“Krievijas izlūkdienesti padarījuši Brazīliju par konveijeru pamatīgi nokonspirētiem operatīvajiem darbiniekiem,” teiks publikācijā “Spiegu fabrika”.

“Dienvidamerikas valsts federālo aģentu komanda klusi strādājusi, lai to likvidētu,” norāda laikraksts.

Vismaz deviņi Krievijas spiegi gadiem ilgi legāli dzīvojuši Brazīlijā ar viltotām identitātēm, izmantojot nepilnības valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmā, lai iegūtu īstus dokumentus.

Pēc tam šie aģenti izmantojuši Brazīlijas pases, lai brīvi ceļotu un veiktu starptautiskas spiegošanas misijas.

Spiegi savas viltotās identitātes veidoja, liekot lietā īstas Brazīlijas dzimšanas apliecības, kas iegūtas, izmantojot juridisku nepilnību, kas paredzēta lauku iedzīvotājiem.

Iesaistot divus “lieciniekus” un apgalvojot, ka vismaz viens no vecākiem ir Brazīlijas pilsonis, viņi varēja iegūt likumīgus dokumentus, arī pases, nodokļu apliecības un vēlētāju reģistrācijas apliecības.

Viens no pazīstamākajiem gadījumiem saistīts ar cilvēku, kas uzdevās par Viktoru Milleru Fereiru un mēģināja stažēties Starptautiskajā Krimināltiesā Hāgā.

ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) brīdināja Brazīlijas iestādes pēc tam, kad Nīderlandes robežsardze bija nobloķējusi viņa ieceļošanu.

Vēlāk viņš tika aizturēts Sanpaulu, kur izmeklētāji noskaidroja, ka viņš patiesībā ir Krievijas spiegs Sergejs Čerkasovs.

Čerkasovs bija šķietami likumīgi ieguvis Brazīlijas dokumentus, tomēr tika notiesāts par dokumentu viltošanu un joprojām ir vienīgais no atmaskotajiem aģentiem, kas pašlaik atrodas apcietinājumā.

Brazīlijas iestādes, sadarbojoties ar ASV un Eiropas kolēģiem, drīz atklāja vēl citas aizdomīgas identitātes.

Viens no viņiem ir Artjoms Šmirjevs, kas izmantoja pseidonīmu Gerhards Daniels Kampuss-Vitihs un vadīja 3D drukas uzņēmumu Riodežaneiro.

Citi Krievijas spiegi – Jekaterina Daņilova, Vladimirs Daņilovs, Olga Tjutereva, Aleksandrs Utehins, Irina Antonova un Romāns Kovaļs – joprojām atrodas brīvībā un tiek uzskatīts, ka viņi ir aktīvi vai nesen atgriezušies Krievijā.

Vēl viens operatīvais darbinieks, Mihails Mikušins, izmantoja brazīlieša identitāti, lai strādātu par pētnieku Norvēģijā, kur tika aizturēts, bet 2024.gadā ieslodzīto apmaiņas ietvaros nodots Krievijai.

Brazīlijas policija kopš tā laika ir klasificējusi Krievijas spiegu lietu kā valsts drošības apdraudējumu un izsniegusi Interpola paziņojumus attiecībā uz pārējiem aizdomās turētajiem.

Iestādes uzskata, ka atklātais tīkls varētu būt tikai neliela daļa no līdzīgām shēmām, kas joprojām darbojas Brazīlijā un citur.