ISW eksperti norāda uz šonedēļ publicēto Lietuvas izlūkdienestu ziņojumu, kurā secināts, ka Krievija ne tikai piešķir lielus resursus karam Ukrainā, bet arī gatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar NATO, arī Baltijas valstīs.

Lietuvas izlūkdienesti norādīja, ka Kremlis ir sācis plašu bruņoto spēku reformu, ar ko paplašinās Krievijas militāro potenciālu Baltijas jūras reģionā.

Struktūras un subordinācijas izmaiņas jau ir sāktas, arī Kēnigsbergas (Karaļauču) ekslāvā un Rietumkrievijā.

ISW ziņojumā atgādināts, ka Krievija ir pārvietojusi spēkus un līdzekļus no saviem rietumu pierobežas reģioniem uz Ukrainu. Tāpēc Krievija ir spiesta arvien vairāk paļauties uz gaisa un jūras spēkiem, lai atturētu NATO austrumu flangu.

Tiek norādīts, ka pagājušajā gadā Krievija pirmo reizi izvietoja kuģus ar raķetēm “Kaļibr” Lādogas ezerā pie Sanktpēterburgas.

Tas, iespējams, tika darīts, reaģējot uz Somijas pievienošanos NATO. Turklāt agresorvalsts palielināja smago bumbvedēju “Tu-22M3” lidojumu skaitu virs Baltijas jūras no nulles līdz pieciem.

Igaunijas Drošības policija iepriekš vēstīja, ka Krievijas bruņotie spēki veido Ļeņingradas militāro apgabalu un Maskavas militāro apgabalu, lai daļēji cīnītos pret Somiju un NATO.

Vairāki Eiropas politiķi un militārpersonas ir izteikušies par nepieciešamību gatavoties iespējamam karam ar Krieviju.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss uzskata, ka karš starp NATO un Krieviju varētu notikt piecu līdz astoņu gadu laikā.

Nesen izdevums “Bild” ieguva piekļuvi slepenam Vācijas armijas dokumentam, saskaņā ar kuru hibrīdkarš starp Rietumiem un Krieviju varētu sākties jau šogad, karadarbībai sākoties jau vasarā.

Pati Krievija NATO valstu un Eiropas Savienības bažas nodēvējusi par mītiskām.

Lietuvas vēstnieks Zviedrijā Lins Linkevičs iepriekš brīdināja, ka gadījumā, ja Krievija sāks militāru konfliktu ar NATO, vispirms tiks “neitralizēts” Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabals.

Diplomāts norādīja, ka pēc Zviedrijas pievienošanās NATO Baltijas jūra kļūs par alianses iekšējo jūru.