Putins pēc sarunām ar Alijevu sacīja, ka viņi abi apsprieduši kopīgas iniciatīvas, tai skaitā nelielu tankkuģu būvniecību, lai transportētu naftu no Kaspijas un Melnās jūras reģioniem uz Vidusjūras reģionu. Plānots arī stiprināt sadarbību augstākās izglītības sektorā, paziņoja abu valstu līderi.

Alijevs sacīja, ka ir ļoti apmierināts abu valstu sadarbības līmeni.

Putina divu dienu vizīte Azerbaidžānā ir pavērsiens politiski nestabilajā Kaukāza reģionā. Naftas resursiem bagātā Azerbaidžāna līdz šim īstenojusi politiku, kas lielā mērā bijusi neatkarīga no Maskavas, un Krievija tradicionāli bijusi Armēnijas aizbildne.

Taču pēdējā laikā Armēnija sākusi novērsties no Maskavas, jo tā pagājušajā gadā pieļāva Kalnu Karabahas nonākšanu Azerbaidžānas kontrolē.

2023. gada septembrī Azerbaidžāna vienas dienas ofensīvas gaitā sagrāba Kalnu Karabahu, kas pēc PSRS sabrukuma vairāk nekā 30 gadus bija pastāvējusi kā “de facto” neatkarīga armēņu republika.

Azerbaidžānai pārņemot kontroli pār Kalnu Karabahu, visi tās iedzīvotāji armēņi – vairāk nekā 100 000 cilvēku – devās bēgļu gaitās uz Armēniju.

Putins vizītē Azerbaidžānā paziņoja, ka Krievija priecātos palīdzēt noslēgt mieru starp Erevānu un Baku un informēs Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu par sarunu ar Alijevu.

Putins un Alijevs kopīgā paziņojumā uzsvēra, ka viņu starpā valda dziļa uzticība, kas ļauj viņiem apspriest divpusējos un starptautiskos jautājumus. Alijevs apmeklēja Maskavu šī gada aprīlī.