Saskaņā ar “Šengenas barometra” datiem, Krievijas pilsoņi pērn iesniedza vairāk nekā 670 tūkstošus pieteikumu vīzas saņemšanai, kas ir par aptuveni 8% vairāk nekā 2024. gadā.

ES valstis pērn izsniedza Krievijas pilsoņiem vairāk nekā 620 tūkstošus vīzu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2024. gadā.

Vairāk nekā 477 tūkstoši jeb apmēram 77% izsniegto vīzu bija tūristu vīzas.

Otrā lielākā kategorija bija vīzas radinieku un draugu apmeklēšanai, bet trešā lielākā kategorija bija vīzas darba komandējumiem.

Publiskotie dati parāda ES ģeogrāfisko un politisko sašķeltību vīzu izsniegšanā Krievijas pilsoņiem.

Gandrīz trīs ceturtdaļas šo vīzu pieteikumu tika saņemti Francijā, Itālijā un Spānijā – valstīs, kas sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ nejūt apdraudējumu no Krievijas puses un ir labvēlīgāk noskaņotas pret investīcijām no Krievijas.

Toties Polija, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis uzstāj, ka nevajag dot Krievijas pilsoņiem iespēju doties tūrisma braucienos uz Eiropu, kamēr Maskava turpina karu pret Ukrainu.

Vislielāko vīzu skaitu Krievijas pilsoņiem izsniegusi Francija, un pērn visstraujāk pieaudzis tieši šīs valsts izsniegto vīzu skaits – par vairāk nekā 23% salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Saskaņā ar oficiāliem datiem 2019. gadā Francijā dzīvoja vairāk nekā 56 000 Krievijas pilsoņu.

Liela daļa no viņiem dzīvoja Rivjērā, kur Krievijas pilsoņi iegādājušies daudz nekustamo īpašumu un kur vietējās varas iestādes iesaldējušas vairāk nekā 50 īpašumus, kas saistīti ar fiziskām un juridiskām personām, kurām ES noteikušas sankcijas saistībā ar karu Ukrainā.

Vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem ir ieguvusi politisku dimensiju arī Itālijā, kur pēdējā laikā izcēlies skandāls saistībā ar Krievijas paviljonu šīgada Venēcijas biennālē.

Vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem parāda ES politiskās retorikas par Kremļa izolēšanu disonansi ar atsevišķu bloka valstu ieinteresētību uzņemt Krievijas tūristus.

Informācija par masveidīgo vīzu izsniegšanu izraisīja spriedzi ES valstu vidū. 2026. gada sākumā statistika par vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem pazuda no “Šengenas barometra” jaunās redakcijas.

Tā atkal tika iekļauta tikai maijā atsevišķā tehniskā dokumentā pēc tam, kad astoņas ES valstis pieprasīja paskaidrojumus.

Pēc Eiropas diplomātu un ierēdņu teiktā, dažas dalībvalstis bija stingri iebildušas pret datu par vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem iekļaušanu “Šengenas barometrā”.

Sevišķi neapmierināta ar šiem datiem bija Francija.

Eiropas Komisija atteicās komentēt, vai kādas dalībvalstis izdarījušas spiedienu šajā jautājumā, bet apstiprināja, ka šī gada aprīlī iesniegusi dalībvalstīm atjauninātu pārskatu par Krievijas pilsoņiem izsniegtajām vīzām.

ES arī tiek apspriests iespējams iebraukšanas aizliegums Krievijas pilsoņiem, kas guvuši kaujas pieredzi, piedaloties karā pret Ukrainu. Ir gaidāms, ka attiecīga iniciatīva tiks ierosināta līdz jūnijam.