Valsts televīzija ziņoja, ka “partijas centrālkomiteja apstiprina jaunos ierosinājumus ekonomikas un sociālajām pārmaiņām”, kas ietver lielāku kapitāla piesaisti no kubiešiem ārvalstīs un valsts aparāta samazināsānu. Par to tika ziņots pēc centrālkomitejas ārkārtas plenārsēdes, kurā tika apspriesti aptuveni 20 reformu priekšlikumi.

Iepriekš valdības virzītās reformas atbalstīja ietekmīgais bijušais prezidents Rauls Kastro.

Kubas valdības reformu centieni ir steidzami pasākumi, jo valstī ir deficīts pamatvajadzību apmierināšanai.

Prezidents Migels Diass-Kanels šos pasākumus prezentēja kā būtiskākos pēdējo gadu laikā.

Kastro, kuru joprojām uzskata par ietekmīgu aizkulišu spēku, vēstulē, kas tika parādīta plenārsēdē, atbalstīja šos priekšlikumus kā “vislabvēlīgākos revolūcijai šajā laikā”.

Deviņdesmit gadus vecais Kastro, kuram nesen ASV izvirzīja apsūdzību par divu civilo lidmašīnu notriekšanu pirms 30 gadiem, vadīja valsti 15 gadus pēc tam, kad 2006. gadā amatā nomainīja savu brāli Fidelu.

Nav skaidrs, vai reformas apmierinātu ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš mudina mainīt Kubas ekonomisko modeli, ja ne tās vadītājus.

Kubas ekonomika ir nonākusi uz sabrukuma robežas, ko raksturo elektroenerģijas padeves pārtraukumi, kas dažkārt ilgst vairāk nekā 30 stundas, un pārtikas, degvielas, dzeramā ūdens un zāļu deficīts.

Valdība, kas risina sarunas ar Vašingtonu, ir minējusi jaunas investīciju iespējas plašā nozaru klāstā kubiešiem, kas dzīvo salā un ārzemēs.

Pirms pieņemšanas valdība platformā “X” citēja premjerministru Manuelu Marrero, kurš apliecināja, ka reformas “nekādā veidā nenozīmē atteikšanos no valsts sociālās atbildības”.

Privātie uzņēmumi, kas var nodarbināt līdz 100 cilvēkiem, tika atļauti 2021. gadā un ir kļuvuši par arvien nozīmīgāku salas ekonomikas daļu.

Diass-Kanels sacīja, ka uz kubiešiem tiks attiecināti tādi paši nosacījumi kā ārvalstu investoriem, no kuriem daži nesen ASV sankciju dēļ aizgāja no Kubas.

Viņš ir arī paziņojis par plāniem samazināt valsts izdevumus, samazinot ministriju un ierēdņu skaitu.

Dažas no paziņotajām reformām ir pārskatīti iepriekšējie priekšlikumi, piemēram, lielākas autonomijas piešķiršana valsts uzņēmumiem, kas veido aptuveni 80% no ekonomiskās aktivitātes.