Maskava jau ir palielinājusi savus militāros izdevumus līdz līmenim, kāds nav pieredzēts kopš Padomju Savienības laikiem.

Tā pastiprināti ražo raķetes un bezpilota lidaparātus, lai apšaudītu Ukrainu, un maksā labas algas simtiem tūkstošu karavīru, kas karo Ukrainā.

Saskaņā ar parlamenta tīmekļa vietnē publicēto dokumentu, 2025.gadā aizsardzības izdevumus plānots palielināt līdz 13,5 triljoniem rubļu (130 miljardiem eiro).

Šajā summā nav iekļauti daži citi karam novirzītie līdzekļi, piemēram, tēriņi, kurus Krievija apzīmē kā “iekšzemes drošības” izdevumus, un daži izdevumi, kas klasificēti kā slepeni.

Kopējie izdevumi aizsardzībai un drošībai veidos aptuveni 40% no Krievijas kopējiem valdības izdevumiem, kas 2025.gadā sasniegs 41,5 triljonus rubļu.

Pirms budžeta projekta nosūtīšanas Krievijas parlamentam Maskava paziņojusi, ka līdztekus lielākiem militārajiem izdevumiem palielinās arī investīcijas un pabalstus.

Tomēr skaitļi liecina, ka militārie izdevumi ir izspieduši izdevumus citās tautsaimniecības jomās. Plānotie izdevumi “valsts aizsardzībai” pārsniedz līdzekļu kopējo apmēru, kas atvēlēti izglītībai, veselības aprūpei, sociālajai politikai un ekonomikai.