (..). Brīvu cilvēku uzskati vienmēr gūst virsroku,” uzsvēra Zelenskis.
Šveices prezidents un konferences namatēvs Ignacio Kasiss uzsvēra, cik būtiski ir atbalstīt Ukrainu šajos “šausmu, neprātīgas iznīcības un bēdu laikos.”
Viņš sacīja, ka ir ļoti svarīgi “nodrošināt Ukrainas tautai iespēju atgriezties pie pašnoteikšanās dzīves, miera un gaišas nākotnes”.
Zelenskim nebija iespējams piedalīties konferencē, bet to klātienē apmeklēja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, kurš paziņoja, ka Ukrainas atjaunošanai nepieciešamā summa “jau tiek lēsta 750 miljardu ASV dolāru apmērā”.
“Mēs uzskatām, ka galvenajam atjaunošanas resursu avotam jābūt Krievijas un Krievijas oligarhu konfiscētajiem aktīviem,” uzsvēra Ukrainas premjers.
Viņš norādīja, ka Krievija “sāka šo asiņaino karu, tā nodarīja šos milzīgos postījumus, un tai par to jāatbild”.
Konferencē piedalās aptuveni 100 cilvēki no Ukrainas, tai skaitā vēl pieci valdības ministri. Taču Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pēdējā brīdī atcēla dalību konferencē, kā iemeslu minot slimību.
Kopumā konferencē Lugāno piedalās aptuveni 1000 cilvēku, tai skaitā Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Čehijas, Polijas un Lietuvas premjerministri.
“Mēs zinām, ka viņu cīņa ir arī mūsu cīņa,” sacīja Leiena.
“Tādēļ mēs šajās dienās strādājam, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt šajā karā,” sacīja Leiena.
17:26 Lietuvā nogādāts Turcijā ražotais bezpilota kaujas lidaparāts “Bayraktar”, kurš tālāk tiks nodots Ukrainas armijai, pirmdien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.
“Bayraktar” “Vanagas” (“Vanags”) ar visu iegādāto munīciju jau ir Lietuvā!” ministrs rakstīja tviterī.
“6. jūlijā mēs to īsi prezentēsim Šauļu gaisa spēku bāzē un pēc tam tas turpinās ceļu uz Ukrainu,” pavēstīja ministrs.
Trešdien Lietuva atzīmēs Valstiskuma jeb Karaļa Mindauga kronēšanas dienu.
Kā ziņots, uzzinot par Lietuvā savāktajiem ziedojumiem, Turcija un šo dronu ražotājs “Baykar” nolēma uzdāvināt Lietuvai modernu kaujas bezpilota lidaparātu “Bayraktar TB2” komplektā ar visām optiskajām un pamatiekārtām. Pusotrs miljons no saziedotajiem līdzekļiem tiks nodots Lietuvas Aizsardzības ministrijai drona apbruņošanai, bet atlikušie 4,4 miljoni eiro cilvēku ziedojumu saskaņā ar Turcijas lūgumu tiks atvēlēti humānajai, aizsardzības un Ukrainas atjaunošanas palīdzībai.
Ziedojumu akciju ar mērķi Ukrainas armijai, kura jau vairāk nekā četrus mēnešus cīnās pret Krievijas iebrukumu, piegādāt “Bayraktar”, sāka Lietuvas mediju kompānija “Laisves TV”, un dažu dienu laikā izdevās savākt ziedojumos 5,9 miljonus eiro.
17:26 Ukrainas pilsētas Lisičanskas atstāšana nav zaudēts karš, turklāt Ukrainas armijas atkāpšanās, nenonākot ielenkumā, ir vērtējams kā ļoti liels panākums, aģentūrai LETA norādīja Nacionālo bruņoto spēku kapteinis Jānis Slaidiņš.
“Skaidrs, ka krievi, paceļot sarkano karogu uz kārtējās nopostītās ukraiņu pilsētas, ir sasnieguši to mērķi, ko bija noteikuši, proti, krītot Lisičanskai, viss Luhanskas apgabals ir nonācis Krievijas spēku rīcībā. Tas gan nav zaudēts karš. Tā ir teritorijas zaudēšana, kuru diemžēl Ukrainas spēki ilgtermiņā nevarēja noturēt, jo spēku pārsvars bija apmēram viens pret desmit dzīvā spēka ziņā un arī vismaz viens pret pieci tehniskā pārsvarā,” norādīja Slaidiņš.
Tas, ka Ukrainas armija atkāpās, secīgi nenonākot ielenkumā, ir vērtējams kā ļoti liels panākums, norādīja Slaidņš. Vienlaikus nav noliedzams, ka līdz ar Lisičanskas pamešanu krievi varēs izvērst savas apgādes līnijas, lai attīstību uzbrukumu citām pilsētām – Siverskai, Slovjanskai, Kramatorskai un Bahmutai.
“Viņi līdīs tur tālāk, tas ir viennozīmīgi skaidrs,” piebilda Slaidiņš
Runājot par kopējo situāciju frontē, Slaidiņš norādīja, ka galvenais ir tas, ka ukraiņiem ir izveidota stabila aizsardzība un, pateicoties tai, viņi spēj kavēt Krievijas spēku virzību. Vienlaikus krievi turpina izmantot izdedzinātās zemes taktiku, ar artilēriju iznīcinot visas iespējamās būves, lai ukraiņi nevarētu izveidot aizsardzību.
Lai arī rietumvalstu bruņojumu piegādes vēl plašā mērogā frontē nevar manīt, Slaidiņš norādīja ar lielu varbūtību, ka ukraiņi gatavo kādu uzbrukuma grupējumu un daudzas kaujas tehnikas vienības nav redzamas frontē.
“Viņi dodas uz fronti ar pašu nepieciešamāko minimumu. Arī ukraiņu speciālisti uzskata, ka tiek veidots uzbrukuma grupējums, ko vērst Hersonas virzienā. Krievi acīmredzot arī pastiprina Hersonas apgabalu ar nocietinājumiem, jo arī viņi saprot, ka šis būs Ukrainas armija uzbrukuma virziens,” uzsvēra eksperts.
Jau ziņots, ka Ukrainas karaspēks svētdien atstājis Lisičansku, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
Tikmēr svētdien Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ziņoja prezidentam Vladimiram Putinam, ka Krievijas karaspēks ieņēmis Lisičansku un līdz ar to pilnībā kontrolē Luhanskas apgabalu.
Līdz šim Ukrainas amatpersonas noliedza, ka Krievijas spēki būtu ieņēmuši Lisičansku.
09:44 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 36 200 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1589 tankus, 3754 bruņutransportierus, 804 lielgabalu, 246 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 105 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 187 helikopterus, 658 bezpilota lidaparātus, 144 spārnotās raķetes, 2629 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 65 specializētās tehnikas vienības.
Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Slovjanskas un Doneckas virzienos.
08:55 Krievu iebrucēji nostiprinās ieņemtajā Lisičanskā un Bilohorivkā un gatavojas uzbrukumam Slovjanskas virzienā, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kramatorskas virzienā pretinieks veicis artilērijas sagatavošanu un forsējis Severskijdoņecu.
Slovjanskas virzienā ienaidnieka vienības cenšas pārņemt savā kontrolē Bogorodični, Mazanivku un Dolinu. Kaujas turpinās.
Doneckas virzienā krievi cenšas atspiest ukraiņus līnijā Siverska-Fedorivka-Bahmuta.
Tikmēr Harkivas apgabalā Ukrainas armija atsitusi krievu uzbrukumu Prudjankas virzienā.
Nolūkā traucēt vadības un sakaru sistēmas darbību pretinieks aktīvi izmanto radioelektroniskās karadarbības iekārtas
05:40 Pēdējās diennakts laikā Ukrainas armija dienvidu karadarbības zonā likvidējusi 47 krievu iebrucējus, kā arī iznīcinājusi divus pašgājējus lielgabalus un vienu haubici, pirmdien ziņo operatīvais štābs “Dienvidi”.
Iznīcināta arī pretinieka radiolokācijas stacija, radioizlūkošanas stacija, trīs bruņutehnikas vienības un bezpilota lidaparāts.
Ukrainas aviācija Mikolajivas apgabalā veikusi uzlidojumus divām krievu munīcijas noliktavām. Viena no noliktavām ir iznīcināta.
