“Ārvalstu manipulācijas ar informāciju un iejaukšanās ir liels drauds ES,” ziņojumā pauda bloka augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallsa.

“Mēs nedrīkstam par zemu novērtēt varu, kas tai ir pār mums vai to rīkotāju nodomus,” viņa brīdināja par dezinformācijas bīstamo ietekmi.

Jaunākajā ikgadējā ziņojumā ES norādīja, ka pērn Brisele atklājusi dezinformācijas uzbrukumus vairāk nekā 80 valstīm un vairāk nekā 200 organizācijām.

Viens no nozīmīgiem Krievijas dezinformācijas mērķiem joprojām ir karš Ukrainā, taču kampaņās Maskava vērsusies arī pret tādiem notikumiem kā olimpiskās spēles Parīzē, vēlēšanas Moldovā un lauksaimnieku protesti Vācijā.

“Mērķis ir destabilizēt mūsu sabiedrības, kaitēt mūsu demokrātijām, sašķelt mūs un mūsu partnerus un kaitēt ES globālajām pozīcijām,” norādīja Kallasa.

Ziņojumā teikts, ka Brisele ir labāk spējusi apvienot visus aspektus, lai atklātu Maskavas un Pekinas kampaņas, kuru mērķis ir izplatīt viedokli ES iekšienē.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka Krievija izmanto sarežģītu “valsts un nevalstisko spēlētāju” tīklu, sākot no sociālo mediju influenceriem līdz valsts plašsaziņas līdzekļiem un oficiālajiem preses pārstāvjiem, lai veidotu un pastiprinātu savus vēstījumus.

Savukārt Ķīna, šķiet, pastiprināti izmanto “gan privātos sabiedrisko attiecību uzņēmumus, gan influencerus, lai radītu, izplatītu un atmazgātu Ķīnas politiskajām interesēm atbilstošu saturu visā pasaulē”, lasāms dokumentā.

Ziņojumā Krievija un Ķīna netiek apsūdzēta aktīvā sadarbībā, lai izplatītu dezinformāciju, bet gan teikts, ka “savstarpējā appute starp abām valstīm, šķiet, joprojām ir galvenokārt oportūnistiska”.

Tomēr ziņojumā teikts, ka mēnesī, kad apritēja 1000 dienas kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, “Ķīnas un Krievijas vēstījumos parādījās ievērojama saskaņa, naidīgos ziņojumos vainojot NATO konflikta eskalācijā”.

ES arvien vairāk bažījas par Krievijas iejaukšanos, kas ir daļa no, Briseles vērtējumā, plašākas Maskavas hibrīdkampaņas, kas ietver sabotāžas uzbrukumus, lai vājinātu Rietumus.

Brisele decembrī noteica pirmās sankcijas pret Krievijas izlūkdienestu darbiniekiem saistībā ar iespējamām ļaunprātīgām darbībām.