Laikraksts “Financial Times”, atsaucoties uz anonīmu avotu, šonedēļ ziņoja, ka Lagarda varētu atstāt amatu pirms 2027. gada oktobra, kad beigsies viņas pilnvaru termiņš, lai lemšanā par viņas pēcteci varētu piedalīties pašreizējais Francijas prezidents Emanuels Makrons, kura pilnvaru termiņš beigsies nākamgad maijā. Izskanējušas bažas, ka prezidenta vēlēšanās varētu uzvarēt galēji labējo kandidāts.

“Atskatoties uz visiem šiem gadiem, es domāju, ka mēs esam daudz paveikuši, ka es esmu daudz paveikusi,” Lagarda sacīja intervijā laikrakstam “Wall Street Journal”.

Viņa piebilda, ka paveiktais ir jānostiprina, tādēļ viņas “pamatlīnija ir tāda, ka tas ilgs līdz mana pilnvaru termiņa beigām”.

Lagarda intervijā atteicās komentēt “Financial Times” ziņoto, ka viņa varētu atstāt amatu pirms termiņa.

Intervijā “Wall Street Journal” Lagarda sacīja, ka par savu misiju ECB viņa uzskata cenu un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, kā arī “eiro aizsardzību, nodrošinot, ka tas ir stabils un spēcīgs un piemērots Eiropas nākotnei”.

Pagājušajā gadā ECB paziņoja, ka Lagarda ir “apņēmības pilna pabeigt savu pilnvaru termiņu”.

Lagarda, kas līdz tam bija Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore, 2019. gadā ECB vadītāja amatā nomainīja itālieti Mario Dragi. Agrāk viņa bijusi Francijas finanšu ministre, lauksaimniecības ministre un ārējās tirdzniecības ministre.

Par to, kas ieņems ECB prezidenta amatu, lemj eirozonas dalībvalstis.

Kā vēsta “Financial Times”, par favorītiem tiek uzskatīti bijušais Nīderlandes centrālās bankas vadītājs Klāss Knots un Spānijas pārstāvis Pablo Ernandess de Koss, kurš pašlaik vada Starptautisko norēķinu banku.