Arī Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko uzaicināts iesaistīties šajā padomē, paziņojusi Baltkrievijas Ārlietu ministrija, norādot, ka Lukašenko pozitīvi vērtē šo uzaicinājumu no ASV.

“Mūsu nostāja ir šāda – mēs esam gatavi piedalīties Miera padomes darbībā, ņemot vērā un cerot, ka šī organizācija paplašinās savu darbības jomu un pilnvaras daudz plašāk, nekā ierosināts iniciatīvā. Tas ļaus tai aktīvi piedalīties globālajos procesos, lai atrisinātu jebkādus starptautiskus konfliktus, kas galu galā veicinās jaunas drošības arhitektūras veidošanu, ko pēdējos gados aktīvi atbalsta Baltkrievija,” paziņoja Baltkrievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis.

“Mēs pašlaik izskatām visas šī piedāvājuma detaļas un ceram, ka mums izdosies nodibināt kontaktu ar amerikāņu pusi, lai noskaidrotu visas nianses,” paziņoja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Krievija uztur kontaktus ar Izraēlu, Palestīniešu pašpārvaldi un palestīniešu grupējumu “Hamās”, ko ASV, Eiropas Savienība (ES) un citas valstis uzskata par teroristu organizāciju.

Maskavā šāds uzaicinājums tika uzņemts atzinīgi, jo Krievija jau sen sevi uzskata par nozīmīgu spēlētāju Tuvajos Austrumos un turpina īstenot savas ģeopolitiskās intereses šajā reģionā. Turklāt šis solis tiek uzskatīts arī par netiešu atbalstu Putinam, piedāvājot zināmu iespēju izkļūt no izolācijas, neskatoties uz to, ka Krievija turpina karu pret Ukrainu.

Uzaicinājumu iesaistīties “miera padomē” saņēmis arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans, Ēģiptes prezidents Abdelfatahs as Sisi un Argentīnas prezidents Havjers Milei.

Tramps pagājušo ceturtdien paziņoja par Miera padomes izveidošanu, kas ir svarīgs elements ASV atbalstītā Gazas joslas miera plāna otrajā posmā.

Piektdien Tramps iecēla ASV valsts sekretāru Marko Rubio un bijušo Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru par Gazas Miera padomes locekļiem dibinātājiem.

Tramps, kas pats vadīs šo padomi, iecēlis starp tās septiņiem locekļiem dibinātājiem arī savu īpašo sūtni Stīvu Vitkofu, savu znotu Džeredu Kušneru un Pasaules Bankas prezidentu Adžaju Bangu.

Miera padome pārraudzīs ekspertu komiteju, kurai uzdots pārvaldīt Gazas joslu pēc kara beigām.