Šīs piegādes ļāvušas Krievijas ieroču ražotājam “Kupol” palielināt uzbrukuma dronu “Harpija-A1” ražošanu, neraugoties uz ASV un ES sankcijām, kas tika noteiktas oktobrī, lai izjauktu uzņēmuma piegādes ķēdes.

“Kupol” iekšējais dokuments atklāj, ka uzņēmums ir parakstījis līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju par vairāk nekā 6000 “Harpija” ražošanu šogad, salīdzinot ar 2000 vienībām 2024.gadā. Dokumentā teikts, ka līdz aprīlim ir piegādāti vairāk nekā 1500 dronu.

“Tāla darbības rādiusa dronus izmanto, lai uzbruktu civiliem un militāriem mērķiem dziļi Ukrainas teritorijā, un Krievija mēnesī izmanto aptuveni 500 šādu dronu,” teikts Ukrainas militārās izlūkošanas pārvaldes paziņojumā.

Tajā pašā laikā Ķīnas Ārlietu ministrija norādīja, ka tā nav informēta par “Harpija” detaļu eksportu un kontrolē divējāda lietojuma preču pārdošanu ārvalstīs saskaņā ar saviem likumiem un starptautiskajām saistībām.

“Ķīna vienmēr ir iestājusies pret vienpusējām sankcijām, kurām nav starptautiskajās tiesībās paredzēta pamata un kuras nav apstiprinājusi ANO Drošības padome,” piebilda ministrija.