Jaunākā informācija:

20:04 Gūstekņu apmaiņas rezultātā piektdien Ukrainā atgriezies 41 cilvēks, tostarp 11 sievietes, paziņojusi Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

“Mājās atgriežas 28 militārpersonas un 13 civiliedzīvotāji,” atklāja Vereščuka, piebilstot, ka starp atbrīvotajiem ir arī Ukrainas pareizticīgās baznīcas pārstāvis.

17:21 Krievijas karaspēks ir gandrīz ielecis Severodonecku, Ukrainas Luhanskas apgabalā, piektdien paziņojušas vietējās amatpersonas.

“Krievijas un [tā dēvētās] Luganskas tautas republikas karaspēks gandrīz aplencis pilsētu,” Ukrainas televīzijā paziņoja Severodoneckas militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Striuks. “Viņi mēģina ieņemt pilsētu caur tuvējiem ciematiem.”

Severodoneckas ieņemšana būtu liels ieguvums Krievijas armijai, kas cenšas ieņemt visu Donbasu.

Striuks pavēstīja, ka Ukrainas armijai pagaidām izdodas atsistu uzbrukumus, bet Krievijas karaspēks ir neatlaidīgs.

Viņš atklāja, ka Severodoneckā, kur pirms kara dzīvoja aptuveni 100 000 cilvēku, pašlaik atrodas aptuveni 15 000 civiliedzīvotāju.

Cilvēku evakuācijas temps ir samazinājies, un pašreiz dienā vidēji aptuveni desmit cilvēkus izdodas pārliecināti pamest pilsētu, viņš piebilda.

Reģionālās varasiestādes nedēļām ilgi aicinājušas cilvēkus pamest Severodonecku, ko no Lisičanskas šķir Severskijdoņecas upe. Abas pilsētas ir Krievijas karspēka mērķi.

17:20 Pie Čūsku salas izcēlies ugunsgrēks uz krievu fregates “Admiral Makarov”, piektdien ziņo krievu valodā rakstošais Ukrainas tīmekļa izdevums “Dumskaja”.

Ziņas, ka uz kuģa noticis sprādziens, kas izraisījis ugunsgrēku, sociālajos medijos parādījušās jau ceturtdien, vēsta izdevums.

Virs Melnās jūras šajā rajonā riņķojot krievu aviācija, bet no krievu okupētās Krimas jūrā devušies glābšanas kuģi.

“Dumskaja” no avotiem ieguvusi ziņas, ka fregati trāpījusi ukraiņu pretkuģu raķete “Neptun”.

Šīs ziņas savā lietotnes “Telegram” kanālā apstiprinājis Ukrainas parlamenta deputāts Oleksijs Hončarenko.

Tikmēr Ukrainas armijas ģenerālštāba ikdienas ziņojumā par krievu zaudējumiem norādīts, ka nogremdēts vēl viens Krievijas kuģis/ātrlaiva.

“Admiral Makarov” ir trešā “Burevestņik” (pēc NATO klasifikācijas “Krivak V”) tipa fregate, kas nonāca Krievijas Melnās jūras flotes apbruņojumā.

Kuģis ūdenī nolaists 2015.gadā Kaļiņigradā (Krievijas anektētajā Kēnigsbergā).

Kuģa bruņojumā ir spārnotās raķetes “Kalibr” un pretkuģu raķetes “Oniks”. Tas apgādāts ar zenītraķetēm “BUK” un “Igla-S”. Uz tā bāzējas arī zemūdeņu apkarošanai domātie jūras helikopteri un bezpilota lidaparāti “Orlan”.

Kā ziņots, 13. aprīlī Ukrainas armija Melnajā jūrā, izmantojot pretkuģu raķetes “Neptun”, nogremdēja Krievijas Melnās jūras flotes flagmani kreiseri “Moskva”.

15:04 Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainas dienvidaustrumos ceļazīmes ar Mariupoles vārdu ukraiņu un angļu valodā tiek nomainītas ar ceļazīmēm krievu valodā, pavēstījušas okupācijas varasiestādes.

“Uz Mariupoles robežas uzstādītas atjaunotās ceļa zīmes,” Krievijas okupētajā Doneckā pavēstīja par transporta nozari atbildīgā iestāde.

Kā redzams transporta iestādes izplatītajos attēlos, komunālā dienesta strādnieki oranžās vestēs noņem ceļa zīmi ar uzrakstu “Mariupole” ukraiņu un angļu valodā un uzstāda līdzīgu zīmi ar uzrakstu krieviski.

Ceļa zīmes tiks nomainītas arī citviet nule kā sagrābtajās Ukrainas teritorijās, norādīja okupantu pārstāvji.

Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks pret Mariupoli vērsās ar īpašu barbarismu, nesaudzējot civiliedzīvotājus un pilsētu pārvēršot drupās. Šobrīd Ukrainas spēki notur pozīcijas Mariupoles rūpnīcā “Azovstaļ”.

Ceturtdien Mariupoli apmeklēja Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks bijušais Krievijas premjerministrs Sergejs Kirijenko.

Vietējie gribēja redzēt pierādījumus, ka “Krievija šeit ir atgriezusies uz viesiem laikiem”, ziņu aģentūra AFP citē Krievijas nominālo vietvaldi Doneckā Denisu Pušiļinu.

15:04 Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs paziņojis, ka atbilstoši partnervalstu izlūkdienestu informācijai Krievija grasās 9.maijā pieteikt pilna mēroga karu.

“Atbilstoši partneru izlūkdienestu datiem Krievijai ir nodoms 9.maijā pieteikt pilna mēroga karu. Šādas runas, kā mēs saprotam, ir, šādas iespējas tiek apspriestas augstākajā politiskajā vadībā. Vai tas notiks? Redzēsim,” preses brīfingā pēc darba vizītes Polijā sacīja Šmihaļs.

Ja šis scenārijs īstenosies, tas būs kārtējais apstiprinājums, ka Krievija ir pieteikusi karu visai civilizētajai demokrātiskajai pasaulei, norādīja Ukrainas premjers.

“Ukraina aizstāvēs savu brīvību, savu teritoriju, savu suverenitāti, mūsu ģimeņu dzīvi un mūsu zemi. Jebkurā gadījumā mēs cīnīsimies līdz galīgai uzvarai pār okupantiem,” uzsvēra Šmihaļs.

Krievija pret Ukrainu pilna mēroga karu sāka jau 24.februārī, tomēr Kremlis to joprojām spītīgi dēvē par “īpašo militāro operāciju”, kā arī aizliedz iebrukumu Ukrainā publiski dēvēt par karu, aizlieguma pārkāpējiem jārēķinās ar kriminālsodiem.

12:41 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 24 900 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1110 tankus, 2686 bruņutransportierus, 502 lielgabalus, 171 daudzstobru reaktīvos mīnmetēju, 83 zenītartilērijas iekārtas, 199 lidmašīnas, 155 helikopterus, 1926 automobiļus un autocisternas, 11 kuģus un ātrlaivas, 324 bezpilota lidaparātus, 38 specializētās tehnikas vienību un 90 spārnotās raķetes.

Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs norāda, ka vislielākos zaudējumus aizvadītajā diennaktī Krievija cietusi Limanas un Kurahovas virzienos.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Atkārtoto iebrukumu Ukrainā Krievija pēc valsts prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka 24.februārī.

11:35 Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 223 bērni un 408 guvuši dažādus ievainojumus, piektdien paziņoja Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 139 bērni, Kijivas apgabalā – 116, Harkivas apgabalā – 95, Černihivas apgabalā – 68, Hersonas apgabalā – 46, Mikolajivas apgabalā – 44, Luhanskas apgabalā – 37, Zaporižjas apgabalā – 27, Sumu apgabalā 17, Kijivas pilsētā 16 un Žitomiras apgabalā – 15.

Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1607 mācību iestādēm, no kurām 121 ir pilnībā sagrauta.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, jo īpaši pagaidām okupētās teritorijas.

09:46 ASV Aizsardzības ministrija ceturtdien noliedza medijos izskanējušo informāciju, ka tā sniegusi Ukrainas pusei informāciju par Krievijas ģenerāļu atrašanos kaujaslaukā, lai Ukrainas spēki varētu viņus iznīcināt.

“Mēs nesniedzam izlūkinformāciju par augstāko militāro līderu atrašanās vietām kaujaslaukā un nepiedalāmies Ukrainas armijas lēmumos par uzbrukumiem,” sacīja Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs.

Ukraina pati pieņem lēmumus par to, vai uzbrukt kādiem Krievijas līderiem, viņš norādīja.

“Ukraina kombinē informāciju, ko sniedzam mēs un citi partneri, ar izlūkošanas informāciju, ko viņi paši iegūst kaujaslaukā,” sacīja Kērbijs.

“Tad viņi pieņem savus lēmumus, un viņi īsteno savus pasākumus,” skaidroja Pentagona pārstāvis.

Baltā nama Nacionālās drošības padome kā bezatbildīgu nosodīja “New York Times” publikāciju, kur sākotnēji parādījās šie apgalvojumi.

“Savienotās Valstis sniedz kaujaslauka izlūkinformāciju, lai palīdzētu ukraiņiem aizstāvēt savu valsti,” sacīja padomes preses sekretāre Eidriena Vatsone. “Mēs nesniedzam izlūkinformāciju ar nodomu, lai tiktu nogalināti krievu ģenerāļi.”

Kā šonedēļ vēstīja “New York Times”, atsaucoties uz augstām amerikāņu amatpersonām, ASV nodrošinājušas Ukrainai izlūkošanas informāciju, kas palīdzējusi tai noteikt vairāku Krievijas ģenerāļu atrašanās vietu un tos likvidēt.

ASV amatpersonas, ar kurām runāja žurnālisti, atteicās paskaidrot, kā tieši informācija tiek iegūta, tomēr norādīja, ka izlūkdienesti cita starpā izmanto militāro un komerciālo satelītu datus, lai sekotu līdzi tam, kā Ukrainā pārvietojas Krievijas karaspēks.

Ukrainas karaspēkam kara gaitā izdevies likvidēt 12 Krievijas armijas ģenerāļus, apgalvo Ukrainas puses pārstāvji. Krievija oficiāli apstiprinājusi divu armiju komandieru vietnieku nāvi. Tie ir ģenerālmajori Andrejs Suhoveckis un Vladimirs Frolovs.

09:36 No metalurģijas uzņēmuma “Azovstaļ” teritorijas Mariupolē un pilsētas izdevies evakuēt vēl apmēram 500 ukraiņu, piektdien paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.

“Veicam sarežģītās operācijas cilvēku evakuācijai no Mariupoles un “Azovstaļ” kārtējo posmu. Varu teikt, ka mums ir izdevies evakuēt apmēram 500 civiliedzīvotāju,” Jermaks rakstīja vietnē “Telegram”.

Viņš apliecināja, ka turpinās centieni glābt visus nopostītajās vietās esošos civiliedzīvotājus un karavīrus.

Arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs tviterī informēja, ka “no “Azovstaļ”, Mariupoles un tuvākajiem rajoniem veiksmīgi evakuēti apmēram 500 cilvēku”.

ANO ģenerālsekretārs pauda cerību, ka Maskavai un Kijivai izdosies vienoties par turpmākām humānām pauzēm, lai civiliedzīvotājus varētu nogādāt drošībā.

Ceturtdienas vakarā Gutērrešs paziņoja, ka ir “Azovstaļ” teritorijā sācies civiliedzīvotāju evakuācijas trešais posms.

Iepriekš tika ziņots, ka evakuācijas operāciju nodrošina ANO, Sarkanais Krusts un karojošās puses.

Līdzīgā kopīgā evakuācijas operācijā nedēļas nogalē no “Azovstaļ” tika evakuēts 101 cilvēks.

Trešdienas vakarā ierakstītajā videouzrunā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis teica, ka trešdien no Mariupoles un apkārtējām apdzīvotajām vietām pa humāno koridoru evakuēti 344 cilvēki.

Rūpnīcā “Azovstaļ”, kurā aplenkti Ukrainas karavīri, atrodas arī vairāki simti civiliedzīvotāju.

08:36 Mariupoles metalurģijas rūpnīcas “Azovstaļ” aizstāvju nerimstošā pretošanās palielina Krievijas spēku zaudējumus un jauc plānus Donbasa dienvidos, teikts piektdien publicētajā Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkošanas pārskatā.

Kā norādīts pārskatā, Krievijas spēki otro dienu pēc kārtas mēģina ieņemt rūpnīcu, lai arī Kremlis apgalvojis, ka tikai bloķēs to.

“Jaunie Krievijas centieni nodrošināt “Azovstaļ” un pabeigt Mariupoles sagrābšanu droši vien ir saistīti ar gaidāmajām uzvaras dienas svinībām 9.maijā un Putina vēlmi panākt simbolisku panākumu Ukrainā,” teikts pārskatā.

“Šie centieni maksā Krievijai personālu, aprīkojumu un munīciju. Kamēr “Azovstaļ” turpinās ukraiņu pretošanās, Krievijas zaudējumi turpinās krāties un jaukt tās operatīvos plānus Donbasa dienvidos,” norādīts pārskatā.

07:02 Krievijas armija karā pret Ukrainu uz dažādiem mērķiem izšāvusi kopumā 2014 raķešu, ceturtdienas vakarā ikdienas videovēstījumā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Tāpat kopš iebrukuma sākuma februāra beigās reģistrēti 2682 aviācijas uzlidojumi, pavēstīja Zelenskis.

“Katra no šīm operācijām nozīmē mūsu cilvēku nāvi, mūsu infrastruktūras iznīcināšanu,” norādīja Zelenskis.

Viņš piebilda, ka Ukrainas medicīnas iestādām vien ir nodarīti smagi postījumi.

“Līdz šim brīdim Krievijas spēki ir iznīcinājuši vai sapostījuši teju 400 medicīnas iestāžu,” sacīja Zelenskis.

05:43 ASV izlūkdienestu informācija palīdzēja Ukrainas bruņotajiem spēkiem nogremdēt Krievijas raķešu kreiseri “Moskva” Melnajā jūrā, ceturtdien ziņoja ASV mediji.

ASV valdībai tomēr nebija zināms, ka Ukraina plāno nogremdēt šo kuģi, ziņoja laikraksti “Washington Post” un “New York Times”, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem.

ASV pēc Ukrainas armijas pieprasījuma identificēja Krievijas kuģi Melnajā jūrā kā kreiseri “Moskva” un palīdzēja noteikt tā atrašanās vietu, ziņoja telekanāls “NBC News”.

Jau ziņots, ka kreiseris “Moskva” aprīļa vidū nogrima Melnajā jūrā. Ukraina paziņoja un ASV to apstiprināja, ka kuģim bija trāpījušas divas Ukrainas pretkuģu raķetes “Neptun”. Krievija to noliedza, atzīstot tikai to, ka uz kuģa bija izcēlies ugunsgrēks.  

01:50 Krievijas prezidents Vladimirs Putins 9.maijā varētu paziņot par Doneckas, Luhanskas, Hersonas apgabalu un okupētās Zaporižjas apgabala daļas aneksiju, televīzijā un radio paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko.

Viņš sacīja, ka Kremlī pašlaik ir divas partijas, no kurām viena saka Putinam, ka 9.maijā vajag paziņot par okupēto teritoriju aneksiju.

“Viena [partija] saka, ka vajag 9.maijā paziņot par Doneckas un Luhanskas apgabalu, pat Hersonas apgabala aneksiju, kā arī pašlaik Zaporižjas apgabalā okupēto teritoriju aneksiju. Otra partija saka, ka aneksijas gadījumā Krievijai vienkārši nebūs manevra izredžu nākamajām sarunām,” sacīja Denisenko.

Ukrainas informācijas aģentūra UNN iepriekš ziņoja, ka Putins 9.maijā varētu oficiāli pieteikt Ukrainai karu. Oficiāli atzīstot tā saukto “speciālo militāro operāciju” par karu, Kremļa saimnieks varētu maksimāli mobilizēt rezerves spēkus, sūtot tos uz jaunu Ukrainas teritoriju sagrābšanu, uzskata ASV un Eiropas ierēdņi. 

Stāvoklis Ukrainas frontē

Ukrainas bruņotie spēki Harkivas apgabalā atguvuši kontroli pār piecām apdzīvotām vietām – Aleksandrovku, Fedorovku, Ukrainku, Šestakovu un Pobedu, piektdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Harkivas apgabalā daļēji kontrole atgūta arī pār Čerkaski Tišku ciematu.

Saskaņā ar stāvokli uz plkst.18:00. Slobožanskes virzienā ienaidnieks turpina koncentrēt spēkus. Uz Ukrainu tiek pārvietotas vienības no Krievijas Belgorodas apgabala.

Harkivas apgabalā ienaidnieks bloķē atsevišķas attālās apdzīvotās vietas un intensīvi apšauda vietas, kur atrodas Ukrainas vienības. Krievijas karaspēks arī sācis uzbrukumu Nova Dmitrivkai, bet bez panākumiem.

Doneckas un Tavrijskes virzienos pretinieks veic apšaudes visā kontakta līnijā un turpina artilērijas apšaudi un gaisa uzlidojumus.

Limanskes virzienā krievi uzbrūk Šandriholoves virzienā.

Severodoņeckas virzienā iebrucēji mēģināja sagrābt savā kontrolē Rubižni un Voevodivku, taču nesekmīgi.

Uzbrukums turpinās arī Popasnas virzienā, bet Avdijivkas un Kurahoves virzienos ienaidnieks aprobežojas ar Ukrainas armijas vienību pozīciju apšaudīšanu.

Mariupolē krievi galvenos spēkus koncentrējis uzbrukumam rūpnīcai “Azovstaļ”.

Pretinieks mēģinājis veikt izlūkošanu ar kauju Prečistivkas virzienā, bet neveiksmīgi, un bijis spiesti atkāpties.

Volīnijas un Poļesjes virzienos nav konstatētas vērā ņemamas izmaiņas ienaidnieka vienību pozīcijās un darbībā.

Baltkrievijas bruņoto spēku vienības turpina segt Ukrainas un Baltkrievijas robežu Brestas un Gomeļas apgabalos.

Atsevišķas Krievijas armijas vienības turpina segt Ukrainas un Krievijas robežu Brjanskas, Kurskas un Belgorodas apgabalos.

Pēc Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāba rīcībā esošās informācijas, Krievijas Brjanskas apgabalā vairākas Krievijas armijas vienības gatavojas iesaistīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.

Dienvidbugas virzienā ienaidnieks nav veicis uzbrukumus, bet apšaudījis vairākas Ukrainas karaspēka pozīcijas. Krievijas karaspēks koncentrējies uz ieņemto pozīciju noturēšanu, munīcijas un inženiertehnisko pozīciju nostiprināšanu.

Besarābijas virzienā Krievija turpina izraisīt spriedzi Moldovas Piedņestras reģionā.

Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs arī ziņo, ka ienaidnieks turpina ciest ievērojamus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus.

Saskaņā ar pieejamo informāciju Krievijas Rostovas apgabalā Malotokmakskas ciema psihiatriskajā slimnīcā, kas daļēji nodota Krievijas armijas rīcībā, atrodas līdz 800 ievainotu Krievijas karavīru un līdz 200 līķu.