Kosova apturēja importu no Serbijas pirms 16 mēnešiem, kā iemeslu minot nepieciešamību novērst slēptus ieroču sūtījumus serbu separātistiem.

Robežas atvēršana atbilst Rietumu partneru centieniem veicināt izlīgumu un sadarbību starp abām kaimiņos esošajām Balkānu valstīm.

Saspīlējums starp tām uzliesmoja 2023. gada maijā, kad Kosovas policija pārņēma savā kontrolē pašvaldību ēkas serbu apdzīvotajās vietās Kosovas ziemeļos, kur iedzīvotāji noraidīja etnisko albāņu mērus, kas tika ievēlēti vēlēšanās, kuras serbi boikotēja.

Kosovas premjerministrs Albins Kurti paziņoja, ka Merdares robežšķērsošanas punkts tiks atkal atvērts, bet muitas aģenti pastiprināti pārbaudīs preces, kas tiks vestas pāri robežai.

Pārējie pieci robežšķērsošanas punkti tiks atvērti, tiklīdz tos varēs aprīkot ar jauniem skeneriem, paziņoja premjers.

Viņš skaidroja, ka preču transportēšana pāri robežai 2023. gada jūnijā tika apturēta drošības, nevis komerciālu apsvērumu dēļ.

Kosovas mediji ziņoja, ka Vācija brīdinājusi Kosovu, ka gadījumā, ja tā neatjaunos tirdzniecību, tā var tikt izslēgta no Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības vienošanās un Berlīnes procesa, kura mērķis ir veicināt sadarbību starp sešām Rietumbalkānu valstīm un Eiropas Savienību (ES).

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.

Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu un kūda 120 000 lielo serbu minoritāti, kas pamatā kompakti mīt Kosovas ziemeļdaļā, nepakļauties Prištinas varasiestādēm.

ES un ASV mudina Serbiju un Kosovu īstenot vienošanās, ko Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs un Kurti panāca pagājušā gada februārī un martā.

Tās ietver Kosovas apņemšanos izveidot serbu pašvaldību apvienību. No Serbijas arī tiek gaidīts, ka tā de facto atzīs Kosovu.