LETA
Jaunākā informācija:
19:56 Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā bez mājām palikuši vairāk nekā 3,5 miljoni cilvēku, aplēsusi ziedojumu vākšanas platforma ”United24”.
“Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra dati liecina, ka tiem [civiliem objektiem] okupanti uzbrūk 60 reizes biežāk nekā militāriem objektiem,” norādīts platformas paziņojumā vietnē ”Telegram”.
Mariupolē, Harkivā, Čerņihivā, Bučā, Severodoneckā un Lisičanskā izpostīti vai pilnībā iznīcināti vairāk nekā 50% dzīvojamā fonda.
Krievijas karaspēks Ukrainā nopostījis arī vairāk nekā 830 veselības aprūpes iestādes, 2129 mācību iestādes un 350 kultūras un mākslas objektus.
18:28 Zviedrijas armija sūtīs uz Lielbritāniju līdz 120 instruktoriem, lai palīdzētu apmācīt Ukrainas karavīrus, svētdien paziņojusi Zviedrijas Aizsardzības ministrija.
“No 12. augusta līdz 31. decembrim Zviedrijas bruņotie spēki nosūtīs uz Lielbritāniju līdz 120 instruktoriem, lai sniegtu Ukrainas pilsoņiem pamata militāro apmācību,” paziņoja ministrija, norādot, ka plānoti vairāki mācību kursi.
Ministrijas paziņojumā norādīts, ka sniegt Ukrainas pilsoņiem pamata militāro apmācību ir Lielbritānijas ideja, kas uzaicinājusi piedalīties arī citas Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) valstis un Kanādu.
Programmā Lielbritānijā plānots apmācīt aptuveni 10 000 Ukrainas karavīru, no kuriem daudziem nav iepriekšējas militārās pieredzes.
17:57 Krievija turpina pārvietot kara tehnoloģijas uz kaimiņvalsti Baltkrieviju, svētdien paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Krievija izvieto Baltkrievijā papildspēkus un pretgaisa aizsardzības aprīkojumu, tai skaitā teritorijā, kas robežojas ar Ukrainas Volīnijas apgabalu, ziņoja Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Šo informāciju nav iespējams neatkarīgi apstiprināt.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko ir stipri atkarīgs no Kremļa atbalsta un ļāvis izmantot Maskavai Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu uzbrukumam Ukrainai.
17:29 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien telefonsarunā ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu aicinājis starptautisko sabiedrību spēcīgāk reaģēt uz Krievijas kodolteroru.
Zelenskis un Mišels telefonsarunā apsprieda kara attīstību un situāciju Ukrainas Zaporižjas atomelektrostacijā (AES).
“Runāju ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, pastāstīju par situāciju kaujaslaukā, sevišķi Zaporižjas AES. Krievijas kodolteroram nepieciešama stingrāka starptautiskās sabiedrības reakcija – sankcijas pret Krievijas kodolrūpniecību un kodoldegvielu,” pēc sarunas tviterī pavēstīja Ukrainas prezidents.
Zelenskis un Mišels sarunā arī pozitīvi novērtēja graudaugu eksporta atsākšanu no Ukrainas pa jūru un apsprieda vēl citus jautājumus.
Zelenskis arī uzsvēra, ka svarīgi ir pēc iespējas ātrāk atbloķēt makrofinansiālās palīdzības paketi Ukrainai.
Pēdējās dienās Krievijas karaspēks aktīvi apšaudījis Zaporižjas AES un Enerhodaru, kur atrodas AES, radot nopietnus draudus kodoldrošībai.
13:14 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši aptuveni 42 200 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24. februārī Krievija zaudējusi 1805 tankus, 4055 bruņutransportierus, 958 lielgabalus, 260 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 132 zenītartilērijas iekārtas, 223 lidmašīnas, 191 helikopteru, 750 bezpilota lidaparātus, 182 spārnotās raķetes, 2978 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 86 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
10:52 Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 361 bērns, bet vismaz 703 guvuši dažādus ievainojumus, svētdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.
Krievu uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināts vai ievainots 371 bērns, Harkivas apgabalā – 197, Kijivas apgabalā – 116, Černihivas apgabalā – 68, Luhanskas apgabalā – 61, Mikolajivas apgabalā – 59, Hersonas apgabalā – 55 un Zaporižjas apgabalā – 40.
Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, īpaši pagaidām okupētās teritorijas.
10:09 Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma, visticamāk, atlaisti vismaz seši Krievijas komandieri un karā krituši desmit Krievijas ģenerāļi, atsaucoties uz izlūkdienestu sniegto informāciju, svētdien paziņojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Krievijas bruņoto spēku sliktais sniegums ir dārgi maksājis Krievijas militārajai vadībai, kā rezultātā, visticamāk, kopš karadarbības sākuma 2022. gada februārī ir atlaisti vismaz seši Krievijas komandieri, secinājusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija savā jaunākajā novērtējumā par karu Ukrainā, norādot, ka amatus zaudējuši Krievijas Austrumu un Rietumu militāro apgabalu komandieri.
Ģenerālpulkvedis Aleksandrs Čaiko tika atbrīvots no Austrumu militārā apgabala komandiera amata 2022. gada maijā.
Ģenerālpulkvedis Aleksandrs Žuravļevs, kurš bijis Rietumu militārā apgabala komandieris kopš 2018. gada, nebija ieradies uz Krievijas Karaflotes dienas svinībām Sanktpēterburgā 2022. gada 31. jūlijā, un viņu, visticamāk, aizstājis ģenerālleitnants Vladimirs Kočetkovs, ziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Ģenerālis Oleksandrs Dvorņikovs tika atstādināts no amata pēc tam, kad viņam tika uzticēta vispārējā operācijas vadība Ukrainā, savukārt ģenerālis Sergejs Surovikins pārņēma Dienvidu spēku grupas vadību no ģenerāļa Genādija Židko.
Tikmēr karadarbībā Ukrainā gājuši bojā vismaz desmit Krievijas ģenerāļi, norādījusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.