“Mēs šādas diskusijas vērtējam negatīvi,” Peskovs sacīja žurnālistiem, atbildot uz jautājumu par Maskavas viedokli par iespējamiem Eiropas miera uzturētājiem kā daļu no vienošanās par Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu.

Preses sekretārs klāstīja, ka Krievijas vēlme nepieļaut NATO valstu militāro klātbūtni Ukrainā bijis viens no sākotnējiem iemesliem karam, kuru Maskava uzsāka 2022. gada februārī ar visaptverošu ofensīvu.

Ukraina pieprasa, lai jebkuras vienošanās daļa būtu Rietumu atbalstītas drošības garantijas, kas nodrošinātu, ka Krievija vairs neuzbruks, savukārt Maskava pieprasa, lai Kijiva atdod Maskavai teritorijas valsts austrumos.

Drošības garantijas Ukrainai ir “viens no svarīgākajiem tematiem” sarunās par noregulējumu, sacīja Peskovs, piebilstot, ka Maskava publiski neapspriedīs konkrētus jautājumus par to, kā šīs garantijas varētu izskatīties.

Kremlis arī noraidīja ideju, ka drīzumā varētu notikt Putina un Zelenska samits.

“Jebkuram augsta līmeņa vai augstākā līmeņa kontaktam jābūt labi sagatavotam, lai tas būtu efektīvs,” Peskovs sacīja žurnālistiem.

Viņš arī pauda, ka Krievijas un Ukrainas sarunu komandu vadītāji ir “sazinājušies”, bet datums turpmākajām sarunām nav noteikts.