Jaunākā informācija:

21:12 Eiropas Komisija (ES) trešdien ierosinājusi piemērot sankcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, trim bankām un virknei amatpersonu.

“Krievija turpina nest nāvi un iznīcību Ukrainai. Tā tīši uzbrūk civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai,” norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

“Bet mēs esam Ukrainas pusē, un mēs liksim Krievijai samaksāt par tās cietsirdību,” uzsvēra Leiena.

Kopš Krievija februārī iebruka Ukrainā, ES ir piemērojusi Krievijai astoņas sankciju kārtas, tai skaitā sankcijas naftas eksportam.

Jaunas sankciju kārtas piemērošanai nepieciešama visu 27 ES valstu piekrišana.

Leiena sacīja, ka ES apsvērs iekļaut “melnajā” sarakstā vēl gandrīz 200 personas un uzņēmumus, tai skaitā militārpersonas, ministrus un aizsardzības nozares uzņēmumus.

EK ierosinājusi piemērot sankcijas arī trīs bankām, tai skaitā Krievijas Reģionālās attīstības bankai. ES apsver arī aizliegumu piegādāt Krievijai un Irānai bezpilota lidaparātu dzinējus.

Taču pastāv bažas, ka Ungārija varētu kavēt sankciju pieņemšanu, jo tai ir saspringtas attiecības ar Briseli jautājumā par ES finansējuma piešķiršanu.

19:24 Krievijas karaspēks kara pirmajās dienās Ukrainā noslepkavojis vismaz 441 civiliedzīvotāju, trešdien paziņojis ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR).

Taču patiesais upuru skaits Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabalos, visticamāk, ir daudz lielāks, teikts OHCHR ziņojumā, kurā aplūkota kara gaita no iebrukuma sākuma 24.februārī līdz aprīļa sākumam, kad Krievijas karaspēks atkāpās no šiem apgabaliem.

Ziņojumā aplūkoti Krievijas karaspēka pastrādātie noziegumi šajos apgabalos, kā rezultātā gājis bojā vismaz 441 civiliedzīvotājs, tajā skaitā 341 vīrietis, 72 sievietes un 28 bērni – 20 zēni un astoņas meitenes.

ANO Ukrainas cilvēktiesību novērošanas misijas (HRMMU) ietvaros OHCHR savācis pierādījumus 102 pilsētās un ciematos.

Kopumā OHCHR līdz 4.decembrim konstatējis 6702 civiliedzīvotāju nāvi.

Civiliedzīvotāju tīša nogalināšana tiek uzskatīta par smagu Ženēvas konvenciju pārkāpumu un kara noziegumu saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtiem.

Jaunais ziņojums aprobežojas ar Krievijas okupētajām teritorijām pirmajās kauju dienās, jo šajos trīs reģionos bija plaši izplatītas apsūdzības par civiliedzīvotāju slepkavībām un OHCHR spēja pārbaudīt un dokumentēt nāves gadījumus tur pēc Krievijas karaspēka padzīšanas.

ANO komisija oktobrī secināja, ka Krievijas armija ir atbildīga par lielāko daļu tiesību pārkāpumu kara pirmajās dienās.

OHCHR ziņojumā norādīts, ka daudzu mirušo cilvēku mirstīgajām atliekām bijušas pazīmes par tīšu nogalināšanu. Oktobra beigās OHCHR joprojām mēģināja apstiprināt vēl 198 iespējamās civiliedzīvotāju slepkavības trijos reģionos kara sākumā.

Ziņojumā teikts, ka vairākās vietās pastrādāts sevišķi daudz slepkavību, tai skaitā Bučā.

Ziņojuma mērķis ir palīdzēt upuriem, dokumentējot notikušo un mēģinot saukt pie atbildības vainīgos.

Ziņojumā sīkāk analizētas 100 slepkavības.

18:02 Krievijas diktators Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka uz Ukrainu nosūtīti 150 000 no septembrī mobilizētajiem vīriem.

No 300 000 mobilizēto kaujaslaukā atrodas 150 000, televīzijā pārraidītās tā dēvētās cilvēktiesību padomes sēdes laikā pavēstīja Putins.

Viņš piebilda, ka 77 000 no viņiem ieskaitīti kaujas vienībās.

15:14 Krievija sākusi paplašināt aizsardzības pozīcijas līdzās robežai ar Ukrainu, kā arī dziļi Belgorodas apgabala teritorijā, teikts regulārajā Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta publiskajā ziņojumā par situāciju Krievijas karā pret Ukrainu.

Otrdien Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka reģionā tiek veidotas “pašaizsardzības vienības”.

Ziņojumi par tranšeju rakšanu Belgorodas apgabalā tiek saņemti vismaz kopš aprīļa, bet, konstrukcijas, kas parādās tagad, visticamāk, ir sarežģītākas sistēmas, kas domātas mehanizēta uzbrukuma atvairīšanai, teikts izlūkdienesta ziņojumā.

“Ir lielā mērā iespējams, ka Krievijas varasiestādes ar aizsardzības būvju celtniecību Krievijas teritorijā cenšas uzkurināt patriotiskas jūtas. Tā, šķiet, ir zīme īstai (bet maldīgai) varas pārstāvju pārliecībai – pastāv reāli draudi, ka Ukrainas spēki iebruks Krievijas teritorijā,” teikts ziņojumā.

14:07 Krievija cenšas karu Ukrainā iesaldēt, lai izvērstu uzbrukumu pavasarī, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

“Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir, ka Krievija patiesībā cenšas kaut kādā ziņā panākt šī kara iesaldēšanu vismaz uz īsu laiku, lai viņi var pārgrupēties, salabot, atgūties un tad nākamajā pavasarī izvērst lielāku ofensīvu,” britu laikraksta “Financial Times” rīkotā pasākumā sacīja alianses vadītājs.

NATO dalībvalstis turpina bezprecedenta bruņojuma piegādes un atbalsta sniegšanu Ukrainai, neraugoties uz bažām, ka konflikta dēļ izsīkst Rietumu arsenāli, sacīja Stoltenbergs.

“Tikpat svarīgi kā jaunu sistēmu piegādāšana, ir nodrošināt, ka sistēmas vai ieroči, ko mēs jau esam piegādājuši, tiešām darbojas un strādā efektīvi,” sacīja NATO ģenerālsekretārs. “Tas no zīmē, ka viņiem ir vajadzīgs daudz munīcijas, rezerves daļu un arī tehniskā apkope.”

Stoltenbergs norādīja, ka viņam nav plašākas informācijas par dziļi Krievijas iekšienē notikušajiem uzbrukumiem militārajiem lidlaukiem.

Kā uzsvēra Stoltenbergs, fundamentālā lieta ir, ka Ukraina cīnās, lai aizsargātu sevi pret Maskavu, kas bombardē civilo infrastruktūru, lai cilvēkus ziemas apstākļos turētu aukstumā un bez elektrības.

“Ukrainai ir tiesības sevi aizsargāt pret šiem uzbrukumiem,” viņš sacīja.

Kā norādīja alianses vadītājs, šobrīd vēl nav tāda situācija, lai varētu runāt par konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā, “jo Krievija neizrāda nekādas pazīmes tam, lai iesaistītos sarunās, kurās būtu respektēta Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte”.

11:33 Naktī uz trešdienu Krievijas armija pēc trīs nedēļu pauzes atkal uzbrukumā pret Ukrainu izmantojusi Irānas kamikadzes dronus “Shahed-136/131”, platformā “Telegram” pavēstīja Ukrainas Bruņotie spēki.

“Naktī no 2022.gada 6.decembra uz 7.decembri pēc trīs nedēļu pauzes Krievijas okupācijas karaspēks atkal uzbrūk Ukrainai ar kamikadzes droniem “Shahed-136/131″. Kopumā atrasti 14 kamikadzes droni, kas orientējoši tika vadīti no dienvidaustrumu virziena,” teikts paziņojumā.

Pavēlniecības “Austrumi” pretgaisa aizsardzības apakšvienības iznīcinājušas 11 dronu, vēl trīs dronus austrumu virzienā notriekusi Sauszemes spēku pretgaisa aizsardzība.

Turklāt pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši arī dronu “Orlan-10”, kā arī vēl divus pretinieka operatīvi taktiskā līmeņa bezpilota lidaparātus, kuru tips vēl tiek precizēts.

11:33 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz tešrdienas rītam sasnieguši 92 740 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 540 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2935 tankus, 5909 bruņutransportierus, 1923 lielgabalus, 395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 211 zenītartilērijas iekārtas, 281 lidmašīnu, 264 helikopterus, 1601 bezpilota lidaparātu, 592 spārnotās raķetes, 4526 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 163 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

11:32 Krievija Irānai pasūtījusi simtiem dronu un ballistisko raķešu, ziņu aģentūrai DPA apliecināja avots diplomātu aprindās ANO.

“Mēs zinām, ka Irāna plāno būtiskā apjomā palielināt bezpilota lidojamo aparātu un raķešu piegādes Krievijai,” sacīja avots, kas vēlējās palikt anonīms.

Šādi Maskava rīkojas, lai risinātu akūto bruņojuma rezervju trūkumu.

“Es nezinu, vai viņi to jau ir izsūtījuši, bet tas pavisam noteikti ir pasūtījuma reģistros,” sacīja avots.

Krievija jau izmantojusi simtiem Irānas dronu “Shahed-136”.

Maskava noliedz, ka tā būtu izmantojusi tā dēvētos kamikadzes dronus, tiesa gan, pati Irāna novembrī atzina, ka tā šos dronus piegādājusi Krievijai.

Eiropas Savienība (ES) saistībā ar Teherānas bruņojuma piegādēm Maskavai noteikusi papildu sankcijas Irānai, kas jau pirms tam bija pakļauta daudziem soda pasākumiem.

ANO Drošības padomes rezolūcijā, kas tika pieņemta pēc 2015.gada kodolpakta, Irānai šādi darījumi aizliegti.

ASV, Lielbritānija, Francija un Vācija oktobrī aicināja ANO veikt izmeklēšanu par Irānas ieroču izmantošanu uzbrukumos Ukrainā.

08:57 Baltkrievijas karavīri ir neapmierināti ar militāri politiskās vadības darbību, saglabājoties draudiem, ka valsts var tikt ievilkta karā ar Ukrainu, teikts Ukrainas armijas ģenerālštāba rīta ziņojumā.

Situācijā Volīnijas un Poļesjes virzienos būtisku izmaiņu nav, norāda ģenerālštābs.

Tur joprojām nav pazīmju, ka tiktu formēti ienaidnieka uzbrukuma grupējumi, tomēr baltkrievu karavīri ir satraukti par perspektīvu, ka var nākties karot ar Ukrainu.

Kā norāda ģenerālštābs, Baltkrievijas poligonos turpinās Krievijas apakšvienību sagatavošana.

Minska turpina atbalstīt Krievijas bruņoto agresiju pret Ukrainu, nodrošinot tai savu teritoriju un gaisa telpu raķešu un aviācijas triecienu veikšanai.

“Karavīru vidū vairojas neapmierinātība ar Baltkrievijas militāri politiskās vadības rīcību draudu dēļ, ka republika var tikt ievilkta karā ar Ukrainu,” teikts ziņojumā.

08:09 Ukrainas armija Harkivas apgabalā atbrīvojusi vairākas apdzīvotās vietas, kas atradās Krievijas karaspēka kontrolē, jaunākajā ziņojumā par situāciju Ukrainas frontēs vēsta ASV Kara studiju institūts (ISW).

Tajā pat laikā Krievijas karavīri guvuši dažus ne pārāk būtiskus panākumus pie Bahmutas, tomēr nespējot īstenot savu galveno mērķi – šīs pilsētas aplenkšanu, norāda ASV domnīca.

Amerikāņu eksperti raksta par kaujām pie Svatoves Luhanskas apgabalā, kur uzbrūk Ukrainas armija. Šis svarīgais transporta mezgls kļuvis par vienu no galvenajiem Ukrainas armijas mērķiem pēc Harkivas apgabala atbrīvošanas.

Atsaucoties uz Ukrainas armijas ģenerālštāba datiem, ISW vēsta, ka Krievijas karavīri apšauda Ukrainas pozīcijas pie trim apdzīvotām vietām aptuveni 50 kilometru attālumā no Svatoves un 15 kilometru – no starptautiskās robežas, kas liecina par zināmu Ukrainas armijas pavirzīšanos uz priekšu.

Krievijas Aizsardzības ministrija arī neviļus atzinusi, ka ukraiņu kontrolē nonācis Kisļivkas ciems (atrodas 25 kilometru attālumā no Svatoves), jo paziņojusi, ka ciemā veikts trieciens Ukrainas armijas komandpunktam, teikts ziņojumā.

Par situāciju pie Bahmutas, kur šobrīd turpinās vissīvākās kaujas, ziņojumā teikts, ka Krievijas karaspēks tur turpina uzbrukumu, bet nav spējis pilsētu aplenkt.

Atsaucoties uz krievu avotiem, ISW ziņo par nebūtiskiem panākumiem, ko šeit Krievijas armija guvusi 5. un 6.decembrī.

08:09 Baltkrievija izmanto migrantus no Irānas un Pakistānas, lai viņus novirzītu uz Ukrainas robežu un šādi noskaidrotu šīs robežas vājos posmus, informēja Ukrainas Nacionālās pretošanās centrs.

Saskaņā ar centra datiem, Baltkrievijas robežsargi tīši novirza migrantus uz Ukrainas robežu, turklāt analoģisku taktiku viņi izmanto arī uz Latvijas robežas.

“Baltkrievi šādā veidā pārbauda vājos un nepietiekami aizsargātos Ukrainas robežas posmus, kuri var tikt izmantoti ienaidnieka diversiju un izlūkošanas grupu pāriešanai,” teikts Nacionālās pretošanās centra paziņojumā.

Centrs atzīmēja, ka turpinās pasākumi robežas aizsardzības nodrošināšanai, turklāt baltkrievu pagrīdes dalībnieki palīdz novērot karaspēka pārvietošanos Baltkrievijas teritorijā.

Ukrainas karaspēks decembra sākumā sarīkoja mācības pie Ukrainas ziemeļu robežas. Baltkrievijas Aizsardzības ministrija otrdien paziņoja, ka sāk nodarbības savu bruņoto spēku militārajai sagatavošanai.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs gan pauda pārliecību, ka uzbrukums no Baltkrievijas puses nenotiks. Viņš sacīja, ka informācija par šādu iespējamu uzbrukumu tiek izplatīta, lai sētu paniku ukraiņu vidū.