Pekinas bruņoto spēku paziņojumā teikts, ka šo manevru mērķis ir “stingrs brīdinājums un spēcīgs iebiedēšanas līdzeklis” separātistiem Taivānā.

Mācības “fokusējas uz jūras-gaisa kaujas gatavības patruļām, kopīgu visaptveroša pārākuma iegūšanu, uzbrukumu jūras un sauszemes mērķiem, svarīgāko rajonu un jūras ceļu blokādi”, sacīja Ķīnas armijas Austrumu pavēlniecības preses sekretārs, vecākais pulkvedis Ši Ji.

Ķīnas bruņotie spēki “tuvojas Taivānas salai no daudziem virzieniem”, sacīja Ši, raksturojot šos manevrus kā “leģitīmu un nepieciešamu rīcību Ķīnas suverenitātes un nacionālās vienotības garantēšanai”.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.

Pekina regulāri izvieto iznīcinātājus, karakuģus un krasta apsardzes kuģus Taivānas tuvumā, un pagājušajā gadā tā ir organizējusi vairākus lielus militāros manevrus salas tuvumā.

Analītiķi šīs darbības ir nodēvējuši par “pelēkās zonas” taktiku, kas nav uzskatāma par karadarbību, taču tiek izmantota salas bruņoto spēku nogurdināšanai.