Šis lēmums ir iespējama pazīme par diplomātisku atkusni apstākļos, kad Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs mēģina veicināt tirdzniecības sakarus ar Ķīnu.

Šellenbergs tika aizturēts par apsūdzībām narkotiku noziegumos 2014. gadā.

Tiesa Ķīnas ziemeļaustrumos viņu atkārtoti tiesāja 2019. gada janvārī un piesprieda nāvessodu, atzīstot, ka sākotnēji piespriestais 15 gadu ieslodzījums par narkotiku kontrabandu bijis pārāk maigs sods.

Attiecības starp Kanādu un Ķīnu pasliktinājās, kad 2018. gadā Vankūverā tika aizturēta uzņēmuma “Huawei” finanšu direktore Mena Vaņdžou.

Ķīna pēc tam aizturēja divus Kanādas pilsoņus Maiklu Speivoru un Maiklu Kovrigu par apsūdzībām spiegošanā.

Mena, Speivors un Kovrigs 2021. gadā tika atbrīvoti.

Kārnijs, kurš pērn stājās premjerministra amatā, janvārī apmeklēja Ķīnu, cenšoties paplašināt Kanādas eksporta tirgus, lai samazinātu atkarību no ASV tirdzniecības jomā.

Kārnijs Pekinas apmeklējuma laikā paziņoja par divpusējo attiecību uzlabošanos, sakot, ka abas valstis noslēgušas “jaunu stratēģisko partnerību” un provizorisku tirdznecības vienošanos.

“Kanādas Ārlietu ministrijai ir zināms par lēmumu, kuru pieņēmusi Ķīnas Tautas Republikas Augstākā tautas tiesa Roberta Šellenberga lietā,” paziņoja ministrijas preses sekretāre.

Viņa sacīja, ka ministrija “turpinās sniegt konsulāros pakalpojumus Šellenbergam un viņa ģimenei”.

“Kanāda ir atbalstījusi soda mīkstināšanu šajā lietā, ko tā dara visiem kanādiešiem, kuriem piespriests nāvessods,” piebilda ministrijas preses sekretāre.

Ministrija nekomentēja, vai diplomātija Kārnija vizītes laikā ietekmējusi Ķīnas tiesas lēmumu Šellenberga lietā.