Novērotāji to skaidro ar Sīrijas nemiernieku ofensīvu un norāda, ka Krievijas pavēlniecība nav pārliecināta par savām spējām šādos apstākļos nodrošināt kuģu drošību.

Kā septembrī ziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas trieciengrupas sastāvā Vidusjūrā tobrīd bija fregate “Admiral Grigorovič”, korvete “Merkurij”, fregate “Admiral Flota Sovetskogo Sojuza Gorškov” un dīzeļelektriskā zemūdene “Ufa”.

Spriežot pēc siluetiem un izmēriem, kuģi “Grigorovič”, “Merkurij” un “Gorškov” 1. decembrī bija pietauvoti bāzes piestātnē Tartūsā.

3. decembra attēlos vairs nav redzams neviens no šiem kuģiem.

Tartūsa ir vienīgā Krievijas jūras spēku bāze Vidusjūrā.

Krievijas kuģi nevar izbraukt uz bāzēm Melnajā jūrā, jo Turcija ir slēgusi karakuģiem ceļu caur Bosfora un Dardaneļu šaurumiem.

Šādas tiesības tai ir kara laikā saskaņā ar 1936. gada Montrē konvencijas 19. pantu.

Ankara 2022. gada 27. februārī oficiāli atzina notiekošo Ukrainā par karu un izmantoja savas tiesības slēgt Melnās jūras šaurumus karojošo valstu karakuģiem.

Novērotāji uzskata – ja Krievijas kuģi neatgriezīsies Tartūsā, tie, visticamāk, dosies uz Baltijas jūru, iespējams, piestājot Lībijā un Alžīrijā.