Krievijas Ārlietu ministrija piektdien oficiāli atklāja, kādas “drošības garantijas” Maskava pieprasa no Rietumiem un aicināja Vašingtonu steigšus uzsākt sarunas šajā jautājumā.

Tostarp Krievija pieprasījusi no NATO solījumu neturpināt paplašināšanos un neuzņemt aliansē Ukrainu un citas valstis, kā arī atteikšanos no jebkādas karadarbības vešanas Ukrainā, Austrumeiropā, Kaukāza reģionā un Vidusāzijā.

Vašingtona paziņojusi, ka vairāki Krievijas ierosinājumi ir acīmredzami nepieņemami, bet ASV sniegšot atbildi šonedēļ, nākot klajā ar konkrētākiem ierosinājumiem sarunām.

Krievijas diplomāts Vīnē Konstantīns Gavrilovs paziņojis, ka Maskavas un NATO attiecībās pienācis patiesības mirklis.

“Sarunai ir jābūt nopietnai un ikviens NATO, neskatoties uz savu spēku un ietekmi, lieliski saprot, ka ir nepieciešama konkrēta politiska rīcība, pretējā gadījumā alternatīva ir militāri tehniska un militāra atbilde no Krievijas,” Gavrilova teikto citē ziņu aģentūra “RIA Novosti”.

ASV reakcija, visticamāk, ietekmēs Maskavas attieksmi pret Ukrainu, kas ir kļuvusi par galveno karsto punktu Austrumu un Rietumu attiecībās.

Rietumi un Kijeva pauž bažas, ka Maskava varētu plānot jaunu iebrukumu Ukrainā, un ASV brīdinājušas Maskavu, ka šādam solim būtu nopietnas ekonomiskās sekas.

Krievija ir savilkusi aptuveni 100 000 karavīru pie Ukrainas robežām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedzis, ka plānotu uzbrukt Ukrainai, un spriedzes saasināšanā vaino NATO tuvināšanos Kijevai. Maskava ir salīdzinājusi pašreizējo situāciju ar 1962.gada Kubas raķešu krīzi, kad pasaule nonāca bīstami tuvu kodolkaram.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Ribakovs norādījis, ka Maskava pagaidām vēl nav saņēmusi atbildi no ASV.

“Es domāju, ka viņi mēģinās pārvērst to lēnā procesā, bet mums nepieciešams, lai tas būtu steidzams, jo situācija ir ļoti sarežģīta, tā ir akūta, tai ir nosliece kļūt arvien sarežģītākai,” izteicies Ribakovs.

Kremlis paziņojis, ka vēl esot par agru novērtēt Rietumu reakciju, taču informācija no dažādiem avotiem par Rietumu gatavību apspriest ierosinājumus esot pozitīva.

Jautāts par Baltkrievijas ierosinājumu izvietot tās teritorijā Krievijas atomieročus gadījumā, ja NATO pārvietotu ASV atomieročus no Vācijas uz Austrumeiropu, Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs izteicies, ka Maskavai esot vairākas iespējas.

“Nav noslēpums, ka dažādu veidu bruņojuma izvietošana pie mūsu robežām, kas varētu radīt briesmas, prasītu atbilstošus soļus, lai līdzsvarotu situāciju. Šeit ir visdažādākie varianti,” norādījis Peskovs.