Planētas sasilšana vēsturiski ir bijusi joma, kur Brisele un Pekina spēj tuvināties, un abas puses ir paudušas gatavību sadarboties klimata pārmaiņu apkarošanas jomā.

ES mērķis ir līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti, savukārt Ķīna, kas pasaulē rada visvairāk siltumnīcefekta gāzu, ir apņēmusies to panākt līdz 2060.gadam. Klimatneitralitāte nozīmē, ka slitumnīcefekta izraisošo gāzu izmeši nepārsniedz daudzumu, ko spēj absorbēt daba vai tehniskie līdzekļi.

Ķīnas un Eiropas līderi “atkārtoti uzsver, ka šodienas mainīgajā un nemierīgajā starptautiskajā situācijā ir ļoti svarīgi, lai visas valstis pastiprinātu centienus risināt klimata pārmaiņu problēmu”, teikts kopīgajā paziņojumā.

Ķīna un ES vienojās pastiprināt divpusējo sadarbību tādās jomās kā “enerģētikas pāreja, pielāgošanās, metāna emisijas pārvaldība un kontrole, ogļskābās gāzes tirgi un zaļās un zema oglekļa satura tehnoloģijas”.

Tās arī paātrinās atjaunīgo energoresursu izmantošanu pasaulē un atvieglos piekļuvi zaļajām tehnoloģijām, pausts paziņojumā.

ES klimata pārmaiņu komisārs Vopke Hukstra laikrakstam “Financial Times” šomēnes teica, ka Brisele neparakstīs kopīgu klimata deklarāciju ar Ķīnu, kamēr Pekina nebūs pieņēmusi drosmīgākus izmešu samazināšanas mērķus.

Valsts atbalstītajā Ķīnas laikrakstā “China Daily” tika izteiktas apsūdzības ES par “klimata kārts” izspēlēšanu, lai panāktu, ka Ķīna maina savu pozīciju attiecībā uz karu Ukrainā.