“Mums nevajag vienkāršu klātbūtni, lai demonstrētu, ka Eiropa piedalās,” piebilda Žovkva. “Mums nevajag miera uzturētājus, zilās ķiveres, neapbruņotus [karavīrus] vai ko tamlīdzīgu.”

Tomēr tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka Kijivai nevajag Eiropas karavīrus, lai cīnītos ar Krieviju.

Kā saprot ukraiņu varasiestādes, uz tā dēvētās kontakta līnijas nebūs ārvalstu karaspēka un Kijivai nāksies “pirmām kārtām un galvenokārt” paļauties uz savu armiju, atzina Žovkva.

Tomēr viņš ļāva noprast, ka Kijiva sagaida spēcīgu Eiropas militāro klātbūtni Ukrainā un karavīrus, kas ir gatavi dažādiem scenārijiem, tajā skaitā raķešu un lidrobotu uzbrukumiem.

“Ja Eiropas valstis nopietni vēlas dot savu ieguldījumu, tām jābūt patiesi nopietnām,” izteicās ukraiņu amatpersona.

Viņš atteicās atklāt, cik Eiropas karavīru Ukrainai nepieciešams un kur tos varētu izvietot. Žovkva vienīgi atzina, ka ar 5000 vai 10 000 karavīriem nebūs pietiekami.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka skaitam nav tik liela nozīme, kā to sagatavotībai un apgādei, kā arī izpratnei, ka “Ukraina ir neizbēgama Eiropas drošības sastāvdaļa”.

“Katram karavīram jābūt gatavam iesaistīties reālā kaujasdarbībā,” piebilda Žovkva.

Viņš pieļāva, ka Eiropas karavīri varētu uzņemties robežas apsardzību ar Baltkrieviju, atbrīvojot ukraiņu vienības darbībai bīstamākajos reģionos.

“Mums nav vajadzīga starptautiskā klātbūtne kaut kur Ļvivā,” piebilda ukraiņu amatpersona.

Ceturtdien Parīzē paredzēts tā dēvētās labās gribas koalīcijas samits, kurā piedalīsies vairāk nekā 20 valstis, tajā skaitā Lielbritānija, Kanāda, Norvēģija un Turcija.

Taču jau trešdienas vakarā Francijas prezidents Emanuels Makrons Elizejas pilī uzņems Zelenski.