Starptautiskie novērotāji ziņo, ka pagājušajā mēnesī notikušajās vēlēšanās desmit Serbijas pašvaldībās tika novērota vardarbība un pārkāpumi.

“Mēs esam arvien vairāk noraizējušies par to, kas notiek Serbijā,” Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem norādīja Kosa.

Viņa pavēstīja, ka Eiropas Komisija (EK) izvērtē, vai šī valsts joprojām atbilst nosacījumiem, lai veiktu maksājumus saskaņā ar ES finanšu instrumentiem.

Kosa norādīja, ka EK bažījas par daudziem aspektiem, sākot no likumiem, kas grauj tiesu varas neatkarību, līdz protestētāju apspiešanai un neatkarīgo mediju ierobežošanai.

Serbija var pretendēt uz lielu daļu no ES fondiem, kas paredzēti ekonomiskās izaugsmes veicināšanai ES kandidātvalstīs, ar nosacījumu, ka tā veic reformas.

Komisāre norādīja, ka Belgrada jau ir saņēmusi 110 miljonus eiro.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ES ir pastiprinājusi centienus integrēt Rietumbalkānu valstis, baidoties, ka Maskava varētu mēģināt destabilizēt šo reģionu.

Serbijas populistiskais prezidents Aleksandars Vučičs apgalvo, ka vēlas Serbijas pievienošanos ES, taču vienlaikus turpina uzturēt ciešas attiecības ar Krieviju.

Viņš ignorēja ES brīdinājumus un pagājušajā gadā devās uz Maskavu, lai 9. maijā piedalītos tā dēvētās Uzvaras dienas svinībās.

Pagājušajā mēnesī Serbiju apmeklēja Eiropas Padomes Venēcijas komisijas eksperti.

Komisijai tuvākajās nedēļās ir jāsniedz steidzams atzinums, pamatojoties uz saviem secinājumiem.

Kosa paziņoja, ka Brisele sagaida, ka Serbija pilnībā saskaņos savus tiesu likumus ar Venēcijas komisijas ieteikumiem un atjaunos savu mediju neatkarību.

“Serbijai ir jāpanāk rezultāti,” viņa uzsvēra.