Kruglovs tika aizturēts 1. oktobrī Sanktpēterburgā un nogādāts Maskavā uz nopratināšanu.

Politiķa dzīvoklī tika veikta kratīšana.

Kā ziņo “Mediazona”, par iemeslu kriminālvajāšanai kļuva divi politiķa ieraksti par Ukrainu vietnē “Telegram”.

Viens no tiem bija veltīts Bučas slaktiņam, savukārt otrā politiķis, atsaucoties uz ANO datiem, rakstīja par Krievijas iebrukuma laikā noslepkavotajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Kruglovs nopratināšanas laikā sacīja, ka neatceras, vai ir publicējis šos ierakstus, tāpēc savu vainu neatzīst.

Jau neilgi pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievijā stājās spēkā kriminālkodeksa grozījumi, kas paredz līdz pat 15 gadiem ilgu cietumsodu par “viltus ziņu” izplatīšanu un armijas “diskreditāciju”.

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Krievijā ilgu laiku pat bija aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā.

Visi mediji bija spiesti lietot Kremļa uzspiesto eifēmismu – “specoperācija”.