Vizīte būs “otrais raunds “atspoles diplomātijā” centienos rast politisku noregulējumu Ukrainas krīzei”, teikts Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Li apmeklēs arī Franciju, Vāciju un Poliju, norādīja ministrija.

Centienos veikt vidutāja lomu konflikta izbeigšanā Li reģionu apmeklēja jau pērn. Toreiz viņam bija sarunas Maskavā, Kijivā un vairākās Eiropas galvaspilsētās.

Ķīna apgalvo, ka Krievijas-Ukrainas karā ir neitrāla puse. Tiesa, tā izpelnījusies nopēlumu, ka nav nosodījusi Krievijas 2022.gada februāra pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Ķīna pērn klajā laida dokumentu, kurā pausts aicinājumus uz konflikta “politisku noregulējumu”. Rietumvalstis norādīja, ka tajā iekļautās idejas sekmēs to, ka Krievija patur lielāko daļu sagrābto Ukrainas teritoriju.

Ķīna trešdien norādīja, ka “steidzamākais, kas šobrīd ir jādara, ir jāatjauno miers”.

Analītiķi norāda, ka Ķīnas un Krievijas attiecībās spēcīgākās pozīcijās šobrīd ir Ķīna.

Maskavas starptautiskajai izolācijai kļūstot lielākai, Pekinas ietekme tikai pieaug, skaidro analītiķi.