Lai gan Kazahstāna ir lielākā urāna ražotāja pasaulē un tai ir arī milzu naftas rezerves, valsts cieš no hroniska enerģijas trūkuma.

AES būvniecību referendumā atbalstīja 71,12% balsojušo, bet vēlētāju aktivitāte sasniedza 63,66%.

Uz AES celtniecību Balhaša ezera krastā pretendē Ķīna, Francija, Krievija un Dienvidkoreja.

Prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, kas atrodas amatā kopš 2019.gada, norādījis, ka AES būvniecība būs grandiozākais projekts, kāds ticis īstenots neatkarīgās Kazahstānas pastāvēšanas laikā.

Tokajevs svētdien ļāva noprast, ka viņš AES būvniecību labprātāk uzticētu starptautiskam konsorcijam, ko veidotu globālas kompānijas, kam pieejamas vismodernākās tehnoloģijas.

Visā kampaņā dominēja AES atbalstītāji un tās pretinieki faktiski nebija nedz redzami, nedz dzirdami.

Vietējie privātie medija vēsta, ka vairāki desmiti aktīvistu pirms referenduma tika aizturēti.

Attieksme pret kodolenerģētiku Kazahstānā ir pretrunīgi, jo laikā no 1949.gada līdz 1989.gadam PSRS toreizējās Kazahijas PSR teritorijā veica aptuveni 450 kodolizmēģinājumus, pakļaujot aptuveni 1,5 miljonus iedzīvotāju radiācijas ietekmei.