LETA
Jaunākā informācija:
18:09 ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, demonstrējot atbalstu Ukrainai, ceturtdien ieradies negaidītā vizītē Kijivā.
Tā jau ir otrā Blinkena vizīte Kijivā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma februārī.
Tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski nocietinātajā prezidenta administrācijās ēkā Kijivā, Blinkens norādīja, ka ieradies vizītē zīmīgā laikā, kad Ukrainas pretuzbrukums gūst panākumus.
Zelenskis atbildēja, ka Ukraina ir pateicīga ASV par milzīgo atbalstu, kas palīdz Ukrainai atgūt savu teritoriju.
Blinkens tikās arī ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu un apmeklēja bērnu slimnīcu, kur tikās ar bērniem, kas ievainoti Krievijas karaspēka īstenotajās apšaudēs.
Blinkens norādīja, ka Vašingtona atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un pavēstīja par jaunu 2,2 miljardus dolāru lielu militārās palīdzības paketi Ukrainai un vēl 18 valstīm, kam draud Krievijas agresija.
Kāda ASV amatpersona skaidroja, ka aptuveni miljards dolāru tiks piešķirts Ukrainai, bet pārējā summa tiks sadalīta starp Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Bulgāriju, Horvātiju, Čehiju, Igauniju, Gruziju, Grieķiju, Kosovu, Latviju, Lietuvu, Moldovu, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju.
Nauda paredzēta, lai aizstāvētu suverenitāti, modernizētu drošības spēkus, stiprinātu partnerattiecības ar transatlantisko militāro aliansi NATO un stiprinātu spēju “pretoties Krievijas ietekmei un agresijai”, norādīja amatpersona.
Palīdzība tiek sniegta ASV dotāciju un aizdevumu veidā, kas ļaus valstīm iegādāties ASV ražotus ieročus un kara tehniku. Par to būs jāinformē ASV Kongress.
“Valsts sekretārs ļoti vēlējās doties šajā vizītē, jo šis Ukrainai ir tik izšķirošs brīdis,” izteicās Blinkenu pavadoša augsta ranga amatpersona, norādot uz Ukrainas armijas uzsākto pretuzbrukumu.
Viņa uzsvēra, ka tiks sniegta visa nepieciešamā palīdzība, lai nodrošinātu ukraiņu pretuzbrukuma sekmes, jo no tā būs atkarīga kara tālākā gaita.
Kā ziņots, tikmēr ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, atklājot sabiedroto valstu amatpersonu sanāksmi Ramšteinas Gaisa spēku bāzē, ceturtdien pavēstījis, ka Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens apstiprinājis papildu militāro palīdzību Ukrainai 675 miljonu dolāru apmērā. Palīdzības paketē ietilpst haubices, artilērijas munīcija, “Humvees” modeļa auto, medicīniskās palīdzības bruņu auto un prettanku sistēmas.
16:06 Ukrainas armija Harkivas un Dienvidbugas virzienos savā kontrolē pārņēmusi jau vairāk nekā 700 kvadrātkilometru, atbrīvojot vismaz 20 apdzīvotās vietas, ceturtdien paziņojis ģenerālštāba galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Oleksijs Hromovs.
Ukrainas armija sadarbībā ar Nacionālo gvardi un citiem bruņotajiem dienestiem pretinieka aizsardzības līniju atbīdījusi par diviem līdz vairākiem desmitiem kilometru.
Harkivas virzienā Ukrainas armija krievu aizsardzības pozīcijās ielauzusies jau 50 kilometru dziļumā un atbrīvojusi vairāk nekā 20 apdzīvotās vietas.
Savukārt Kramatorskas virzienā ukraiņi uzlabojuši savas taktiskās pozīcijas, atspiežot krievus par diviem kilometriem.
Slovjanskas virzienā iebrucēji atsviesti par trim kilometriem un atbrīvota Ozerne.
Lai gan krievi ir daļēji demoralizēti, viņi turpina pretoties, preses konferencē norādīja Hromovs.
11:50 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 51 250 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 640 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2212 tankus, 4557 bruņutransportierus, 1126 lielgabalu, 305 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 159 zenītartilērijas iekārtas, 239 lidmašīnas, 210 helikopterus, 884 bezpilota lidaparātus, 214 spārnotās raķetes, 3344 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 110 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
08:50 Ukrainas karavīri, izmantojot Krievijas spēku pārdislokāciju, Harkivas apgabalā uz ziemeļrietumiem no Izjumas veikušas sekmīgu pretuzbrukumu un atkarojuši 400 kvadrātkilometru lielu platību, pavēstīja ASV Kara studiju institūts (ISW).
Ukrainas karaspēks Harkivas apgabala dienvidaustrumos, pēc visa spriežot, izmanto Krievijas karaspēka pārdislokāciju uz dienvidu virzienu, lai īstenotu iedarbīgu pretuzbrukumu ziemeļrietumos no Izjumas, norāda ISW.
Ukrainas spēki, kā šķiet, izmantojuši taktiskā pārsteiguma situāciju, lai 7.septembrī Harkivas apgabala austrumu daļā Krievijas kontrolētajā teritorijā pavirzītos par vismaz 20 kilometriem, atkarojot 400 kvadrātkilometru lielu teritoriju.
Atsaucoties uz Ukrainas un Krievijas avotiem, ISW ziņo par aktivitāti līdzās diviem pamatvirzieniem Hersonas apgabalā 7.septembrī – Hersonas apgabala ziemeļos uz dienvidiem no robežas ar Dņipropetrovskas apgabalu un Hersonas apgabala rietumos līdzās robežai ar Mikolajivas apgabalu.
08:50 Krievijas karaspēks ap pusnakti ar raķetēm apšaudījis divus Harkivas rajonus, ceturtdien pavēstīja pilsētas mērs Ihors Terehovs, norādot, ka vienā rajonā sācies spēcīgs ugunsgrēks.
“Ap plkst.12 naktī notika raķešu triecieni Harkivai. Viens Saltivas rajonā, otrs – Holodnahoras rajonā,” ziņapmaiņas platformā “Telegram” pavēstīja mērs.
“Pirmajā gadījumā trāpīts objektā, kas ir kritiski svarīgs normālas pilsētas dzīves nodrošināšanai. Holodnahoras rajonā trāpīts vienam no Harkivas uzņēmumiem,” paziņoja Terehovs.
Informācija par postījumiem un cietušajiem tiek precizēta, viņš piebilda.
Saltivas rajonā raķetes trāpījuma vietā izraisījies spēcīgs ugunsgrēks.
08:49 Krievijas karaspēka sagrābtajā Zaporižjas apgabala Melitopolē trešdienas vakarā noticis sprādziens kustības “Mēs esam kopā ar Krieviju” birojā, vēsta Ukrainas kanāli ziņapmaiņas platformā “Telegram”.
Informāciju par sprādzienu apstiprinājis Krievijas ieceltās okupācijas administrācijas pārstāvis Vladimirs Rogovs.
Viņš sprādziena sarīkošanā apsūdzēja Ukrainas pusi, sūrojoties, ka pret okupantu struktūru noticis “terorakts”.
Informācija par cietušajiem tiek precizēta, viņš piebilda.
Krievijas okupētajā Ukrainas daļā uzbrukumi okupācijas varas struktūrām un kolaboracionistiem notiek regulāri.
08:49 Donbasa separātisti ir nodevuši Ukrainas iestādēm Lielbritānijas pilsoņa Pola Uri līķi, kurš miris separātistu gūstā, sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja Ukrainas parlamenta pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Dmitro Lubinecs.
Uz līķa bija daudz griezumu un spīdzināšanas pēdas, un vairākas ķermeņa daļas trūka, rakstīja Lubinecs.
“Kā Ukrainas Augstākās radas pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos es jau šodien ar pilnu atbildību varu teikt, ka šī nāve bija vardarbīga. Cilvēks vienkārši nespēj izturēt šādas spīdzināšanas. Es esmu redzējis bojāgājušā ķermeņa foto, un jebkuram, kas to ieraudzīs, nebūs nekādu šaubu,” paziņoja Lubinecs.
Viņš atgādināja, ka Krievija ar tā sauktās “Doņeckas tautas republikas” starpniecību no aprīļa līdz jūlijam nelikumīgi turēja Polu Uri par ķīlnieku okupētajā Doneckā.
“Doneckas tautas republikas” vadība jūlija vidū paziņoja, ka sagūstītais brits miris no vairākām hroniskām slimībām. Saskaņā ar preses ziņām viņš bija 45 gadus vecs.
Britu pilsoņi Pols Uri un Dilans Gils tika sagūstīti aprīļa beigās pie Zaporižjas apgabala Dniprorudnes pilsētas, kur viņi kā brīvprātīgie piedalījās civiliedzīvotāju evakuācijā no aktīvas karadarbības zonas un pavadīja palīdzības kravu. Separātisti apsūdzēja abus britus, ka viņi karojot Ukrainā kā algotņi.
Lubinecs paziņoja, ka britu brīvprātīgā nāves cēloni noteiks tiesu medicīnas eksperti. Par līķa nodošanu ir informēta arī Lielbritānijas vēstniecība Kijivā.
Dilanu Gilu, kurš vēl atrodas gūstā, separātisti apsūdz kā algotni kopā ar vēl četriem ārzemniekiem – britiem Endrū Gilu un Džonu Hārdingu, Horvātijas pilsoni Vekoslavu Prebigu un Zviedrijas pilsoni Matiasu Gustavsonu, rakstīja Lubinecs.
08:48 Ukrainas Bruņotie spēki ir atkarojuši vairākas apdzīvotās vietas Harkivas apgabalā, bet vēl nav laiks tās atklāti nosaukt, savā videouzrunā trešdienas vakarā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Šonedēļ ir labas ziņas no Harkivas apgabala. Acīmredzot jūs visi jau esat redzējuši paziņojumus par Ukrainas aizstāvju aktivitāti. Un es domāju, ka katrs pilsonis jūt lepnumu par mūsu karavīriem. Tas ir pelnīts lepnums, pareizās jūtas,” norādījis Zelenskis.
“Vēl nav pienācis laiks nosaukt vienas vai otras apdzīvotās vietas, kurās atgriežas Ukrainas karogs, bet ir laiks teikt pateicības vārdus 25.gaisa desanta brigādei, 92.atsevišķajai mehanizētajai brigādei un 80.desanta triecienbrigādei par drosmi un varonību, kas izrādītas kaujas uzdevumu izpildē. Paldies arī 406.atsevišķajai artilērijas brigādei par ļoti veiksmīgiem trāpījumiem okupantu koncentrēšanās rajonos mūsu valsts dienvidos un 60.atsevišķajai kājnieku brigādei, kas konsekventi virza uz priekšu mūsu pozīcijas,” piebildis Zelenskis.
Tikmēr daži Rietumu eksperti norāda, ka ukraiņi varētu būt atbrīvojuši aptuveni 400 kvadrātkilometrus lielu teritoriju.
Vašingtonā bāzētais Kara pētījumu institūts (ISW) trešdien atzinis, ka ukraiņu, šķiet, panākuši vērā ņemamu progresu.
“Ukrainas spēki, šķiet, izmantojuši taktisku pārsteigumu, lai 7.septembrī austrumos krievu sagrābtajā teritorijā Harkivas apgabalā pavirzītos uz priekšu vismaz 20 kilometrus, atkarojot aptuveni 400 kvadrātkilometrus,” teikts ISW ikdienas ziņojumā.
Ukrainas prezidents padomnieks Oleksijs Arestovičs tīmeklī publicētajā videoierakstā pavētījis, ka Ukrainas armija pārsteigusi pretinieku pie Balakļijas.
“Krievi saka, ka Balakļija ir ielenkta, lai gan patiesībā [mēs] esam gājuši daudz tālāk,” paziņojis Arestovičs.
Arī kolaboracionists Jurijs Podaļaks, kas iesaistījies Krievijas propagandas izplatīšanā tīmeklī, atzinis, ka ukraiņi, kurus viņš dēvē par “ienaidniekiem”, ar relatīvi maziem spēkiem guvuši vērā ņemamus panākumus pie Balakļijas un ka krievi, šķiet, nogulējuši ukraiņu pretuzbrukumu.
Viņš piebildis, ka visu izšķiršot ātrums ar kādu karojošās puses spēs pievest rezerves.
