Jaunākā informācija:

21:55 Visi nodokļi, ko šobrīd iekasē Ukrainas valsts, tiek tērēti kara vajadzībām, otrdien sacīja premjerministrs Dmitrijs Šmihaļs, norādot, ka kopš pilna mēroga kara sākuma eiro ekvivalentā tie ir 33,6 miljardi.

“Pilnīgi visus nodokļus, ko iedzīvotāji un bizness šobrīd maksā budžetā, virza mūsu karavīru nodrošināšanai,” valdības sēdē sacīja premjers.

Pārējos budžeta tēriņus finanšu palīdzības ietvaros apmaksā Ukrainas sabiedrotie.

Pēc premjera teiktā, Ukrainas militārie tēriņi kopš kara sākuma ir viens triljons 130 miljardi grivnu (33,6 miljardi eiro). Divas trešdaļas šīs summas tērētas karavīru algām.

Tehnikas un bruņojuma iepirkumiem un remontam Ukraina iztērējusi 176,2 miljardus grivnu (4,5 miljardus eiro). Kā norādīja premjers, tas ir vairāk nekā iepriekšējos desmit gados kopā.

Nākamgad Ukraina plāno tehnikai un bruņojumam tērēt 300 miljardus grivnu (7,7 miljardus eiro).

19:57 ANO ceļ trauksmi par Krievijas armijas atkārtotajiem uzbrukumiem Ukrainas infrastruktūrai un brīdina par humānās krīzes padziļināšanos.

“Pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, arī spēkstacijām un katlumājām, vērsto uzbrukumu rezultātā miljoniem cilvēku palikuši bez siltuma, elektrības un ūdens, līdz ar to kara izraisītajai humānajai krīzei pievienojusies vēl viena bīstama dimensija,” norādīja ANO.

Ukrainas iedzīvotājiem liegta veselības aprūpe, bērniem – izglītība.

“Ukrainā šodien mierīgo iedzīvotāju iespējas izdzīvot aukstumā un postā pakļautas uzbrukumiem,” sacīja ANO ārkārtas palīdzības koordinators Martins Grifits.

Viņš piebilda, ka Pasaules Veselības organizācija ziņojusi par vismaz 715 uzbrukumiem veselības aprūpei, ieskaitot 630, kas ietekmējuši veselības objektus, un 61, kas skāris personālu.

17:50 Krievija Ukrainu apšaudījusi ar savām vismodernākajām spārnotajām raķetēm, kuras tā izgatavojusi jau vairākus mēnešus pēc Rietumu sankciju noteikšanas, vēsta laikraksts “New York Times”, atsaucoties uz pētījuma rezultātiem.

“Atbilstoši bruņojuma izpētes organizācijas datiem, dažas spārnotās raķetes, ko Krievija novembra beigās izšāva uz Ukrainas civilo infrastruktūru, izgatavotas jau dažus mēnešus pēc tam, kad Rietumi bija noteikuši sankcijas, kas vērstas uz to, lai Maskavai liegtu šīs munīcijas ražošanai nepieciešamās komponentes,” vēsta izdevums.

Eksperti pētījuši raķešu H-101 atlūzas, kas Kijivā tika atrastas pēc 23.novembra uzbrukuma. Kā teikts atskaitē, ko pētnieki publicējuši pirmdien, viena no raķetēm izgatavota vasarā, bet otra – pēc septembra, par ko liecina marķējums uz ieročiem.

Kā norādījis viens no pētniekiem, fakts, ka Krievija turpina ražot modernas vadāmās raķetes, tādas kā H-101, liecina par to, ka tā atradusi veidu, kā iegādāties pusvadītājus un citu tehniku, neraugoties uz sankcijām, vai arī tai bijuši lieli komponenšu krājumi vēl līdz pilna mēroga kara sākumam.

Tie ir vieni no pēdējiem Lielbritānijā bāzētās organizācijas “Conflict Armament Research” secinājumiem. Šī organizācija identificē un izseko karos izmantotos ieročus. Neilgu pirms uzbrukuma Kijivā pēc Ukrainas izlūkdienestu uzaicinājuma ieradās neliela organizācijas pētnieku grupa, vēsta laikraksts.

16:49 Krievija jau trīs nedēļas karā pret Ukrainu neizmanto Irānas kamikadzes dronus “Shahed”, jo nav bijis jaunu piegāžu, preses brīfingā otrdien sacīja Ukrainas gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ihnats.

“Jau trīs nedēļas viņi tos neizmanto. Pagaidām nav informācijas par to, ka Irāna viņiem šo bruņojumu piegādās vēl,” sacīja Ihnats.

Pirmā Irānas dronu partija, ko saņēma krievi, visticamāk, jau beigusies. Turklāt, iespējams, zināma ietekme ir laika apstākļiem. Kā atgādināja Ihnats, laika apstākļi ietekmē visus lidaparātu veidus.

Ihnats iepriekš sacīja, ka Ukrainas armija notriec 85% Irānas dronus “Shahed-136”.

16:49 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien Doneckas apgabalā apmeklēja piefrontes reģionu, kaujas ar krievu spēkiem, kas cenšas sagrābt Bahmutu, raksturojot kā sarežģītas.

Pēc Hersonas atbrīvošanas Ukrainas kauju fokuss pārvietojies uz Donbasa reģionu.

Otrdien publicētajā video Zelenskis, stāvot pie Slovjanskas pilsētas zīmes, aicināja ievērot klusuma brīdi kritušo Ukrainas karavīru piemiņai.

“Ukrainas austrumos šodien ir vissarežģītākais virziens. Un man ir gods šodien būt šeit Donbasā ar mūsu aizstāvjiem un aizstāvēm. Ticu, ka nākamreiz tiksimies mūsu ukraiņu Doneckā, Luhanskā. Esmu pārliecināts, ka arī Krimā,” sacīja prezidents.

Viņš pateicās aizstāvjiem un aizstāvēm par izturību un stiprumu, uzsverot ka viņi ir Ukrainas neatkarības priekšpostenis.

“No sirds dziļumiem es sveicu jūs šajos dižajos svētkos – Bruņoto spēku dienā,” sacīja Zelenskis.

Pēcāk viņš tikās ar karavīriem un pasniedza apbalvojumus.

Slovjanska atrodas 45 kilometrus uz ziemeļiem no Bahmutas, kas kopš Hersonas atbrīvošanas kļuvusi par kauju centru.

13:23 Krievijas Federālais drošības dienests pieprasījis divu Ukrainas ministru apcietināšanu par Krievijas “teritoriālās nedalāmības pārkāpšanu”, paziņojusi Maskavas tiesa.

Krievija septembrī pēc pseidoreferendumu sarīkošanas paziņoja, ka anektē četrus daļēji okupētos Ukrainas apgabalus: Luhansku, Donecku, Hersonu un Zaporižju. Rietumi ir asi nosodījuši Krievijas krāpniecisko mēģinājumu anektēt suverēnu Ukrainas teritoriju.

Maskavas tiesas preses pārstāvis ziņu aģentūrai AFP atklāja, ka Krievijas Federālā drošības dienesta izmeklētāji pieprasījuši, lai aizmuguriski tiek apcietināta Ukrainas vicepremjere un ministre pagaidām okupēto teritoriju reintegrācijas jautājumos Irina Vereščuka un Ukrainas ārlietu ministra vietniece Emine Džaparova.

Krievijas totalitārā režīma propagandas rupors “RIA Novosti” vēsta, ka politiķes apsūdzētas par “Krievijas teritoriālās nedalāmības pārkāpšanu”.

Augsta ranga Ukrainas amatpersonas, tai skaitā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir apmeklējušas no krievu iebrucējiem atbrīvotās teritorijas, par kuru aneksiju paziņojusi Maskava. Otrdien Zelenskis apmeklēja Slovjansku, netālu no frontes līnijas Doneckas apgabalā.

Vereščuka apmeklēja Hersonu pēc tam, kad Ukrainas armija novembrī patrieca krievu okupantus.

Džaparova, kura ir Krimas tatāriete, cīnās par jautājumiem, kas būtiski tatāru minoritātei un lūgusi starptautisku atbalstu Ukrainai piederošās Krimas atbrīvošanai.

“RIA Novosti” vēsta, ka abas politiķes Krievijā izsludinātas meklēšanā.

09:35 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 92 200 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 510 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2929 tankus, 5905 bruņutransportierus, 1915 lielgabalus, 395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 211 zenītartilērijas iekārtas, 281 lidmašīnu, 264 helikopterus, 1587 bezpilota lidaparātus, 592 spārnotās raķetes, 4505 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 163 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

09:34 Aptuveni divdesmit tankkuģi ar naftu, kas kravu uzņēmuši Krievijas ostās, atrodas Turcijas ūdeņos un gaida Turcijas varasiestāžu atļauju doties caur Bosfora un Dardaneļu šaurumiem, atsaucoties uz informācijas avotiem naftas nozarē, vēsta laikraksts “Financial Times”.

Pēc tam, kad pirmdien stājās spēkā ASV, Eiropas Savienības (ES), G7 un Austrālijas noteiktais aizliegums apdrošināt un apkalpot Krievijas naftas transportēšanu, ja tās cena pārsniedz 60 ASV dolārus par barelu, Turcija pieprasījusi pārvadātājiem papildu apstiprinājumus, ka viņu krava ir apdrošināta.

Tādējādi vismaz 19 tankkuģi šobrīd nevar pamest Melno jūru. Pirmais no šiem tankkuģiem, pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, atļauju gaida kopš 29.novembra. Turcija vēloties pārliecināties, ka kuģu sadursmju, avāriju un naftas noplūdes gadījumā jūras šaurumos kuģu īpašnieki spēs segt izdevumus par šo negadījumu seku neitralizēšanu. Šo tankkuģu aizkavēšana saistīta ar to, ka Turcijas varasiestādes šobrīd pieprasa vairāk dokumentu nekā iepriekš.

Šāda Ankaras rīcība rada problēmas ne tikai Krievijas naftas eksportētājiem. Lielākā daļa naftas, kas atrodas šajos tankkuģuos, ir Kazahstānas eksports. Tas tiek piegādāts pa naftas vadiem uz Krievijas ostām Melnajā jūrā.

“Financial Times” iepriekš vēstīja, ka Krievija, gaidot sankciju piemērošanu, izveidojusi savu “ēnu tankkuģu floti”, kurā ir aptuveni simts kuģu. Tos apdrošinās Krievijas kompānijas vai tie mēģinās pārvadāt naftu, neapdrošinot kravu.

Kā ziņots, pirmdien stājas spēkā Rietumvalstu noteiktie cenas griesti Krievijas naftai 60 ASV dolāru apmērā par barelu un ES embargo Krievijas naftai, kas tiek transportēta pa jūras ceļiem.

08:51 Krievija izvietojusi mobilās krasta aizsardzības raķešu sistēmas vienā no Kuriļu salām netālu no Japānas, pirmdien paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija.

Paramuširas salā, Kuriļu salu ziemeļos, izvietotas raķešu sistēmas “Bastion”, kuru darbības rādiuss ir 500 kilometri.

“Klusā okeāna flotes krasta aizsardzība atradīsies dežūras režīmā visu diennakti, lai kontrolētu blakus esošo akvatoriju un jūras šauruma zonas,” paziņoja ministrija.

Krievijas Aizsardzības ministrija atklāja, ka militārā bāze Paramuširas salā būs apdzīvota visu gadu.

Pirms aptuveni gada Krievija izvietoja “Bastion” sistēmas Matua salā, Kuriļu salu vidusdaļā.

1945.gadā padomju armijas okupēto Kuriļu salu dienviddaļu Japāna joprojām uzskata par savām Ziemeļu teritorijām. Tokija pretendē uz Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un Habomai salām, atsaucoties uz divpusējo 1855.gada Traktātu par tirdzniecību un robežām.

Maskava savukārt uzskata, ka Krievijas suverenitāte pār Dienvidkuriļu salām nav apšaubāma.

Teritoriālo domstarpību dēļ starp Japānu un Krieviju pēc Otrā pasaules kara joprojām nav noslēgts oficiāls miera līgums.

Pēdējos gados šķita, ka abas valstis tuvojas problēmas atrisināšanai, bet Krievijas iebrukums Ukrainā ir mainījis situāciju, un Japāna, tāpat kā visa civilizētā pasaule, ir vērsusi pret Maskavu bargas sankcijas.

Japānas sankciju dēļ Krievija izstājās no miera sarunām un iesaldēja kopīgos ekonomiskos projektus, kas saistīti ar Kuriļu salām.

Vašingtonā bāzētā domnīca Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs septembrī savā ziņojumā norādīja, ka iebrukums Ukrainā atstājis ēnā Maskavas īstenoto Kuriļu salu militarizāciju, kas lielā mērā palikusi nemanīta.

“Krievijas soļi, lai palielinātu savu klātbūtni, liecina, ka salas arī turpmāk spēlēs postošu lomu Krievijas un Japānas attiecībās un ka Japānai un ASV vajadzētu padziļināt konsultācijas par Krievijas aktivitātēm reģionā,” teikts Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra publicētajā ziņojumā.

07:45 Naktī uz otrdienu nezināms lidrobots uzbrucis Krievijas kara lidlaukam Kurskā, no kura paceļas lidmašīnas, kas bombardē Ukrainu.

Kā ziņo Kurskas apgabala gubernators Romans Starovoits, uzbrukuma rezultātā aizdedzies naftas rezervuārs.

Ugunsgrēks esot likvidēts un cietušo neesot, apgalvo Starovoits.

Tikmēr aculiecinieki stāsta, ka liesmas lidlaukā esot redzamas no vairākiem pilsētas rajoniem.

Kā ziņots, dienu iepriekš sprādzieni notika divos Krievijas lidlaukos, kuros bāzējas stratēģiskie bumbvedēji “Tu-95”. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka uzlidojumus lidlaukiem Saratovas un Rjazaņas apgabalos veikuši ukraiņu lidroboti.

Šajos uzbrukumos vismaz trīs Krievijas militārpersonas nogalinātas, bet četras ievainotas.

Bojājumi nodarīti diviem stratēģiskajiem bumbvedējiem “Tu-95”.

06:46 ASV slepeni modificēja Ukrainai nodotās HIMARS (Augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas), lai Ukrainas Bruņotie spēki nevarētu tās izmantot tāla darbības rādiusa raķešu palaišanai uz Krieviju, ziņoja ASV laikraksts “The Wall Street Journal” (WSJ).

ASV amatpersonas izteicās, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija šādi mēģinājusi mazināt kara eskalācijas riskus.

Vašingtona kopš jūnija ir piegādājusi Ukrainai 20 HIMARS, kā arī lielu skaitu raķešu GMLRS ar satelīttēmekļiem un apmēram 80 kilometru darbības rādiusu. Šīs raķetes tika izmantotas, dodot triecienus Krievijas munīcijas noliktavām, materiāli tehniskajiem līdzekļiem un komandcentriem Ukrainas teritorijā.

ASV amatpersonas atzina, ka Pentagons modificējis Ukrainai nododamās HIMARS, lai no tām nevarētu palaist tāla darbības rādiusa raķetes, tostarp ATACMS (Armijas taktisko raķešu sistēmas), kuru lidojuma rādiuss ir gandrīz 300 kilometru. Tas liecina, cik tālu gājusi Baidena administrācija, lai līdzsvarotu savu atbalstu Ukrainas spēkiem un eskalācijas ar Maskavu risku, rakstīja WSJ.

ASV atturējās piegādāt Ukrainai tāla darbības rādiusa raķetes ATACMS, un HIMARS modificēšana garantē, ka Ukrainas spēki nevarēs izmantot šīs sistēmas tāla darbības rādiusa šāviņu palaišanai, ja Kijiva tādus iegādātos no citām valstīm, atzīmēja WSJ. 

Pentagons atteicās komentēt savas aparatūras un programmatūras modifikācijas. “Operatīvās drošības apsvērumu dēļ mēs publiski nekomentējam sabiedrotajiem un partneriem piešķirto sistēmu konfigurāciju. ASV paliek uzticīgas apņēmībai piešķirt Ukrainai iespējas, kas nepieciešamas, lai pretotos Krievijas agresijai,” sacīja Pentagona preses sekretārs, brigādes ģenerālis Patriks Raiders.

WSJ atgādināja, ka ASV agrāk atteicās piešķirt Ukrainai dronus “Gray Eagle MQ-1C”, jo Pentagons bažījās, ka tie tiktu izmantoti, lai dotu triecienus mērķiem Krievijā. Baidena administrācija arī pievīla Kijivas cerības tuvākajā laikā iegādāties Rietumvalstu kara lidmašīnas, lai gan Vašingtona pieļāva iespēju tās piegādāt pēc kara beigām.

Diskusijas ASV par tāla darbības rādiusa ieroču piegādēm Ukrainai ir pastiprinājušās laikā, kad Krievija pastāvīgi apšauda Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

06:45 Ukrainā no Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma 24.februārī līdz 4.decembrim ir nogalināti 6702 civiliedzīvotāji, liecina ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja jaunākie dati.

Saskaņā ar ANO aprēķiniem šajā laikā arī ievainoti 10 479 mierīgie iedzīvotāji. Starp nogalinātajiem ir 424 bērni, bet starp ievainotajiem – 775 bērni.

Pēc ANO datiem, novembrī gājuši bojā 162 Ukrainas civiliedzīvotāji, tai skaitā 11 bērni, bet ievainoti 526 civiliedzīvotāji, no kuriem 32 bija bērni.

Ukrainas varas iestāžu un armijas kontrolētajās teritorijās novembrī gājuši bojā 134 un ievainojumus guvuši 446 mierīgie iedzīvotāji.

Nāves gadījumu un ievainojumu cēlonis vairumā gadījumu ir apšaudes un bombardēšanas.