Erevāna un Baku ir izcīnījušas divus karus par Kalnu Karabahu – 2020. gadā un pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

Pagājušā gada 19. septembrī Azerbaidžāna veica zibensofensīvu, kas nākamajā dienā beidzās ar vairāk nekā 30 gadus “de facto” pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestāžu faktisku kapitulāciju.

Pēc tās no Kalnu Karabahas uz Armēniju aizbēga faktiski visi armēņu iedzīvotāji.

Krievijas karavīri miera uzturētāju statusā atradās Kalnu Karabahā kopš 2020. gada saskaņā ar pamiera vienošanos, ko Baku un Erevāna panāca ar Maskavas starpniecību.

Azerbaidžānas mediji šonedēļ ziņoja, ka Krievijas karavīri sākuši pamest pozīcijas.

Mediji publicēja video un fotogrāfijas, kurās redzamas bruņumašīnas ar Krievijas karogiem, kas it kā izbrauc no teritorijas.

Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs šodien, komentējot mediju ziņoto, apstiprināja, ka karavīri pamet Kalnu Karabahu. Sīkāku informāciju viņš nesniedza.

Krievija bija izvietojusi Kalnu Karabahā aptuveni 2000 karavīru.

Konflikts par Kalnu Karabahu ir ievērojami pasliktinājis Armēnijas un Krievijas attiecības, jo Maskava uztur labas attiecības ar Baku.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans nesen paziņoja, ka Erevāna “de facto” ir apturējusi dalību Maskavas vadītajā Kolektīvās drošības līguma organizācijā.

Viņš ir vairākkārt kritizējis Krieviju par atbalsta nesniegšanu, Armēnijai saskaroties ar Azerbaidžānas agresiju.

Erevāna ir arī pievienojusies Starptautiskajai Krimināltiesai (SKT), kas tai uzliek pienākumu aizturēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ja viņš apmeklētu Armēniju.

Armēnija un Azerbaidžāna pašlaik cenšas vienoties par plašāku miera līgumu. Tikmēr sadursmes un apšaudes starp karavīriem pierobežā turpinās salīdzinoši bieži.