“Tagad runa ir par to, lai (..) beidzot publiski atzītu Putinu par neleģitīmu,” žurnālistiem Berlīnē sacīja Hodorkovskis.

“Mēs liekam lielas cerības uz Rietumu sabiedrību, kuru lūdzam vērsties pie savām valdībām ar lūgumu neatzīt Putinu par leģitīmu,” pasākumā domnīcā “Center for Liberal Modernity” norādīja Hodorkovskis.

“Kad Rietumu valstu un valdību vadītāji paspiež Putinam roku, tā ir ļoti spēcīga leģitimācija Putinam savā valstī, ” piebilda bijušais naftas magnāts, kurš desmit gadus pavadīja cietumā Krievijā, jo atļāvās mest izaicinājumu Putinam viņa valdīšanas sākumā.

Hodorkovskis svētdien tikās ar Putina režīma cietumā nomērdētā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atraitni Jūliju Navaļnaju, kura balsoja Krievijas prezidenta vēlēšanās Berlīnē.

Abi sarunājās pie Krievijas vēstniecības, kur tūkstošiem cilvēku piedalījās protesta akcijā “Pusdienlaiks pret Putinu”.

Arī citās Eiropas Savienības galvaspilsētās, piemēram, Hāgā pie Krievijas vēstniecībām bija vērojamas garas rindas.

Opozīcijas pārstāvji, tai skaitā Navaļnijs, bija vienisprātis par galvenajiem jautājumiem, sacīja Hodorkovskis, noraidot runas par šķelšanos Krievijas opozīcijā.

“Mēs vairs negribam, lai pie varas būtu Putins, un vēlamies panākt skaidrību ar godīgām, caurredzamām vēlēšanām,”

viņš sacīja.

Krievijas “vēlēšanu” rezultātiem “nav nekāda sakara ar realitāti”, aģentūrai AFP Berlīnē sacīja Nobela Miera prēmijas laureāte, Krievijas tiesību aizsardzības organizācijas “Memoriāls” līdzdibinātāja Irina Ščerbakova.

Putina saņemtie 87% balsu liecina par “šīs diktatūras uzplaukumu”, sacīja aktīviste, norādot, ka šāds pārsvars ir “ļoti draudīgs simbols”.

Viņa brīdināja, ka Krievijas iekšzemes opozīciju gaida grūti laiki.

“Mums jārēķinās, ka tiks izmantota vardarbība un represijas un ka Putins vēlēsies atriebties,”

sacīja Ščerbakova.

Tomēr “vēlēšanas” ir parādījušas, ka ir “daudz cilvēku, kuri nebaidās paust savu viedokli”, viņa piebilda.

Kā ziņots, tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski bija vienīgi izrāde Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notika no 15. līdz 17. martam.

Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, jau iepriekš nebija ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās “uzvarēs”, paliekot amatā vismaz līdz 2030. gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi bijuši spiesti vai nu atstāt valsti, atrodas cietumā, vai arī tikuši noslepkavoti.