Pirms nedēļas žūrija paziņoja, ka izslēgs no vērtēšanas valstis, kuru līderu aizturēšanai orderus izdevusi Starptautiskā Krimināltiesa (ICC), tādējādi norādot uz Krieviju un Izraēlu.

Venēcijas biennāle notiks no 9. maija līdz 22. novembrim.

Martā Venēcijas biennāles rīkotāji paziņoja, ka atļaus šogad tajā piedalīties arī Krievijai.

Šo lēmumu asi kritizēja gan Ukraina, gan Eiropas Savienība (ES).

Brisele brīdināja, ka var atņemt Venēcijas biennālei līdzšinējo finansējumu, kamēr Itālijas valdība norādīja, ka izstāde ir pilnībā neatkarīga no valsts.

ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa 21. aprīlī apstiprināja, ka ES nepiešķirs 2028. gada biennālei paredzētu finansējumu 2,3 miljonu eiro apmērā.

Pēc žūrijas atkāpšanās biennāles rīkotāji paziņoja, ka 61. starptautiskās mākslas izstādes balvu pasniegšanas ceremonija, kas bija paredzēta 9. maijā, notiks 22. novembrī.

Rīkotāji arī paziņoja, ka tiks pasniegtas divas balvas, no kurām vienu varēs saņemt ikviens, kas iekļauts nacionālo dalībnieku sarakstā, pamatojoties uz “iekļaušanas un līdztiesības principu”.

“Biennāle tiecas būt un tai jāpaliek par pamiera vietu mākslas, kultūras un mākslinieciskās brīvības vārdā,” teikts rīkotāju paziņojumā.

Krievija biennālē nav piedalījusies kopš 2022. gada, kad tā sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, un Venēcijā nav izmantojusi savu paviljonu, bet tikai to izīrējusi.

Tomēr šogad Krievija biennālē plāno prezentēt skaņu performanču sēriju ar vispārīgu nosaukumu “Koks sakņojas debesīs”.