LETA
Jaunākā informācija:
17:20 Krievijas prezidents Vladimirs Putins beidzot atzinis, ka Krievija veic triecienus enerģētikas objektiem Ukrainā.
Līdz šim Krievijas varas pārstāvji kategoriski apgalvoja, ka triecieni tiek veikti tikai un vienīgi militārajiem objektiem, neraugoties uz daudzajām liecībām par pretējo.
Kā apgalvoja Putins, triecieni Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai ir atbilde uz Ukrainas puses darbībām, kas, kā sacīja Putins, esot sākusi šo praksi, cita starpā veicot triecienu Krimas tiltam.
Uzrunājot Krievijas karavīrus Kremlī pēc apbalvošanas ceremonijas, Putins sacīja: “Šobrīd ir liels troksnis par mūsu triecieniem kaimiņvalsts enerģētikas infrastruktūrai. Jā, mēs to darām, bet kas sāka? Kas veica triecienu Krimas tiltam, kas sarāva Kurskas atomelektrostacijas elektroapgādes līnijas, kas nedod ūdeni Doneckai?”
Masīvi triecieni Ukrainas kritiskās infrastruktūras objektiem sākās 10.oktobrī – dienu pēc sprādziena uz Kerčas tilta, kas savieno okupēto Krimu ar Krieviju.
Krievija sprādziena sarīkošanā vaino Ukrainu.
Atbilstoši ekspertu vērtējumam sagatavot tik vērienīgu raķešu triecienu pusotras dienas laikā tehniski nav iespējams un triecieni civilajiem objektiem gatavoti jau pirms tam.
17:19 Krievijas prezidents Vladimirs Putins karā pret Ukrainu cietis zaudējumus visos virzienos, paziņojis ASV Apvienotās štābu komiteju priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs.
“Krievijas karš pret Ukrainu turpinās jau desmit mēnešus, un Putins cietis zaudējumus visos virzienos,” ar Lielbritānijas aizsardzības štāba priekšnieku admirāli Toniju Radakinu kopīgā preses brīfingā sacīja ASV ģenerālis.
Tomēr Krievija turpina okupēt daļu Ukrainas teritorijas, un priekšā vēl stāv lielas kaujas.
“Bet šajā brīdī situācija uz vietas stabilizējas, un līdz ar ziemas iestāšanos viss nedaudz palēninās lielā aukstuma dēļ. Tad dziļā ziemā un atkarībā no reljefa abām pusēm radīsies zināmas potenciālas iespējas uzbrukuma darbībām. Redzēsim, kā tas izvērsīsies,” sacīja Milijs.
Viņš atgādināja, ka Ukrainas aizstāvji atvairīja Krievijas uzbrukumus Kijivas apgabalā, bet tad padzina krievus no Harkivas apgabala un Hersonas.
Šobrīd Krievija uzbrūk Ukrainas civiliedzīvotājiem, šaujot raķetes pa enerģētikas infrastruktūru.
“Tas ir uzbrukums Ukrainas civiliedzīvotājiem. Ukrainas karavīri nav atkarīgi no šīs enerģētikas infrastruktūras militāro operāciju īstenošanai,” norādīja Milijs.
“Viņi mēģina salauzt mugurkaulu, salauzt Ukrainas tautas gribu. Jūs redzēsiet, ka tas nesalauzīs mugurkaulu, bet palielinās Ukrainas tautas izturības un pretošanās līmeni,” norādīja ASV ģenerālis.
Nedz Radakins, nedz Milijs neizteica prognozes par laika ietvariem šim karam, norādot, ka abas valstis atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Kā sacīja Radakins, “Krievija pieļāva katastrofālu kļūdu”, jo Krievijas uzbrukums ne tikvien aktivizēja Ukrainas pretošanos, bet arī izsauca “fenomenālu reakciju” no visas pasaules valstīm.
10:11 Krievijas karavīri piedalās taktiskajās mācībās Baltkrievijā, ceturtdien paziņojusi Maskava.
Lai gan Baltkrievija paziņojusi, ka neiesaistīsies karā pret Ukrainu, Minska turpina atbalstīt Krievijas bruņoto agresiju pret savu kaimiņvalsti, piešķirot tai savu teritoriju un gaisa telpu raķešu un aviācijas triecienu veikšanai.
Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko iepriekš arī izvietoja karavīrus blakus Krievijas spēkiem pie Ukrainas robežas, kā ieganstu minot draudus, ko it kā ragot Kijiva un Rietumi.
Krievijas Aizsardzība ministrija paziņojusi, ka Rietumu militārā apgabala karavīri turpina intensīvas kaujas mācības Baltkrievijas Republikas bruņoto spēku poligonos.
Mācības notiek gan dienas laikā, gan naktīs, piebilda ministrija.
Mācību ietvaros tiek izmantoti visu veidu vieglie ieroči, kā arī mīnmetēji. Karavīri arī pilnveido savas prasmes kaujas mašīnu vadīšanā, iziet psiholoģisko šķēršļu joslas, apgūst taktisko medicīnu un citas disciplīnas, paziņoja ministrija.
Ministrijas publiskotajos video Krievijas karavīri redzami sniega ekipējumā, trenējamies pie tankiem ziemas ainavā un veicam ugunsmācības.
10:10 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 93 060 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 340 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2937 tankus, 5911 bruņutransportierus, 1925 lielgabalus, 395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 211 zenītartilērijas iekārtas, 281 lidmašīnu, 264 helikopterus, 1603 bezpilota lidaparātu, 592 spārnotās raķetes, 4528 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 164 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
08:59 Krievijas diktators Vladimirs Putins rada apstākļus ilgstošam karam Ukrainā, secinājis ASV Kara pētījumu institūts (ISW).
Tiekoties ar tā dēvēto cilvēktiesību padomi, Putins atzinis, ka karš Ukrainā varētu būt “ilgs process” un ka jaunu teritoriju sagrābšana Krievijai ir svarīgs rezultāts, norādījuši ISW analītiķi.
Viņi arī vērsuši uzmanību uz to, ka Putins salīdzinājis sevi ar Krievijas caru Pēteri I un norādījis, ka Krievija tagad kontrolē Azovas jūru, par kuru cars cīnījās.
“Šī atsauce uz Krievijas impērisko vēsturi skaidri definē Putina pašreizējos mērķus Ukrainā kā atklāti imperiālistiskus un joprojām maksimālistiskus. Putins gatavo Krievijas iekšzemes auditoriju ilgstošam, nogurdinošam karam Ukrainā, kura mērķis ir jaunu Ukrainas teritoriju iekarošana,” secināts ISW ziņojumā.
Tajā arī norādīts, ka Krievijas informatīvā telpa pozitīvi reaģējusi uz Putina imperiālistiskajiem izteikumiem, kas rada papildu apstākļus kara paildzināšanai.
ISW atsaucas uz kādu krievu blogeri, kurš salīdzinājis Ukrainu ar Sīriju, norādot, ka Krievijas spēki kaujas laukā sāka izjust uzvaras tikai gadus pēc operācijas sākuma.
“Šķiet, ka Putins nevēlas riskēt zaudēt iekšzemes impulsu, pat uz īsu brīdi apturot savas uzbrukuma operācijas, nemaz nerunājot par atkāpšanos no saviem mērķiem, kuri, kā viņš arvien skaidrāk liek noprast, ietver Krievijas impērijas atjaunošanu tādā vai citādā formā,” teikts ISW ziņojumā.
08:58 Lielbritānijas Karaliskais apvienoto dienestu institūts (RUSI) ir publicējis pārskatu par karu Ukrainā, kur rakstīts par Krievijas gatavošanos šim karam un tās plāniem anektēt Ukrainu līdz šī gada augustam.
“Krivija plānoja sagrābt Ukrainu 10 dienu laikā, bet pēc tam okupēt šo valsti, lai padarītu iespējamu tās aneksiju līdz 2022.gada augustam,” teikts pārskatā.
Krievija sāka gatavoties iebrukumam 2021.gada pavasarī, kad pie Ukrainas robežas tika koncentrētas papildu armijas apakšvienības. Krievijas specdienestu ziņojumos bija teikts, ka Ukrainas sabiedrība ir “politiski apātiska” un neuzticas valsts vadībai.
RUSI atzīmēja, ka Krievijas militārā vadība bijusi pārliecināta par panākumiem. Krievijas armijas stratēģiskie uzdevumi bijuši: atņemt Ukrainai iespējas aizsargāties, iznīcinot tās gaisa spēkus, karafloti un pretgaisa aizsardzības līdzekļus; iznīcināt Ukrainas sauszemes spēkus, sasaistot tos Donbasā; likvidēt Ukrainas politisko un militāro vadību, ieņemt valsts galvenos politiskos un ekonomiskos centrus, maldināt Ukrainas vadību par iebrukuma laiku, vietu, uzdevumiem un mērogu.
Agresorvalsts bruņotajiem spēkiem bija paredzēts iebrukt Ukrainā un 10 dienu laikā sagrābt visas lielās pilsētas, tostarp Kijevu. Pēc tam bija plānots sākt “stabilizācijas pasākumus” – iznīcināt “izkliedētos Ukrainas Bruņoto spēku grupējumus un nacionālistiskās pretošanās paliekas”, kā arī izveidot okupācijas administrācijas. Iespējamo protestu apspiešanā bija iecerēts iesaistīt Krievijas Nacionālās gvardes karaspēku.
Krievijas specdienesti arī sagatavojuši ukraiņu sarakstus, sadalot viņus četrās grupās. Pirmo grupu bija plānots likvidēt, otrajā grupā būtu represējamie un iebiedējamie, trešajā grupā būtu neitrāli noskaņotie, kurus iespējams pakļaut sadarbībai, bet ceturtajā grupā būtu jau gatavi iespējamie kolaboranti.
RUSI eksperti pārskatā atzīmēja, ka Krievijas specdienesti kļūdījušies, uzskatot, ka Ukrainas civiliedzīvotāju pretošanās būs minimāla.
08:58 Krievijas bruņotie spēki trešdien ar reaktīvajām zalvju uguns sistēmām apšaudīja Doneckas apgabala Kurahoves pilsētu, nogalinot vismaz 10 civiliedzīvotājus, savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Doneckas apgabals – šodien Krievijas armija deva triecienu Kurahovei, ļoti nežēlīgi un pilnīgi aprēķināti. Tieši mierīgajiem iedzīvotājiem, vienkāršiem cilvēkiem. Tirgum, elevatoram, degvielas uzpildes stacijai, autoostai, dzīvojamēkai. Bojāgājušo uzskaitījumā pašlaik ir 10 cilvēki, ir daudz ievainoto. Izsaku līdzjūtību radiem un tuviniekiem (..) Mūžīga piemiņa visiem Krievijas terora upuriem!” paziņoja Zelenskis.
Doneckas apgabals ir viens no karstākajiem karadarbības punktiem Ukrainā. Krievu okupanti katru dienu apšauda šī apgabala apdzīvotās vietas. Kurahove atrodas apmēram 15 kilometrus uz rietumiem no frontes līnijas.
