Serbija šo rīcību dažas nedēļas pirms parlamenta vēlēšanām Kosovā nosaukusi par “bīstamu eskalāciju”.

Šī ir kārtējā operācija, kas vērstas pret tā dēvēto paralēlo sociālo dienestu un politisko biroju sistēmu, ko Kosovā atbalsta Serbijas valdība.

Biroji, pret kuriem vērsās trešdien, faktiski nesniedz nekādus pakalpojumus uz vietas, bet jau ilgu laiku kalpo kā Serbijas politisko institūciju simboliska klātbūtne Kosovā.

“Beidzas Serbijas paralēlo un noziedzīgo pašvaldību un institūciju ēra Kosovas Republikā,” platformā “Facebook” pauda iekšlietu ministrs Dželals Svečla.

Ministrs arī uzskaitīja slēgto biroju atrašanās vietas, viens no tiem bijis galvaspilsētā Prištinā.

Svečla norādīja, ka operācijas gaitā slēgtas arī Serbijas pasta nodaļas un bankas.

“Kā mēs esam solījuši, mēs nepieļausim, ka kaut kāds Serbijas paralēlisms, nemaz nerunājot par noziedzīgu, pārkāpj konstitūciju un tiesiskumu mūsu valstī,” piebilda ministrs.

Serbija nekavējoties nosodīja biroju slēgšanu, bet valsts ārlietu ministrs to nosauca par “bīstamu eskalāciju”.

“Šie agresīvie soļi ir ne tikai uzbrukums institūcijām, bet arī klajš mēģinājums graut Kosovas serbu kolektīvās tiesības un identitāti,” paziņojumā sociālajos medijos norādīja ārlietu ministrs Marko Džuričs.

Šie soļi sperti laikā, kad Kosovā, tuvojoties februārī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, valda etniskā spriedze.

Kosovā pārsvarā dzīvo etniskie albāņi, bet ziemeļu apgabalos gar robežu ar Serbiju vairākās pašvaldībās pārsvarā dzīvo etniskie serbi, turklāt nelieli serbu anklāvi ir daudzviet visā Kosovā.